Laika ziņas
Šodien
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Policija Ušakova e-pasta noplūdes lietā aiztur portāla kompromat.lv žurnālistu

Valsts policija ceturtdien veikusi kratīšanu portāla kompromat.lv žurnālista Leonīda Jākobsona dzīvesvietā un pagaidām viņu līdz divām diennaktīm aizturējusi. To aģentūrai BNS apstiprināja viņa advokāts Andris Baumanis.

Kratīšana notikusi kriminālprocesā, kas tika sākts pēc Rīgas mēra Nila Ušakova (Saskaņas centrs) iesnieguma par viņa elektroniskā pasta sarakstes noplūdi.

"Jā, kratīšana ir veikta, un Jākobsona kungs aizturēts uz divām diennaktīm. Viņš aizturēts pēc Krimināllikuma panta 164.1.daļas – korespondences, pa telekomunikāciju tīkliem pārraidāmās informācijas un citas informācijas noslēpuma pārkāpšanu," informēja Baumanis.

Kratīšanā atsavināts dators, vairāki telefoni, apmēram 300 disku. "Visus informācijas nesējus, ko atrada, arī atsavināja," piebilda advokāts.

Advokāts apstiprināja, ka kratīšana un aizturēšana notikusi kriminālprocesā par Ušakova elektroniskā pasta sarakstes noplūdi. Lēmumā par kratīšanas izdarīšanu tiesnesis tikai norādījis, ka "pastāv pamatotas domas, ka kaut kas varētu atrasties dzīvoklī, tāpēc vajadzētu apskatīties".

Žurnālists uzskata, ka kratīšana un aizturēšana notikusi kā atriebība par to, ka viņš publicējis Ušakova elektroniskā pasta saraksti.

"Jākobsona kunga viedoklis ir tāds, ka tā ir politiska provokācija, atriebība viņam tiek nodarīta. Viņš neko nav uzlauzis, neko nav pārkāpis un zadzis," pavēstīja advokāts.

Jākobsons no liecībām atteicies, norādīja Baumanis.

Pagaidām nav zināms, vai žurnālistam vispār tiks piemērots kāds drošības līdzeklis. Likums paredz, ka personu var aizturēt uz 48 stundām. Bargākais drošības līdzeklis, ko likums paredz, ir apcietinājums.

Advokāts gan norādīja, ka jābūt kaut kādiem "šausmīgiem apstākļiem", lai agrāk netiesātam cilvēkam piemērotu apcietinājumu.

"Cik varēja just ‒ tad vismaz tās divas diennaktis, kas nu likumā ir paredzētas, noturēs gan," sacīja advokāts.

Jākobsons advokātam darījis zināmu, kur ieguvis Ušakova elektroniskā pasta saraksti, proti, žurnālistam anonīmi nosūtīta interneta vietne, caur kuru sarakste bijusi aplūkojama. Interneta vietnes adrese sastāvējusi no daudzām zīmēm.

"Jā, viņš man teica apmēram tā, ka viņam anonīmi tika piespēlēta tāda lapa, kurā to visu var redzēt, kur tas viss izdalīts un stāv. Viņš tur iegāja, ieraudzīja un vispirms ziņoja prokuratūrai, un pēc tam laikam sāka pamazām publicēt," pastāstīja advokāts.

Valsts policija informāciju pagaidām nesniedz, taču to varētu darīt piektdien, aģentūrai BNS atzina Valsts policijas preses pārstāve Sintija Virse.

Jau ziņots, ka novembra beigās Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļā pēc Rīgas mēra Nila Ušakova iesnieguma par viņa elektroniskā pasta sarakstes noplūdi sākts kriminālprocess.

Ušakovs iesniegumā lūdza izmeklēt gadījumu par elektroniskā pasta noplūdi. Ušakovs ir pārliecināts, ka viņa elektroniskais pasts ir uzlauzts, kā arī, pēc viņa teiktā, daļa no publiskotajām vēstulēm ir viltojumi.

Savukārt Ģenerālprokuratūra saņēma portāla kompromat.lv iesniegumu par Ušakova elektroniskā pasta saraksti, tostarp, iespējams, ar Krievijas vēstniecības pārstāvi. Iesniegumu Ģenerālprokuratūra pēc piekritības pārsūtīja Valsts policijai.

