Kā skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), tad no 6314 Valsts adrešu reģistrā reģistrētajiem ciemiem 4877 ciemi patlaban neatbilst ciema statusam, proti, tajā nav koncentrēta apbūve un nav noteiktas ciema robežas pašvaldības teritorijas plānojumā. Tomēr, atceļot šīm apdzīvotām vietām ciema statusu, tiktu grauta ierastā adresācijas sistēma, un, grozot adreses, tiktu radīts papildus administratīvais slogs novada pašvaldībām un Valsts adrešu reģistram. Tāpat neērtības veidotos arī minēto ciemu iedzīvotājiem.
Kā skaidro ministrija, šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka, likumā nosakot ciema statusa normas,
netika ņemta vērā vēsturiski veidojusies ciemu faktiskā situācija un veikto pētījumu par ciemiem secinājumi,
jo ciemi Latvijā ir ļoti atšķirīgi pēc iedzīvotāju skaita, infrastruktūras objektu esamības, apbūves blīvuma, apdzīvotības rakstura un citām raksturojošām pazīmēm.
Jautājumu sarežģījot arī tas, ka vairākos normatīvos aktos noteiktas vienādas prasības pilsētu un ciemu teritorijām, piemēram, aizsargjoslu platumi, būvlaides noteikšana, kadastrālā uzmērīšanas precizitātes prasības un citas.
Pēc VARAM paustā, ņemot vērā ciemu dažādību vairākas pašvaldības, piemēram, Līvānu, Krāslavas, Preiļu, Dundagas, Vecumnieku, Balvu un citu novadu teritorijās, ir izveidojušās divu veidu ciemu apakšgrupas.
Pirmā ir ciemi, kuriem ir noteiktas robežas un kuri atbilst Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma prasībām, bet otrā - lauku teritorijas daļas, kurām ir vienots nosaukums, bet nav koncentrēta apbūve un teritorijas plānojuma grafiskajā daļā iezīmētas robežas.
Līdz ar to, atbilstoši Ministru kabineta dotajam uzdevumam un jau ilggadīgai vairāku pašvaldību pielietotajai praksei, VARAM piedāvā, saglabājot apdzīvotām vietām ciema statusu, noteikt divas ciemu apakšgrupas - koncentrētas apbūves ciems un vēsturiskais ciems.
Koncentrētas apbūves ciema statuss tiks piešķirts esošai vai plānotai apdzīvotai vietai, kurā ir vai tiek plānota koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra. Šādam ciemam novada teritorijas plānojumā jānosaka ciema teritorijas robežas, kā arī novada dome nosaka ciemā ietilpstošās adreses un ciema nosaukumu.
Savukārt vēsturiska ciema statuss tiks piešķirts vēsturiski izveidotai apdzīvotai vietai ar dominējošu izklaidu vai dominējošu koncentrētu apbūvi, kuras nosaukums ir iekļauts Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Vietvārdu datubāzē. Šādam ciemam novada teritorijas plānojumā nenosaka robežas, bet novada dome nosaka ciema nosaukumu un ciemā ietilpstošās adreses.
Ministrija arī norāda, ka vēsturiskie ciemi ir viena no novada kultūrvēsturiskajām vērtībām, kas saglabājama nākamajām paaudzēm, kā arī, kas kalpo par adrešu sistēmas elementu, tiek lietoti sociālajā vidē un kalpo kā identifikators, pēc kura orientējas novadā, ko izmanto palīdzības dienesti, kā arī cilvēki ikdienas saziņā.
Koncentrētas apbūves ciemiem likumprojektā noteikti tie paši ciema statusa kritēriji, kas patlaban, tādēļ uz pašvaldībām, kuras ciemu statusa noteikšanā ievērojušas normatīvo aktu prasības, nekādi grozījumi attīstības plānošanas dokumentos nebūs jāveic.
Vēsturiskajiem ciemiem pašvaldības piemēros to normatīvo aktu prasības, kuras attiecās uz lauku teritoriju. Pašvaldību teritorijas plānojumos nebūs jāveic grozījumi saistībā ar likumprojekta stāšanos spēkā, jo minētās ciemu apakšgrupas teritorijas plānojumos jau ir nodalītas.
Vienlaikus VARAM norāda, ka pašvaldībām tiks sniegta iespēja atjaunot ciema statusu vēsturiski apdzīvotām vietām, izstrādājot novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju nākošajam periodam.
Plānots, ka līdz ar likumprojekta stāšanos spēkā tiks novērsti normatīvo aktu pārkāpumi attiecībā uz 4877 ciemiem, neizraisot neērtības minēto ciemu iedzīvotājiem, kā arī neradot papildus administratīvo slodzi ne pašvaldībām, ne Valsts adrešu reģistram.
Jorens