Pasākumu cikls tiks atklāts trešdien, 29. novembrī, plkst. 15.00 Žaņa Lipkes memoriālā ar Telavivas universitātes Mūsdienu Eiropas ebreju izpētes centra (Center for the Study of Contemporary European Jewry) vadītāja, eksperta islāma studijās un antisemītisma vēsturē, prof. Urija Šavita (Uriya Shavit) tiešsaistes lekciju Izraēlas kritika – vai tas ir antisemītisms? Antiizraēlisms un antisemītisms – līdzības un atšķirības. Interesentiem būs iespēja uzdot jautājumus Lipkes memoriāla Facebook kontā.
Attālināta pieslēgšanās – https://www.facebook.com/ZanaLipkesMemorials
Papildus lekcijai Drosmes mājas dārzā tiks atklāts mākslinieka un grafiskā dizainera Daniila Vjatkina lielformāta sienas gleznojums Sāras divi dēli.
Cilvēku glābēju drosme holokausta laikā, izdarītās izvēles un spēja nosargāt pazīstamu un nereti pilnīgi svešu cilvēku dzīvības ir piemērs pilsoniski atbildīgai rīcībai neiespējamos apstākļos.
Lai pietuvotos Žaņa Lipkes memoriāla izglītības centra Drosmes māja projekta uzstādītajam mērķim – kļūt par jaunās pilsoniskās sabiedrības atbalsta punktu vēstures izzināšanai un drosmīgu, pasauli pārveidojošu ideju realizēšanai, – Drosmes dārzā iepretim memoriālam līdz 2024. gada vasarai radošā kopradē ar mākslinieku Daniilu Vjatkinu taps četri lielformāta sienas gleznojumi – četri cilvēku glābšanas stāsti. Muzeja ārtelpā un iekštelpās tiks rīkotas izglītojošas aktivitātes, kas skaidros pilsoniskās atbildības un drosmes jēdzienu ar praktisku piemēru palīdzību.
Daniila Vjatkina pirmais sienas gleznojums Sāras divi dēli veltīts glābšanas stāstam Daugavpilī, kur slēpnī zem vistu kūts latvietei Teklai Balodei izdevās nosargāt geto ieslodzītās ebrejietes Sāras 1939. gadā dzimušo dēliņu Mišu Ihlovu. Pateicoties Sāras drosmei un morālajam spēkam, holokaustā izdzīvoja arī viņas 1942. gada vasarā Daugavpils geto dzimušais dēls Griša.
Pasākumu cikls turpināsies 1. februārī, Žaņa Lipkes 124. dzimšanas dienā, kad Drosmes mājas dārzā taps otrais sienas gleznojums Ceturtais stāvs, viena pati izeja – veltīts ebreju glābēju, arhitekta Artūra Krūmiņa, viņa sievas Ernas un mājkalpotājas Karlīnes Pilsrozes stāstam, glābjot Rīgas geto ieslodzīto ārstu Jēkabu Oskaru Presu un viņa dēlu Bernhardu Oskaru. Muzeja ārtelpā jau šobrīd ir apskatāma izstāde Lipkes suņi, kas vēsta par četrkājaino draugu lomu cilvēku glābšanas misijā holokausta laikā – suņi bija ne tikai ģimenes mīluļi, bet arī pildīja slēptuvju sargu funkciju. Arī mūsdienās suņi ieņem būtisku vietu cilvēku dzīvēs, tādēļ Žaņa Lipkes memoriālā viesosies komunikācijas speciāliste un suņu biedrības Teodors projektu koordinatore, valdes locekle Baiba Baikovska, kas iepazīstinās ar biedrības darbību, kā arī dalīsies ar savu stāstu un pieredzi par servisa suņu nozīmīgumu cilvēku ar invaliditāti ikdienā.
Savukārt 6. martā, – dienā, ko 2012. gadā Eiropas Parlaments nosauca par Eiropas Taisnais starp tautām piemiņas dienu, Drosmes mājas dārza mūra gleznojumu nomainīs Daniila Vjatkina darbs Šķirtas, bet drošībā. Tas vēstīs par no Rīgas geto izbēgušajām māsām, Zāru Frenkeli un Regīnu Rudinu (dzimušu Frenkeli), kas holokausta laikā patvērumu atrada pie latvietes Augustes Bērziņas un Edgara un Emīlijas Ozoliem. Uzsverot izmaiņas, kādas spēj veikt cilvēka pieņemtās izvēles kara un haosa apstākļos, sienas gleznojuma vēstījumu papildinās psiholoģijas eksperta lekcija par bailēm un pašcenzūru, sevis ierobežošanu apkārtējo spiediena dēļ. Notikumu papildinās jauno mediju mākslinieces Ievas Vīksnes veidotās virtuālās realitātes (VR) pieredzes Vārnas prezentācija un stāstījums par cilvēku iekšējām “vārnām” – par sevis cenzēšanu, kritizēšanu, pievilšanu.
Pasākumu cikls tiks noslēgts 2024. gada 29. jūnijā, Žaņa un Johannas Lipkes jaunākā dēla Zigfrīda (Ziga) dzimšanas dienā. Zigis, kurš kara laikā bija tikai 8-10 gadus vecs, kļuva par uzticamu palīgu cilvēku glābšanas misijā, un Ķīpsalas mājas pagalmā izrakto bunkuru turēja noslēpumā visus kara gadus. Atzīmējot Zigfrīda Lipkes 91. dzimšanas dienu, uz mūra sienas taps ciklu noslēdzošais sienas gleznojums Neviens par mums nezināja, kas būs veltīts glābšanas gadījumam Daugavpilī, Afanasjevu dzimtai no drošas nāves paglābjot sešas ebrejietes – Broņu Majevu, Miru Musinu, Mihlu Segalu, Basju (sauktu arī par Taņu) Levšteinu, Bruņu Zēlikmani un viņas meitu Raheli (Rozu).