Uz jautājumu, vai lietā ir kāda aizdomās turamā persona, Valsts policijas preses pārstāve Lita Juberte aģentūrai LETA atbildēja, ka "izmeklēšanas interesēs nekādu papildus informāciju Valsts policija nesniedz".
Sākotnēji process tika sākts pēc Krimināllikuma 24.nodaļas - par noziedzīgiem nodarījumiem valsts institūciju dienestā, bet pagājušā gada pavasarī tas pārkvalificēts pēc KL 317.panta 1.daļas - par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ja šīs darbības radījušas būtisku kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm.
Minētais likuma pants paredz sodu - brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz trim gadiem vai bez tā.
Kriminālprocess tika sākts 2009.gada aprīlī. Jau tā paša gada beigās EPP priekšnieks Gatis Gudermanis atzina, ka lietas izmeklēšana ir apjomīga. "Tiltu būvēja pietiekami ilgi, tāpēc arī izmeklēšana nebeigsies tik drīz," jokojot teica Gudermanis.
Jāatgādina, ka kriminālprocess 2009.gada aprīlī tika sākts par iespējamiem tiesību normu pārkāpumiem Rīgas pilsētas pašvaldībā, veicot Dienvidu tilta būvniecības projekta iepirkumu organizēšanu, finansējuma piesaistīšanu un būvniecību laika posmā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2008.gada 30.septembrim jeb par laika posmu, par kuru pārbaudes veica Valsts kontrole (VK).
Ģenerālprokuratūra materiālus par VK veikto revīziju, kuras laikā atklāta līdzekļu izšķērdēšana Dienvidu tilta būvniecībā, 2009.gada aprīļa sākumā nodeva izvērtēšanai Valsts policijai. Savukārt policija procesu sāka 21.aprīlī.
Jāatgādina, ka Rīgas dome Dienvidu tilta būvniecībā izšķērdējusi 27 miljonus latu, iepriekš paziņoja valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Sudraba atklāja, ka no 570 miljoniem latu, kas paredzēti pirmo divu tilta būvniecības kārtu finansēšanai, 264 miljoni latu izlietoti finansējuma iegūšanai. Tas nozīmē, ka katrs lats, kas nepieciešams tilta būvniecībā, izmaksās 87 santīmus.
Viņasprāt, vainīgos šajā naudas izšķērdēšanā var atrast, jo uz visiem dokumentiem ir vairāku cilvēku paraksti, kas dokumentus lasījuši un apstiprinājuši. "Ja Dienvidu tilta būvniecības uzraudzīšanu vadītu viens cilvēks, uz kura tad arī gultos atbildība, tad tik neekonomiska rīcība no pašvaldību puses nebūtu pieļauta," piebilda valsts kontroliere.
Visi revīzijas materiāli tika nodoti tālāk izvērtēšanai Ģenerālprokuratūrai, jo, pēc Sudrabas domām, nelikumīga līdzekļu izšķērdēšana ir sodāma.
Kā norādīts publiskotajā revīzijā, Rīgas pilsētas pašvaldības neprasmīgas projektu vadības un neekonomiskas rīcības dēļ Dienvidu tilta būvniecības izmaksas no plānotajiem 108,84 miljoniem latu (pirmajai kārtai 64,79 miljoni latu, otrajai kārtai 44,05 miljoni latu) kopumā ir pieaugušas līdz 570,14 miljoniem latu.
Revīzijā konstatēts, ka lielāko daļu sadārdzinājuma veido pašvaldības izvēlētais būvdarbu finansēšanas modelis, kas paredz tilta būvniecībai ņemtā aizņēmuma atlikto maksājumu līdz 2010.gadam, tādējādi Dienvidu tilta būvniecības izmaksas palielinot par 264 miljoniem latu jeb par 87%.
Tāpat arī revīzijā noskaidrots, ka pašvaldība, vienojoties ar tilta būvnieku par izmaiņām norēķinu kārtībā, tilta būvniecības laikā ir pretlikumīgi saskaņojusi ekonomiski nepamatotus būvdarbu izmaksu sadārdzinājumus, tādējādi izšķērdējot pašvaldības finanšu līdzekļus 27 miljonu latu apmērā.
Valsts kontrole konstatēja, ka, jau uzsākot Dienvidu tilta būvniecības projekta izstrādi, nav veikta saprātīga plānošana. Pirms lēmuma pieņemšanas par tilta būvniecības uzsākšanu pašvaldība nav noteikusi ne projekta īstenošanas gaitu, ne termiņus, ne sasniedzamos rezultātus.
Tāpat tā nav veikusi atbilstošus un pietiekamus pētījumus par projektam izvirzāmajām prasībām un to ietekmi uz transporta kustības problēmu risināšanu Rīgā, kā arī nav izstrādājusi projekta tehniski ekonomisko pamatojumu, lai varētu pretendēt uz Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansējumu.
Revīzijā tika konstatēts, ka iepirkumi Dienvidu tilta projektēšanai un būvniecībai veikti neatbilstoši normatīvo aktu prasībām. Konkursa rezultātā ir noslēgti pašvaldībai neizdevīgi būvniecības līgumi.
Tā, piemēram, pašvaldība, neievērojot konkursa nolikuma prasību, ka līgumcena būvdarbu apjoma palielināšanās gadījumā var tikt palielināta tikai 10% apmērā, ir noslēgusi līgumu, tajā iekļaujot nosacījumus, kas ļauj neierobežoti palielināt līgumcenas sadārdzinājumu.
VK norāda, ka pašvaldība, vienojoties ar "Deutsche Bank" AG par aizdevumu 567 miljonu latu apmērā tilta būvniecībai, rīkojusies, apejot normatīvajos aktos noteikto aizņemšanās kārtību.
Revīzija veikta par laika posmu no 2002.gada janvāra līdz 2008.gada 30.septembrim. Pēc revīzijas VK sniegusi Rīgas pašvaldībai astoņus ieteikumus, kuri jāievieš laikā līdz šā gada beigām.
Kā ziņots, Dienvidu tilts tika atklāts 2008.gada 17.novembrī.