Savīti vienā skaistā Ilmara Bastjāņa un Jāņa Lejiņa vainagā

 citāts no ļ.cien.Anitas Mellupes raksta " Savīti vienā skaistā Ilmara Bastjāņa un Jāņa Lejiņa vainagā"... visu tekstu var izlasīt  Diedvidkalifornijas Laviešu Informācijas biļetenā 2012.g. No 8 "Ziņu par piemiņas pēcpusdienu „Ilmara Bastjāņa atgriešanās”29. septembrī Eduarda Smiļģa Teātŗa muzejā saņēmu no Kurzemes, to sūtīja enerģiskā Ausma Dzintare– Erikas māsasdēla sieva. Ilmars un Erika Bastjāņi dzimtenē atgriezās 12. maijā, kad Liepājā Līvu kapsētā tika guldītas no Kalifornijas uz Latviju atvestās urnas.Šī sarīkojuma iemesls – Daira un Juris Ciļņi Teātŗa mūzejam uzdāvināja viņiem piederošo Nacionālā teātŗa aktieŗa Jāņa Lejiņa gleznoto Ilmara Bastjāņa portretu. Jāņa Lejiņa korrekti veidotais darbs gleznots no fotografijas un iemūžinātajam paticis: „Es tur izskatos gana jauns!” Sarīkojumā, ko vadīja mūzeja darbiniece Margita Mantiņa, portrets bija novietots uz Smiļģa zāles skatuvītes.Diemžēl par piemiņas pēcpusdienu nebija informēta plašāka auditorija – arī Rīgā no Bostonas iebraukušie Maija Meirāne un Juris Šlesers par to uzzinājuši nejauši pēdējā brīdī. Maijai, mākslas zinātņu maģistrei un dzejniecei, būtu daudz ko pastāstīt: viņa ar Ilmaru apmainījās saturīgām vēstulēm (Ilmars citādas nemaz neprata rakstīt, un citādas nevarēja rakstīt viņam). Ar  Maiju nedaudz aprunājamies neoficiālajā daļā, kad galdā tika celti kurzemnieku atvestie labumi: kliņģeris, pīrāgi, āboli. Ar Maiju šovasar tikos Milvokos, Dziesmu svētku Rakstnieku rītā. Maijai ir divi dzejoļu krājumi – „Naktsvēstules”un „Dūmistaba”; sagatavošanā trešais. Lasītāji atzinīgi vērtē viņas sastādīto rakstu krājumu Valdas Dreimanes piemiņai „Kad dzīvošu otru reizi”.Ļoti žēl, ka sarīkojums bija ieplānots dzelžaināk par Saeimas sēdi: „brīvais mikrofōns” nebija paredzēts, tā liedzot nelielajai klausītāju saujiņai un brašajām Kurzemes dziedātājām, Rīgas augstskolu studentēm, dzirdēt tālu ceļu mērojošās dzejnieces atmiņas. Maija Meirāne atklāja noslēpumu (Helēnai Hofmanei pirmajai), ko kalifornieši nezināja – publicists Ilmārs Krasts ir tas pats vietējais Ilmars Bastjānis! „Ilmars nebija no tiem, kas augstu vicina savu labo darbu karogu,” stāstīja Maija. Viņa augstu vērtē Bastjāņa veikumu un ierosināja viņu uzņemt LARĀ, jo viņš uzrakstījis gan trīs biografiskas grāmatās, gan bieži publicējās dažādos ārzemju latviešu izdevumos. Ilmars Bastjānis strādāja Losandželosas latviešu skolā, Maija Meirāne ilgus gadus bija Bostonas latviešu skolas vadītāja, un viņa zina, cik liela bija Ilmara Bastjāņa personības loma kaliforniešu skolā, cik noderīga viņa bagātā leksika, erudīcija un irōnija, izraisot bērnu interesi par mums visiem tik dārgo dzimto valodu...„