„Izcilības balvas kultūrā piešķiršanas mērķis ir izteikt Latvijas valsts atzinību par izciliem starptautiska mēroga sasniegumiem kultūrā, kas devuši būtisku ieguldījumu Latvijas kultūras vērtību popularizēšanā, veicinājuši pozitīvu Latvijas tēlu, cēluši Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtību Latvijas sabiedrībā,” atgādina kultūras ministrs Nauris Puntulis, uzsverot, ka katrs laureāts saņems apbalvojumu, tajā skaitā 7000 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Turpinot tradīciju, arī šogad Izcilības balvas kultūrā ceremoniju rīkos kāda no trim radošajām kultūras augstskolām. Šogad namamātes lomu uzņēmusies Latvijas Mākslas akadēmija (LMA); svinīgās ceremonijas norisi uzticēts veidot režisoram Jurģim Tūbelim. Ceremonijas viesiem būs unikāla iespēja pabūt scenogrāfes Lauras Dišleres radītajā mākslinieka Frānsisa Bēkona darbistabā, kur saimniekos literāts Svens Kuzmins. Par īpašiem mākslinieciskajiem sveicieniem parūpēsies videomākslinieces – LMA absolvente Kerija Arne un studente Monta Andžejevska, kā arī horeogrāfe Liene Grava. Ar muzikālu pārsteigumu ceremoniju noslēgs pūtēju orķestris Auseklītis.
Kultūras ministrijas apbalvojums īsā laikā iemantojis popularitāti, īpaši pēdējos divus gadus padarot izvērtēšanas darbu visnotaļ saspringtu – tāpat kā pērn arī šogad aicinājumam izvirzīt pretendentus atsaucies plašs pieteicēju loks un trīs balvas ieguvējus bija jāizvēlas no 24 pieteikumiem. Pretendenti šogad pārstāv tādas kultūras nozares kā mūzika, teātris, vizuālā māksla, dizains, deja, kino un kultūras mantojums.
Kandidātu pieteikumus apbalvojumam izvirzīja KM pārraudzībā esošās institūcijas, nozaru konsultatīvās padomes, nevalstiskās organizācijas, tostarp pašvaldības. Iesniegtos pieteikumus, atbilstoši apbalvojuma nolikumā noteiktajam, izvērtēja Latvijas Nacionālā kultūras padome un apstiprināja kultūras ministrs Nauris Puntulis.
Uz Izcilības balvu kultūrā var pretendēt, ja iegūts apbalvojums starptautiskos un profesionāli prestižos konkursos, festivālos un citos profesionāla novērtējuma pasākumos kultūras jomā; ja Latvijas mākslinieku vai kolektīvu veikums, piemēram, viesizrādes, izstādes un citi pasākumi, guvis plašu rezonansi ārzemēs, veicinājis Latvijas prestižu pasaulē un kultūras vērtības apziņu Latvijas sabiedrībā, kā arī tad, ja veikums piesaistījis plašu starptautisku uzmanību un radījis rezonansi pasaulē, veicinot Latvijas un ārvalstu kultūras telpu sadarbību un mijiedarbību.
Iepriekšējos gados apbalvojumu saņēmuši: Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Signe Baumane, Iveta Apkalna, Andris Freibergs, Turaidas muzejrezervāts, Rasa un Raitis Šmiti, Andris Nelsons, dizaina birojs H2E, Gidons Krēmers un kamerorķestris Kremerata Baltica, režisors Alvis Hermanis, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rolands Kalniņš un Nora Ikstena.