Pēdējā laikā Latvijas izglītības telpā virmo daudz dažādu ideju un notiek diskusijas. Tas ir tikai pašsaprotami, jo ne tikai katras augstskolas, bet arī visas izglītības uzdevums ir pastāvīgi pilnveidoties, lai sasniegtu tādu stāvokli, kas ļautu studentiem izmantot savu maksimālo potenciālu, – akcentē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) rektors profesors Guntars Prānis, iepazīstinot ar augstskolas jaunumiem. Pateicoties Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālā attīstības fonda sniegtajam finansējumam un valsts budžeta atbalstam (kopā – 2 123 167,63 eiro), ir tikuši veikti būtiski ieguldījumi mākslas izglītības kvalitātes nodrošināšanā, kas primāri izpaužas jaunās studiju programmās.
Sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju un Latvijas Mākslas akadēmiju ir tikusi izveidota profesionālā doktora studiju programma mākslās un iesniegta licencēšanai. Tā ietver trīs apakšprogrammas: Mūzikas un skatuves māksla, Audiovizuālā māksla, teātris un laikmetīgā deja un Vizuālā māksla un dizains. Ja viss noritēs, kā plānots, pirmo studentu uzņemšana profesionālajā doktorantūrā varētu notikt šī gada rudenī "vai tuvāk Ziemassvētkiem", precizē JVLMA rektors.
Uzņemšana notiks atbilstoši katras augstskolas izsludinātajiem noteikumiem, ar kuriem varēs iepazīties augstskolu mājaslapās www.jvlma.lv, www.lka.edu.lv un www.lma.lv.
Jauna renesanse
Latvijas Kultūras akadēmijas prorektore akadēmiskajā darbā profesore Zane Šiliņa ieskicē profesionālās doktorantūras apakšprogrammas Audiovizuālā māksla, teātris un laikmetīgā deja potenciālo studējošo loku un sagaida no viņiem jau izstrādātu jaunrades projektu un ar to saistītā pētījuma pieteikumu: "Tie būtu nozares profesionāļi – praktiķi, kuri jau ir uzkrājuši pietiekami bagātu darba pieredzi, izveidojuši sevi kā unikālu personību Latvijas un varbūt arī starptautiskajā mākslas apritē un vēlas ne tikai radīt savus mākslas darbus uz skatuves vai audiovizuālā formātā, bet arī veikt pētniecību, reflektējot par to, kas ir tas, ko es daru, un kā mani atradumi būtu izmantojami tālāk."
Provizoriskais augstskolu plānotais studējošo skaits pirmajā studiju gadā būs šāds: Mūzikas un skatuves māksla – trīs četras budžeta vietas, Vizuālā māksla un dizains – astoņas, Audiovizuālā māksla, teātris un laikmetīgā deja – trīs, taču iespējamas arī studijas par maksu. "Mēs esam interesanta, intriģējoša un pilna nezināmā ceļa sākumā," uzskata Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors studiju un zinātniskajā darbā profesors Andris Teikmanis. Viņš piebilst, ka pētniecība un mākslinieciskā prakse ilgu laiku ir tikušas uzskatītas par atšķirīgām lietām, jo pirmā saistās ar racionālām idejām, bet otrajā var parādīties emocijas un jautājumi, uz kuriem nav iespējams rast atbildes.
"Apmēram pirms trijiem gadu desmitiem mākslas izglītības jomā pasaulē notika pagrieziens, kas proponēja iespēju īstenot pētniecībā balstītu māksliniecisko praksi. [..] Varbūt tā ir pēdējā autonomā brīvības teritorija māksliniekiem, uz kuriem no vienas puses ir ļoti spēcīgs mākslas institūciju spiediens un no otras puses – ļoti spēcīgs mākslas tirgus spiediens, un šī pētniecība var pavērt jaunu renesansi mūsdienu vizuālajā mākslā un dizainā," norāda Andris Teikmanis un atgādina, ka ideja veidot ar praksi saistītu doktorantūru pirmo reizi Latvijā ir izskanējusi jau pirms četrpadsmit gadiem, bet izplēnējusi "vēstures miglā".
Trīs atslēgvārdi
JVLMA Mūzikas un dejas pedagoģijas nodaļas vadītāja docente Liene Batņa atklāj, ka kopā ar Latvijas Universitātes, Latvijas Kultūras akadēmijas, Latvijas Mākslas akadēmijas, Daugavpils Universitātes un Liepājas Universitātes ekspertiem ir tapušas divas jaunas pedagoģijas studiju programmas: pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma Mūzikas, dejas un mākslas profesionālās ievirzes un interešu izglītības skolotājs un profesionālā bakalaura studiju programma Mūzikas, teātra mākslas, dejas, mākslas un kultūras studiju skolotājs. Uzņemšana jaunizveidotajās studiju programmās sāksies pēc licencēšanas 2020./2021. un 2021./2022. akadēmiskajā gadā.
Latvijas Kultūras akadēmijas prorektors mākslinieciskās jaunrades darbā asociētais profesors Elmārs Seņkovs pauž prieku par šādas programmas izveidi, jo diskusijas par tās nepieciešamību ir bijušas jau ilgāku laiku un viņa personīgā pieredze liecina, ka pieprasījums, piemēram, pēc teātra mākslas skolotājiem ir ļoti liels. Līdzās pieminētajām studiju programmām JVLMA īsteno vēl vairākus projektus labas pārvaldības nodrošināšanai, akadēmiskā personāla stiprināšanai, lai nodrošinātu jaunizveidoto pedagoģijas studiju programmu kvalitāti, starptautiskās sadarbības projektu attīstībai pētniecībā un inovācijās un radošo industriju studiju programmu modernizācijai.
"Rezumējot man nāk prātā trīs atslēgvārdi," uzsver profesors Guntars Prānis. "Pirmais no tiem ir mijiedarbība. Mēs dzīvojam laikmetā, kad katrs pats par sevi ir ļoti ierobežots, tāpēc ir nepieciešama mijiedarbība starp profesoru un studentu, starp dažādām augstskolām un valstīm. Tas aizved pie otrā vārda, kas ir starptautiskums. Mēs vēlamies piesaistīt visaugstākā līmeņa pasaules profesionāļus, kas mums palīdzētu jaunizveidotajā profesionālajā doktora studiju programmā. Trešais vārds ir intelektuālās domas attīstīšana, kas ir valstisks uzdevums. Latvija var lepoties ar saviem jaunajiem talantiem, un mums ir jāpalīdz viņiem izaugt šajā globālās konkurences laikā," apgalvo JVLMA rektors.