Pašlaik cietušais nogādāts Stradiņa slimnīcā. Valsts policijas paŗstāvis Toms Sadovskis Dienai.lv apstiprināja, ka ceturtdien Rīgas centrā ir noticis uzbrukums, kura laikā cietis kāds vīrietis. Policijas rīcībā pašlaik nav informācijas, no kāda ieroča šauts uz cietušo, kā arī nav ziņu, ka cietušā dzīvībai draudētu briesmas. Policija sākusi kriminālprocesu un notiek izmeklēšana. Uzbrukums, iespējams, izdarīts ar traumatisko, gāzes vai cita veida ieroci.
Advokāts Andis Baumanis aģentūrai LETA apstiprināja, ka viņa klients šodien ticis iesaistīts incidentā. Taču par viņa veselības stāvokli advokāts sīkāku informācija nevarēja sniegt.
Kā novēroja aģentūra LETA, incidents noticis kāpņutelpā starp ēkas 1. un 2.stāvu. Uz flīzētās grīdas īsu brīdi pēc notikušā bija redzama gaišu, biezu asiņu peļķe. Kāpņutelpā bija arī vēmekļi. Uz palodzes mētājās bezmaksas avīzes.
Iespējamā nozieguma vietu apskatīja divi Valsts policijas (VP) darbinieki, kuri pēc dažām minūtēm devās prom. Viens no klātesošajiem izteica minējumu, ka uz cietušo varētu būt šauts ar gāzes pistoli no tuva attāluma. Pēc ievainojuma gūšanas žurnālists pats esot uzskrējis uz savu dzīvokli, kas atrodas augstākā stāvā, un izsaucis neatliekamo medicīnisko palīdzību.
VP priekšnieks Ints Ķuzis aģentūrai LETA neapstiprināja žurnālista sašaušanas faktu. Ķuzis apliecināja, ka "kaut kāds notikums ir noticis", bet, kamēr nebūs zināma cietušā personība un notikušā apstākļi, policija nekomentēs šo gadījumu. Pēc policijas priekšnieka teiktā, viss vēl jāpārbauda - vai viņam pašam bija ierocis, vai tiešām ir sašauts, varbūt pats ir sašāvies.
Jākobsona sašaušana var būt saistīta vienīgi ar viņa profesionālo darbību, - šādu viedokli biznesa portālam Nozare.lv pauda Aleksandrs Šabanovs, kurš palīdzējis viņam veidot portālu.
Šabanovs minēja vairākas tēmas, ar kurām bija saistīts Jākobsons. Viena no tām ir sabiedrības uzmanības lokā nonākusī Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) e-pasta sarakstes publiskošana. Pēc Šabanova teiktā, Jākobsons arī bija liecinieks krimināllietā, kurā par 25 000 latu kukuļa izspiešanu apsūdzēta Jūrmalas pilsētas prokurore Irina Bogdanova un uzņēmējs Boriss Rjazanskis. Savukārt jaunākā tēma saistīta ar Juriju Kozlovu, kurš tiek turēts aizdomāts par e-pasta sarakstes zādzību Rjazanska interesēs.
Šabanovs teica, ka laiku pa laikam ticies ar Jākobsonu, abi apmainījušies ar informāciju. Pēdējo reizi abi tikušies pēdējo divu nedēļu laikā, un tad nekādas aizdomas vai informāciju par draudiem Jākobsons nav izteicis.
Šodien Šabanovs saņēmis e-pastu no kompromat.lv žurnālista, taču arī tajā bijusi vien atsauce uz kādu rakstu. Šabanovs par to, ka Jākobsons sašauts, uzzināja no Nozare.lv.
Jākobsons pēdējā laikā nonāca plašsaziņas līdzekļu uzmanības centrā pēc tam, kad portālā kompromat.lv tika publicētas Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova (SC) 2008.gada e-pasta vēstules, kas tika sūtītas toreizējam Krievijas vēstniecības padomniekam Aleksandram Hapilovam. Ušakovs tobrīd bija 9.Saeimas deputāts, savukārt Hapilovs strādāja par Krievijas vēstniecības padomnieku, taču 2009.gadā viņš pameta darbu Latvijā.
Portāls kompromat.lv, kura rīcībā bija nonākusi Ušakova un Hapilova sarakste, vērsās Ģenerālprokuratūrā, lai tiktu izvērtēts, vai šī sarakste neliecina par Ušakova nelikumīgu darbību. Kopumā portāla rīcībā nonākuši "tūkstošiem e-pastu", un tajos esot arī informācija par Saskaņas centra reklāmas kampaņām un par to, kurš un par kādiem līdzekļiem tās rīkojis, kā arī cita informācija.
Pēc šo vēstuļu publicēšanas portāls kompromat.lv kļuva par hakeru uzbrukuma upuriem. Par to portāla veidotāji vērsās policijā.