Prokuratūrā bija vērsies portāla žurnālists Leonīds Jākobsons, kura pārstāvētā portāla rīcībā bija nonākusi Ušakova elektroniskā pasta sarakste. Iesniegums nodots prokuratūrā, lai tā izvērtētu, vai sarakste neliecina par Ušakova iespējamām nelikumībām.

Portāls pietiek.com iepriekš vēstīja, ka atsevišķiem medijiem pilnā apmērā vai pa daļām ir noplūdināta Ušakova elektroniskā pasta sarakste – vairāki tūkstoši vēstuļu.

Par Ušakova elektroniskā pasta sarakstes kopiju nonākšanu portāla rīcībā nesen paziņoja interneta portāls kompromat.lv.

Sarakste rāda, ka par spiegošanu aizdomās turētajam Krievijas vēstniecības Rīgā darbiniekam Aleksandram Hapilovam, kurš 2009.gada pavasarī bija spiests pamest Latviju, iespējams, Ušakovs sūtījis diezgan nepārprotama satura vēstījumus, kas varētu liecināt arī par Krievijas vēstniecības finansējuma saņemšanu.

2008.gada decembrī Ušakovs pa elektronisko pastu [email protected] ar norādi Dlja A.Hapilova nosūtījis vairākus dokumentus, kuru vidū bijis arī dokuments ar nosaukumu smeta_konf_mol.doc (jaunatnes konferences tāme).

No savas Saeimas elektroniskā pasta adreses Ušakovs tā paša 2008.gada novembrī ar līdzīgu norādi nosūtījis trīs dokumentus – conference.doc, conference smeta.doc un conference otchet.doc (konferences tāme un konferences pārskats). Divi dokumenti ir konferenču tāmes par attiecīgi 15,7 un 16,3 tūkstošiem eiro, savukārt Ušakova Hapilovam nosūtītajā failā ar nosaukumu org_Moskow[1] plaši aprakstīts šīs organizācijas veikums.

Šo dokumentu kopējais saturs liek domāt, ka Ušakovs ir mēģinājis saņemt no Krievijas vēstniecības finansējumu dažādiem ar jaunatnes organizācijas Nam po puti pasākumiem.

Portāls, atsaucoties uz Lursoft datubāzes datiem, vēstīja, ka Ušakovs kopš šīs organizācijas ar latvisko nosaukumu Mums pa ceļam dibināšanas 2007.gadā ir tās valdes loceklis. Oficiāli biedrība 2009.gadā ziedojumos saņēmusi tikai 135 latus.

Ušakovs pagājušajā nedēļā izvairīgi atbildēja uz jautājumiem saistībā ar medijos noplūdināto e-pasta saraksti. Ušakovs nesen intervijā LNT raidījumā 900 sekundes uz jautājumu, kādēļ atskaitījies Krievijas vēstniecības pārstāvim, kuru 2009.gadā vainoja spiegošanā, atbildēja, ka sarakstes noplūdināšana ir likuma pārkāpums.

"Runa ir par to – ja es nemaldos, tas bija 2008. vai 2009.gads, kad tika rīkota jauniešu konference, to rīkoja viena no jaunatnes organizācijām, kuru oficiāli atbalstīja arī Krievijas vēstniecība. Tā jauniešu organizācija toreiz rīkoja aktivitātes, kuras atbalstīja arī ASV vēstniecība, un nekad nevienam nebija ar to problēmu," pastāstīja Ušakovs.

Precizējot, ka saskaņā ar saraksti viņš atskaitās no Latvijas izraidītajam vēstniecības darbiniekam Hapilovam, Ušakovs atkārtoja jau iepriekš teikto, ka jauniešu organizācija toreiz organizēja konferenci, kuru atbalstīja Krievijas vēstniecība.

TV3 raidījums Nekā personīga iepriekš ziņoja, ka Hapilovs Gruzijā tiek turēts aizdomās par to, ka 2004.gadā viņš organizējis atentāta rīkošanu pret Gruzijas prezidenta amata kandidātu Mihailu Saakašvili. Par šo gadījumu Gruzijā ierosināta krimināllieta, un Hapilovs šajā valstī ir pasludināts par "persona non grata".

2009.gada marta beigās Hapilovam bija no Latvijas varas iestādēm jāsaņem pagarinājums darba atļaujai Latvijā, viņš to nesaņēma un Latviju pameta.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas