Kriminālprocesā noskaidrots, ka organizēta grupa 2012.gadā iniciējusi Rīgas pašvaldības uzņēmumu uzsākt iepirkuma procedūru par nanotehnoloģisko ķīmijas līdzekļu iegādāšanos, panākot, ka iepirkumā piedalīties tiek uzaicināti pašas organizētās grupas izvēlēti pretendenti. Iepriekš saskaņojot cenu piedāvājumu, iepirkuma procedūrā uzvarējušais pretendents guva iespēju 2013.gadā pašvaldības uzņēmumam piegādāt par nanotehnoloģisko ķīmiju uzdotas vielas, kaut arī darījumu ķēdē iesaistīto uzņēmumu rīcībā šādu vielu nebija.
Izmeklēšanas laikā gūtie pierādījumi liecina, ka krāpšanas īstenošanas nolūkā, lai minētā prece tiktu pieņemta, tika viltotas preču pavadzīmes un produktu etiķetes. Tāpat, ņemot vērā kāda aizdomās turētā ieņemtā amata pienākumus pašvaldības uzņēmumā, visticamāk, minēto krāpšanu varēja noslēpt arī no tiem darbiniekiem, kuriem minētie ķīmijas līdzekļi jāpielieto transportlīdzekļu apstrādē.
Tāpat izmeklēšanā noskaidrots, ka pēc tam, kad organizētā grupa bija sekmīgi īstenojusi krāpšanu viena līguma ietvaros, proti, 2013.gadā, tās dalībnieki nolēma krāpšanu īstenot atkārtoti pēc analoģiskas kārtības, kas arīdzan tika īstenots visa 2014.gada laikā, vien nedaudz pamainot organizētās grupas dalībnieku sastāvu. Valsts policijas izmeklēšanā gūtā informācija liecina, ka minētās noziedzīgās darbības Rīgas pašvaldības uzņēmumam kopumā radījušas zaudējumus vairāk nekā 700 000 eiro apmērā. Jāatzīmē, ka noziedzīgie nodarījumi tika pārtraukti vien 2015.gada sākumā, kad ziņas par iespējamu krāpšanu nāca atklātībā masu medijos.
Par minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem tika ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 177.panta trešās daļas - par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa. Par šādu nodarījumu paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās. Tāpat jāatzīmē, ka pēc naudas līdzekļu izkrāpšanas veikta arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, kas daļai no aizdomās turētajām personām tiek inkriminēta papildus krāpšanai. Par šādu nodarījumu saskaņā ar Krimināllikuma 195.panta trešo daļu paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.
Šī gada decembra sākumā Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde kriminālprocesu nodevusi Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai. Likumā noteiktajā kārtībā tiesa varēs lemt par aizdomās turēto vainu noziedzīgajā nodarījumā. Līdz tam aizdomās turētajām personām šobrīd piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Jāatzīmē, ka, lai gūtu nepieciešamos nozieguma pierādījumus, kā arī tos nostiprinātu, Valsts policijas veiktās izmeklēšanas laikā īstenota cieša un sekmīga sadarbība ar Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūru un arī ar vairāku ārvalstu tiesībsargājošām iestādēm. Apjomīgās izmeklēšanas laikā gūtā informācija apkopota vairāk nekā 40 sējumos, kas, apjoma ziņā, līdzvērtīgi aptuveni 10 tūkstoš lapām.
Kā ziņo aģentūra LETA, TV3 raidījums Nekā personīga 2015.gada 1.februārī vēstīja, ka RS, iespējams, notikusi krāpšana saistībā ar tīrīšanas līdzekļu iegādi - esot maksāts par ķīmiskajiem līdzekļiem, kuru vietā to iepakojumos piegādāts ūdens.
Reaģējot uz televīzijā izskanējušo informāciju par nanotehnoloģisko līdzekļu iegādi sabiedrisko transportlīdzekļu tīrīšanai un apstrādei, RS ierosināja dienesta pārbaudi, kurā mazgāšanas līdzekļu iepirkumos nekādus pārkāpumus nekonstatēja. Visi mazgāšanas līdzekļu iepirkumi notikuši atbilstoši ārējiem un iekšējiem normatīviem.
Nekā personīga atsaucās uz lietā iesaistītā uzņēmuma SIA Vialeks valdes locekli Vitu Baurovsku. Pēc raidījuma sižetiem Rīgas mērs Nils Ušakovs (Saskaņa) sociālajos tīklos publiskoja, pēc viņa apgalvotā, Baurovskas vēstuli un video, kurā viņa noliedza sevis iepriekš teikto. Video bija redzams, kā Baurovska no lapiņas lasa tekstu, apgalvojot, ka "intervijā atspoguļotais nav ne ar ko pamatojams, tie ir tikai mani vārdi emocionālā un psiholoģiskā stāvokļa iespaidā". Nekā personīga producenti gan pieļāva, ka pašvaldība varētu būt izdarījusi spiedienu uz Baurovsku, kādēļ arī tapis šāds video. Šis Ušakova gājiens izpelnījās plašu rezonansi sabiedrībā, norādot uz to kā "klaji neveiksmīgu PR gājienu".
Nekā personīga arī ziņoja, ka nanotehnoloģiju lietā policija aizdomās turamā statusu piemērojusi bijušajam RS darbiniekam Vjačeslavam Stunžānam, nanolīdzekļu piegādātājam Aleksandram Bezkorovainijam un revidentam Valērijam Baškirovam.
Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra kriminālprocesu sāka 2015.gada februārī.