Kļaviņš aģentūrai LETA norādīja, ka neatbildēs uz nevienu jautājumu, kas saistīts ar krimināllietu, jo ir parakstījies par informācijas neizpaušanu. Tāpēc vaicājumi par to var būt vērtējami, kā provokācija veikt noziegumu, pasakot neizpaužamu informāciju, piebilda politiķis.
Kā ziņots, LETA jau rakstīja, ka Ģenerālprokuratūra jūlijā pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāja iesnieguma atteikusies sākt kriminālprocesu par iespējamu informācijas izpaušanu Kļaviņa lietā. Birojs ir sācis kriminālprocesu pret Saeimas deputātu Kļaviņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka maijā Kļaviņa lietas KNAB izmeklētājs nosūtījis iesniegumu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram par to, ka, izmeklējot šo lietu, viņaprāt, no Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) puses notikusi pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušana. Publiski par šo lietu tapa zināms vien 21.jūnijā, kad Saeima nolēma piekrist kratīšanai deputāta dzīvesvietā.
Savukārt Kučinskis ar preses sekretāra Andreja Vaivara starpniecību noliedza minētos apgalvojumus. Vaivars uzsvēra, ka neviens apgalvojums šajā sakarā nav pamatots un tie ir vērtējami kā priekšvēlēšanu cīņas elements.
Prokuratūrā pēc pārbaudes pabeigšanas 2.jūlijā pieņemts lēmums par atteikšanos sākt kriminālprocesu par Krimināllikuma 318.panta otrajā daļā un 304.pantā paredzētā nozieguma sastāva trūkuma dēļ. Šie Krimināllikuma panti paredz atbildību par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un par pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušanu.
Latvijas Televīzijas raidījumam de facto pagājušā svētdienā atgādināja, ka laikā, kad Saeima jūnijā lēma par atļauju KNAB veikt kratīšanu Kļaviņa dzīvesvietā un automašīnā, viņš pats debatēs no tribīnes pauda, ka jau kādu laiku dzirdējis baumas, ka tāda lieta būšot.
zemnieks
Rupucis