Gaidāmi arī divi priekšlasījumi par sociāldemokrātu lomu Latvijas vēsturē. Eiropas Parlamenta deputāts politologs Ivars Ijabs (AP) runās par sociāldemokrātiju Latvijas politikā līdz 1940. gadam, savukārt kādreizējais LSDSP aktīvists Zviedrijā, Saeimas deputāts Atis Lejiņš (JV), piedāvās personīgajās atmiņās balstītu stāstījumu Bruno Kalniņš un LSDSP trimdā: vērtējumi un atmiņas.
Nozīmīga loma
Dienai bija iespēja aplūkot dāvinātās fotogrāfijas gan albumos, gan rāmjos, kā arī vairākus priekšmetus, piemēram, sēžu vadīšanas āmuriņu un aproču pogas. Jautāts, kāpēc Kalniņu ģimenes dāvinājums ir būtisks tieši valsts svētku kontekstā, LNVM Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Toms Ķikuts atgādina, ka trīs Kalniņi 1918. gada 18. novembrī ir ne tikai statiski stāvējuši uz tagadējā Nacionālā teātra skatuves, bet bijuši "līdzvainīgi" tajā, ka šis akts vispār notika. "Tieši mazinieki Pauls, viņa sieva Klāra un pavisam jaunais Bruno Kalniņš bija gatavi iet uz kompromisu ar pilsoniskajām partijām, lai varētu panākt Latvijas neatkarības īstenošanu. Protams, sociāldemokrātiem tas bija ideoloģiski sarežģīts lēmums, tāpēc ka 1917. gadā pilsoniskās partijas bija galvenais pretinieks, pret ko cīnīties. 17. novembra vakarā Kalniņi skrēja pa Barona – toreiz Suvorova – ielu uz Zemgala kases namu, lai paziņotu, ka ir pierunājuši Sociāldemokrātisko partiju vismaz pagaidām iet kopā ar pilsoniskajām partijām par neatkarīgu Latviju," Dienai stāsta Ķikuts. Tā kā muzejā joprojām skatāma izstāde par neatkarības pasludināšanu, kā arī pērn izdots biogrāfisko eseju krājums Latvijas valsts dibinātāji, ir likumsakarīgi, ka pētniecības darbs turpinās. Pērn muzejā noticis valsts dibinātāju pēcteču salidojums, un sarunās ar Bruno Kalniņa meitu Mairu, kura dzīvo Stokholmā, panākta vienošanās par dāvinājumu muzejam.
Kalniņu ģimenes dāvinājuma lielākā daļa ir fotogrāfijas – mazāk no XX gadsimta 20. gadiem, vairāk no Bruno Kalniņa dzīves un darbības trimdā, kā arī vairāki priekšmeti, piemēram, adrešu kartotēka, kādu mūsdienu e-pasta laikmetā droši vien lieto retais, bet nav dokumentu. "Latvijas Valsts arhīvā jau ir Bruno Kalniņa fonds ar fotogrāfijām un dokumentiem, tāpēc mēs apzināti vācam to, kas ir muzejiski interesants," skaidro pētnieks un pieļauj, ka daļu no jaunieguvumiem varēs izmantot nākamgad maijā plānotajā izstādē, ko iecerēts veltīt Satversmes sapulces sasaukšanas simtgadei.
Šis nav vienīgais ar Latvijas dibinātājiem saistītais dāvinājums muzejam – jau gada sākumā saņemta Latviešu Zemnieku savienības līdzdibinātāja Viļa Gulbja ordeņu kolekcija, kuru Ķikuts dēvē par iespaidīgu.
Ar teatralizētiem elementiem
LNVM pirmssvētku un svētku dienās plānoti arī citi pasākumi. Četras reizes 18. novembrī – plkst. 11, 13, 15 un 17 – apmēram stundu garā ekskursijā gida stāstījums tiks apvienots ar aktieru izspēlētām ainām.
Gidi būs muzeja vēsturnieki Toms Ķikuts un Imants Cīrulis, piedalīsies arī aktieri Kārlis Anitens, Anna Šteina un Madars Zvagulis. Skatītāji uzzinās par spilgtākajiem brīžiem no Latviešu pagaidu nacionālās padomes dibināšanas 1917. gada beigās līdz neatkarīgās valsts pasludināšanai 1918. gada 18. novembrī.
"Cerams, ka aktieru klātbūtne piešķirs dinamiskāku skatījumu uz politiķu strīdiem, kas tolaik bija ne mazāk karsti un interesanti kā šodien," saka Ķikuts. Iepriekš pieteikties nevajag, tomēr viņš pieļauj, ka pēcpusdienas seansos cilvēku varētu būt visai daudz, līdz ar to redzamība mazliet sliktāka – muzeja pagaidu telpas ir samērā šauras. Teatralizētā formā šāds pasākums notiks pirmoreiz, bet muzejs regulāri valsts svētkos piedāvā bezmaksas apmeklējumu un svētku programmu.
Jautāts, kāds Latvijas vēsturē bija pirmais neatkarības gads, vēsturnieks atgādina, ka iespēju svinēt 18. novembra pirmo gadadienu noteica armijas varonība. "Protams, izaicinājumu arī politiķiem nebija mazāk, bet mums šķita godīgi atdot goda vietu tiem desmitiem tūkstošu vīru, kas ar ieročiem rokās cīnījās par neatkarību,"norāda Ķikuts, atgādinot, ka muzejā skatāma arī izstāde 11 varoņstāsti. Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena. Tās ietvaros 16. novembrī muzejs pieaugušos interesentus aicina uz ekskursiju par Lāčplēša Kara ordeņa izveidi un apbalvošanas procesu. Izstādē, kas muzejā skatāma jau kopš oktobra beigām, stāstīts par vairākiem Lāčplēša Kara ordeņa kavalieriem, arī par vienu no trim sievietēm, kas laikā no 1920. līdz 1928. gadam saņēmušas šo ordeni. Kopumā šai laikposmā ar Lāčplēša ordeni apbalvoti vairāk nekā 2000 cilvēku.