Sanākušie cēsnieki ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V) un veselības ministru Juri Bārzdiņu (Liepājas partija/ZZS) runāja apmēram 15 minūtes. Pēc sarunas piketa dalībnieki secināja, ka tomēr nav guvuši atbildes uz jautājumiem, ar kuriem nākuši uz šo tikšanos.
Dombrovskis tikšanās laikā sacīja, ka veselības aprūpes finansējuma nodrošināšanai jau iepriekš ir piešķirti 6,6 miljoni latu. Tie ir piešķirti papildus tiem līdzekļiem, kas jau tagad ir budžetā. Tāpat uz budžeta grozījumu laiku oktobrī vai novembra sākumā ir paredzēts piešķirt vairāk nekā sešus miljonus latu. Patlaban svarīgs ir jautājums, kādā veidā šo papildu finansējumu pareizi sadalīt.
Veselības ministrs apstiprināja, ka veselības nozarei papildu finansējums būs vēl šogad. Ministrs atzina, ka veselības aprūpei ir milzīgas vajadzības un šai nozarei trūkst finansējuma.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris pēc tikšanās atzina, ka atbildes uz jautājumiem, ar kuriem viņš šodien brauca uz Cēsīm, pēc būtības nav ieguvis. "Vara vēl nav gatava atbildēt, bet daudz ir tas, ka neatskanēja melīgas frāzes. Mēs neesam apmierināti, jautājums nav atrisināts pēc būtības. Nākamnedēļ turpināsim to, ko šodien iesākām," sacīja Keris.
Cēsu rajona Veselības aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Valda Stanne atzina, ka tikšanās laikā nav izskanējis nekas konkrēts, tā bijusi tikai tāda parunāšanās.
Atbraukušie Ogres slimnīcas pārstāvji cēsniekus aicināja piedalīties nākamnedēļ notiekošajā piketā Ogrē. Cēsnieki pauda gatavību kolēģus atbalstīt.
Tikšanās laikā cēsnieki veselības ministru bieži pārtrauca, uzdodot daudz konkrētu jautājumu, tāpēc saruna izvērtās haotiska. Cēsu mediķi sacīja, ka grib strādāt Latvijā un negrib braukt prom.
Jau ziņots, ka nākamnedēļ līdzīgas akcijas notiks arī Ogrē, Kuldīgā. Protesta akciju laikā pacientu drošība netiks apdraudēta, Latvijas Radio iepriekš sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.
Ja pirmajās protesta akcijās valdība, Saeima, arī Valsts prezidents, kurš pašlaik vada Saeimu, neieklausīsies, mediķu protesta akcijas paplašināsies, tās notiks arī Rīgā, sacīja Keris.
Mediķi izvirza konkrētas prasības - piešķirt papildu finansējumu, lai varētu nodrošināt iedzīvotājiem neatliekamo medicīnisko palīdzību nepieciešamajā līmenī. Konkrētais papildu finansējuma apjoms vēl tiek precizēts.
Mediķu arodbiedrības vadītājs sacīja, ka situācija ar finansējuma trūkumu veselības aprūpē otrajā pusgadā atkārtojas jau vairākus gadus pēc kārtas, nākamā gada valsts budžetā veselības aprūpei būtu jāparedz finansējums ne mazāk kā 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Keris sacīja, ka Latvijā finansējums veselības aprūpei netiek plānots atkarībā no pacientu skaita, bet gan pacientu skaits tiek plānots pēc tā, cik lielu finansējumu veselības aprūpei piešķīrusi valdība.
Mediķu arodbiedrība iestājas arī par konkurētspējīga atalgojuma noteikšanu ārstiem un medicīnas māsām. Kā sacīja Keris, pagājušajā gadā no medicīnas iestāžu beidzējiem tikai 55% ārstu un 17% medmāsu strādā savā profesijā Latvijā, pārējie vai nu emigrējuši no valsts, vai arī nestrādā savā profesijā.