Kā TV24 raidījumā Stopkadri 19. jūnijā norādīja uzņēmuma direktors Klāvs Kalniņš, sabiedriskais medijs iegulda lielu artavu un ir pasākuma tehniskais nodrošinātājs, taču, viņaprāt, koncertu izplatīšanas iespēju ekskluzīva uzticēšana LTV nav pareizs virziens.
"Mēs jau necenšamies konkurēt," sacīja Kalniņš, piebilstot, ka komercmediji lietotu visas nepieciešamās atsauces, un šādu valsts mēroga notikumu atspoguļošanas iespējas būtu jādod arī visiem Latvijas komercmedijiem.
Kā skaidro TV24, Kultūras ministrija un svētku organizatori neiebilst, ka pasākumus rāda arī citi televīzijas kanāli Latvijā, taču juridiski tiesības uz lielkoncertu translāciju ir LTV.
Sižetā Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ieva Brante (AS) norādīja, ka komisijas vārdā ir nosūtīta vēstule ar lūgumu sniegt informāciju, vai un kādi risinājumi būtu iespējami. Viņasprāt, būtu labi, ka arvien lielāka auditorija varētu redzēt un dalīt prieku par Dziesmu svētkiem. Brantes ieskatā, LTV nevajadzētu satraukties par skaitlisko skatītāju samazinājumu.
Brante arī piebilst, ka, tiklīdz būs saņemta pieprasītā informācija, uz komisijas sēdi aicinās visa iesaistītās puses, lai spriestu par risinājumu. Pagaidām gan neatbildēts paliek jautājums, vai risinājums tiks panāks jau šī gada Dziesmu un deju svētkos.
Kā skaidroja LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Priede, komercmediju vēlme gūt papildu peļņu, pieprasot tiesības bez maksas pārraidīt sabiedrisko mediju veidoto saturu cēlu mērķu piesegā neesot jaunums. Viņš atzīmē, ka LTV regulāri saņem šādus pieprasījumus.
Tāpat Priede uzsver, ka LTV ir sabiedriskais medijs, kam sabiedriskā pasūtījuma ietvaros ir jāpilda savi uzdevumi, satura radīšanā un pārraidīšanā jāiegulda ne tikai tehniskie, bet arī intelektuālie resursi, lai iespējami plaši uzrunātu dažādas sabiedrības grupas.
"Ir acīmredzama komersantu vēlme LTV padarīt par tehnisku pārraižu nodrošinātāju, kura saturu jebkurš var ņemt un pārraidīt bez maksas," atzīmē Priede, piebilstot, ka LTV saturs ir pieejams Latvijā un pasaulē visās iespējamajās platformās - televīzijas kanālos un internetā - bez maksas, bez laika un teritorijas ierobežojumiem, bez reklāmām.
Kā pauž Priede, komercmedijus pamatā interesē tikai un vienīgi peļņas gūšana - pārraidot sabiedrisko mediju radīto saturu, komersanti vairotu peļņu un savu uzņēmumu vērtību, savukārt LTV ilgtspējīga darbība tiktu apdraudēta - bez skatītājiem, kurus pie mums atved svarīgāko notikumu augstvērtīga atspoguļošana, sabiedriskajam medijam nav jēgas pastāvēt.
"LTV pavisam noteikti nav un nedrīkst būt tikai tehniskais nodrošinātājs, kura saturu ļauts izmantot ikvienam," sacīja Priede, piebilstot, ka LTV ir gan satura radītāji, pārvaldītāji un izplatītāji, gan Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma veidotāji.
LTV arī vērš uzmanību, ka LTV nav tiesiska pamata piešķirt komercmedijiem Dziesmu un deju svētku pārraides, jo saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma piektā panta pirmo daļu publiskas personas mantu aizliegts nodot privātpersonai vai kapitālsabiedrībai bezatlīdzības lietošanā. Izņēmuma gadījumos ar LTV valsts kapitāla daļu turētāja - Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) - lēmumu ir iespējama tikai sabiedrisko mediju veidoto un pārraidīto ziņu un informatīvi analītisko raidījumu nodošana bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem.
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiks Rīgā no 30.jūnija līdz 9.jūlijam, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gadu jubileja.