KNAB paziņojumā medijiem konkrētus plašsaziņas līdzekļus un krimināllietas nemin, taču norāda – lai arī visi mūsdienu informācijas izplatīšanas līdzekļi, piemēram, interneta portāli, nav reģistrēti likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" noteiktajā kārtībā un viņiem nav saistoši šā likuma noteikumi vākt, sagatavot un izplatīt informāciju saskaņā ar Latvijas likumiem, KNAB aicina žurnālistus, viedokļu līderus un citas personas atbildīgi izturēties pret informāciju, kas ir nonākusi viņu rīcībā, un neizplatīt ziņas, kuras grauj valsts tiesisko sistēmu.
Birojs norāda, ka korupcija ir latents jeb slēpts noziegums, kas visbiežāk sabiedrībai paliek nezināms, ja abas ieinteresētās puses ir apmierinātas ar darījuma rezultātu un ir ieinteresētas neizpaust informāciju par to. Tāpēc arī no ikvienas personas ir atkarīgs, cik negodprātīgas amatpersonas strādā publiskajā sektorā un kāda būs sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei kopumā.
Tiesībsargājošo iestāžu informēšana par negodprātīgu amatpersonu rīcību ir katra iedzīvotāja pienākums, un tiesiskā valstī šādai rīcībai ir jākļūst par sociālo standartu. Savukārt atsevišķu personu publiska vēršanās pret informācijas sniedzējiem un iespējamā nozieguma atklāšanu degradē tiesisko vidi un tikai veicina sabiedrības toleranci pret korupcijas izpausmēm un arī nesodāmības izjūtu.
Katra iedzīvotāja, tostarp amatpersonas, gatavība sniegt viņa rīcībā esošo informāciju tiesībsargājošajām iestādēm ir izšķiroša korupcijas izplatības mazināšanā un ierobežošanā, jo sabiedrības tolerance pret korupcijas izpausmēm veicina nesodāmības izjūtu negodprātīgām amatpersonām.
KNAB kā pretkorupcijas iestāde pēc iesniedzēja lūguma nodrošina anonimitāti tām personām, kas sniedz informāciju par iespējamiem koruptīviem nodarījumiem. Savukārt jau kriminālprocesa ietvaros ģenerālprokurors ir tiesīgs pieņemt lēmumu par speciālās procesuālās aizsardzības noteikšanu cietušajiem, lieciniekiem un citām personām, kas liecina vai liecinājušas par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem, ja tam ir pamats likumā noteiktajos gadījumos. Lietas, kurās liecina aizsargājamās personas, izskata slēgtās tiesas sēdēs.
Lai persona izšķirtos liecināt, svarīgs ir valsts atbalsts, tāpēc sabiedrībai ir svarīgi apzināties, ka kriminālprocesā liecinošajām personām garantē procesuālu viņu pašu un tuvinieku fizisko un likumisko interešu aizsardzību.
"KNAB aicina žurnālistus un citas personas, publiskojot informāciju par tiesās izskatāmajiem kriminālprocesiem un tajos iesaistītajām personām, neradīt negatīvu psiholoģisko barjeru un nenoniecināt ziņotāju nozīmīgo lomu smagu vai sevišķi smagu noziegumu, piemēram, slepkavību, korupcijas, kontrabandas, narkotiku tirdzniecības, atklāšanā," norāda birojs.
Jau ziņots, ka KNAB konkrētus plašsaziņas līdzekļus un krimināllietas nemin, taču pēdējā laikā portāls pietiek.com publicējis vairākus rakstus par kukuļdošanā apsūdzētās Finanšu ministrijas (FM) amatpersonas Vladimira Vaškeviča krimināllietu. Lietu aiz slēgtām durvīm pašlaik skata Rīgas apgabaltiesa, jo Muitas pārvaldes vadītājam Tālim Kravalim piemērota procesuālā aizsardzība. Kravalis, visticamāk, bija tas, kurš ziņoja par Vaškeviča iespējamiem noziegumiem.