Patlaban policija ir sākusi teju 100 administratīvā pārkāpuma procesus, kuros tiek vērtēts pārkāpuma smagums.
Vismaz 50 procesi ir sākti par epidemioloģiskās drošības prasību Covid-19 infekcijas ierobežošanai neievērošanu pārkāpumiem, piemēram, pulcēšanos, par sapulču, gājienu un piketu organizēšanu, par nepakļaušanos policijas likumīgajām prasībām.
Tāpat administratīvā pārkāpuma procesi sākti pret šo aktivitāšu organizatoriem.
Policijā arī sākti vismaz 42 administratīvā pārkāpuma procesi saistībā ar dažādiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem - par skaņas signāla neatļautu izmantošanu, par viedierīču lietošanu braukšanas laikā, un vēl vairāki par ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu neievērošanu.
Tāpat policijā sākti arī vairāki kriminālprocesi.
Ņemot vērā, ka policijas rīcībā ir plašs materiālu klāsts, joprojām tiek vērtēti materiāli un tajos redzamie pārkāpumi un identificētas vēl personas, kas nozīmē, ka administratīvo pārkāpumu procesu skaits par pārkāpumiem vēl palielināsies.
Policijas rīcībā ir informācija, ka arī šajā nedēļas nogalē personas, kurām aizliegts rīkot sapulces, jo organizatori nespēj un negrib nodrošināt epidemioloģiskās drošības prasības, plāno tās rīkot nesankcionēti. Šāda apzināta rīcība ir kategoriski neatbalstāma, uzsver policija.
Policija ir par to informēta un seko līdzi gan internetā paustajai informācijai, gan notikumiem brīvdienās. Valsts policijas primārais mērķis ir nodrošināt sabiedrisko kārtību, nepieļaujot provokācijas. Ja nedēļas nogalē tiks konstatēti pārkāpumi, identificējot personas, tiks uzsākti procesi par pārkāpumiem un pienāksies sods.
Policija aicina ikvienu ievērot noteiktās drošības prasības, tostarp, nepulcēties un lietot sejas un mutes aizsegus, kā arī neļauties provokācijām, kā arī rūpīgi izvērtēt situāciju un riskus, vai tiešām ir jāiesaistās šādās aizliegtās aktivitātēs.
Policija vērš uzmanību, ka demokrātiskā valstī ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, vienlaikus šīs tiesības nav neierobežotas. Aicinājumi uz vardarbību un vardarbības piedraudējums pārkāpj vārda brīvības robežas.
Izplatot draudus un uz vardarbību vērstu saturu, persona aizskar sabiedrisko mieru un kārtību, kā arī citu cilvēku cieņu un tiesības. Lai aizsargātu sabiedrības kārtību un drošību, līdzīgi kā apzināti nepatiesi paziņojumi par sprāgstierīces ievietošanu kādā publiskā vietā, tiesībaizsardzības iestādēm šāda informācija ir jāpārbauda, vai nepastāv reāls apdraudējums, ka izteiktie draudi var tikt īstenoti.
Tāpat, uz vardarbību vērsts saturs arī gadījumos, kad šāda satura veidotājs nav tieši plānojis īstenot kādas reālas darbības, tomēr var pamudināt citas personas uz prettiesisku rīcību. Tādējādi ikvienai personai, pirms tā izsaka publiskus aicinājumus uz tādu darbību veikšanu, kā rezultātā var tikt nodarīti miesas bojājumi vai pat iestāties citu cilvēku nāve, jāapzinās arī sava līdzatbildība.
Sods par epidemioloģisko drošības prasību neievērošanu fiziskām personām ir līdz 2000 eiro, bet juridiskām līdz 5000. Tāpat par ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu var būt paredzēta arī kriminālatbildība.
Valsts policija aicina iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem un ziņot par draudu un uz vardarbību vērsta satura izplatīšanu internetā, rakstot Valsts policijai uz [email protected] vai Valsts drošības dienestam uz [email protected].
Jau ziņots, ka sestdien divās savstarpēji nesaistītās sapulcēs pie Brīvības pieminekļa un 11.novembra krastmalā, kuras rīkoja biedrība "Stabilitātei - Jā!" un Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme, pulcēja vairāk nekā valstī patlaban atļautos 25 cilvēkus.
Abos pasākumos daļa cilvēku bija atnākuši ar sejas maskām, bet galvenokārt sanākušie tās nelietoja. Liela daļa arī neievēroja distancēšanās prasību. Likumsargi centās iedzīvotājus izklīdināt ar skaļruņos atskaņotiem aicinājumiem nepulcēties un nekavējoties izklīst, pretējā gadījumā solot saukt pie likumā paredzētās atbildības.