"Latgalē ir cita dzīves kvalitāte, norisinās pasākumi, kas nebūt nav sliktāki par galvaspilsētā notiekošajiem. Cilvēki sākuši domāt plašāk, vērtēt procesus kritiskāk. Aptaujas rāda, ka cilvēki jūt lepnumu par savu dzīvesvietu un uzņēmēji - gan viesnīcu biznesā strādājošie, gan mājražotāji un tirgotāji - atzīst, ka Gors piesaista tūristus," stāstīja Zirniņa.
Zirniņa norādīja, ka Gors gādā ne vien par tūristu piesaisti Rēzeknei, bet gan Latgalei kopumā, jo tūristi nereti dodas tālāk uz Aglonu vai Daugavpili.
Viņa arī pastāstīja, ka patlaban Rēzeknē tiek domāts par divu jaunu viesnīcu būvniecību. Gorā notiekot vidēji 150 kultūras pasākumi gadā, kā arī apmēram 50 konferences un korporatīvie pasākumi, un Rēzeknes viesiem nereti esot grūtības tikt pie naktsmītnēm.
Viņa norādīja, ka patlaban, kad koncertzāle ir gan Rēzeknē, gan Liepājā, gan Cēsīs, kolektīviem arī ārpus Rīgas ir vietas, kur parādīt savu programmu.
Kā sacīja Zirniņa, Gora būvniecība sākta krīzes gados, tādējādi nodrošinot reģionā darbavietas. Taču patlaban no šīs infrastruktūras ieguvums ir ne vien iedzīvotājiem un uzņēmējiem, bet arī māksliniekiem, piemēram, šogad māksliniekiem honorāros samaksāti vairāk nekā 300 000 eiro.
Kā ziņots, ES struktūrfondu 2007.-2013.gada plānošanas periodā Kultūras ministrijas aktivitāšu gaitā īstenoti 27 projekti 25 objektos. Kopā ar virssaistībām kultūras objektu un infrastruktūras attīstībai šajā plānošanas periodā piešķirts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums 53,12 miljonu eiro apmērā.
Vislielākais ERAF līdzfinansējums piešķirts Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam - 13,05 miljonu eiro apmērā, arī daudzfunkcionālajam centram Lielais dzintars - 8,53 miljoni eiro, Rīgas Domam - 8,34 miljoni eiro, daudzfunkcionālajam centram Rēzeknē - Latgales vēstniecībai Gors - 7,5 miljoni eiro.