Turpretim policija pērn novembrī pēc Ušakova iesnieguma saņemšanas par viņa e-pasta uzlaušanu sāka kriminālprocesu. Izmeklējot šo kriminālprocesu, policija veica kratīšanu portāla kompromat.lv pārstāvja Jākobsona dzīvesvietā Rīgā. Kratīšanas laikā tika izņemti vairāki datu nesēji un divi datori. Policisti Jākobsonu uz 48 stundām aizturēja, bet pēc tam atbrīvoja.
Pēc žurnālista aizturēšanas un kratīšanu veikšanas tiesībsargājošajās institūcijās vērsās gan pats Jākobsons, gan Latvijas Žurnālistu asociācija. Pārkāpumus policistu rīcībā neviena iestāde nesaskatīja.
Jākobsons ir Latvijas Žurnālistu asociācijas biedrs.
Ušakovu uzjautrina aizdomas par viņa saistību ar uzbrukumu Jākobsonam
Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) izsaka līdzjūtību par šodien notikušo incidentu, kurā sašauts kompromat.lv žurnālists Leonīds Jākobsons, un cer, ka noziegums tiks atklāts, informēja Ušakova preses sekretāre Anna Kononova.
"Ir alibi - viņš visu dienu piedalījās sanāksmēs, esmu lieciniece. Kad sāka birt ziņas, bijām Rīgas 80.vidusskolā," sacīja Kononova.
"Jūtu līdzi katram rīdziniekam, kurš kļuva par nozieguma upuri, arī Jākobsona kungam, un ceru, ka noziegums tiks atklāts," uzsvēra Ušakovs.
Aizdomas par to, ka žurnālista sašaušana varētu būt saistīta ar viņa profesionālo darbību, publicējot Ušakova elektroniskā pasta vēstules, Ušakovu uzjautrinot.
Latvijas Žurnālistu asociācija nosoda uzbrukumu Jākobsonam
Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) asi nosoda uzbrukumu kompromat.lv žurnālistam un LŽA biedram Leonīdam Jākobsonam, un uzskata notikušo par nepieņemamu demokrātiskā valstī.
Latvijas Žurnālistu asociācija atgādina, ka pēdējo gadu laikā saistībā ar vairāku plašsaziņas līdzekļu īpašnieku maiņu, kratīšanām žurnālistu dzīvesvietās, tai skaitā arī Leonīda Jākobsona mājās pērn decembrī, Latvijas novērtējums dažādu organizāciju veidotajos Preses brīvības indeksos ir krietni krities. Sašautā žurnālista Jākobsona dzīvesvietā policija 2011.gadā veica kratīšanu saistībā ar Rīgas mēra Nila Ušakova nozagto epastu publiskošanu kompromat.lv. Kratīšanas laikā Jākobsons arī tika aizturēts, radot jautājumus, cik pamatoti tika piemērots šāds drošības līdzeklis.
Tomēr līdz šim nebija apdraudēta žurnālistu dzīvība un veselība. Uzbrukums Leonīdam Jākobsonam liek bažīties, ka ir šķērsota trauslā robežšķirtne, kas atšķir demokrātiskas valstis ar brīvu presi no nedemokrātiskām valstīm ar daļēji ierobežotu vai ierobežotu presi.
Latvijas Žurnālistu asociācija atzīst, ka Leonīda Jākobsona darbības metodes reizēm ir bijušas diezgan diskutablas, taču atgādina, ka, saskaņā ar likumu «Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem» personām, kuras uzskata, ka viņu gods un cieņa ir aizskarti, ir tiesības prasīt gandarījumu likumā noteiktā kārtībā.
Latvijas Žurnālistu asociācija aicina tiesībsargājošās iestādes nekavējoties un ar vislielāko rūpību izmeklēt uzbrukumu Leonīdam Jākobsonam, kā prioritāru izvērtējot versiju, vai uzbrukums saistīts ar žurnālista profesionālo darbību.
Politiķi sašutuši par uzbrukumu Jākobsonam
Uzbrukums žurnālistam Leonīdam Jākobsonam ir uzbrukums žurnālistikai un Latvijas preses brīvībai, uzskata Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (V).
Kalniete savā paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem norāda, ka Jākobsons atmaskojis apvienības Saskaņas centra līdera Nila Ušakova attiecības ar Krievijas vēstniecību un televīziju.
"Tagad ar viņu izrēķinās ar tādām metodēm kā Krievijā. Sajūta riebīga, jo grūti ticēt, ka tā ir nejaušība. Acīmredzot tie, kurus Jākobsons atmaskoja, baidās no patiesības un ir gatavi uz jebkuru nelietību," pauž Kalniete.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) uzsvēra, ka tas ir slikti un nepieņemami, ka demokrātiskā un tiesiskā valstī tiek sašauts žurnālists. Latkovskis cer, ka policija rīkosies profesionāli. "Šādi noziegumi jāizmeklē ātri un vainīgie jāsoda," uzsvēra politiķis.
(papildināta visa ziņa)