Ik pa brīdim konflikti, priekšsēdētāju un viņu vietnieku maiņas satricinājušas Daugavpils pilsētas domes darbu. Uz jauno sasaukumu gan kandidēs atšķirīgi saraksti, tāpat pilsētā kopumā ir gan partijas jaunpienācējas, gan tādi politiskie spēki, kas 2017. gadā piedzīvoja neveiksmi un vairs konkurēt neplāno, tāpēc vēlēšanās nestartēs. Jāatgādina arī, ka iepriekšējās vēlēšanās pie urnām atnāca mazāk par pusi – 47,33% balsstiesīgo.
Pirmais numurs Saskaņai
Pirms četriem gadiem lielāko vēlētāju atbalstu guva Latgales partija un sociāldemokrātiskā partijai Saskaņa, attiecīgi 28,57% balsu un sešas vietas un 28,16% un piecas vietas domē. Latgales partija šoreiz izveidojusi kopīgu sarakstu ar Latvijas attīstībai (LA), kam iepriekšējā reizē klājās pagrūti – 0,5% balsu. Diena jau vēstīja, ka Latgales partijas līderis Jānis Lāčplēsis sadarbību ar LA skaidroja ar samērā ilgstošu sadarbību pašvaldības projektu attīstībā, kā arī vēlmi piesaistīt vietējai politikai gados jaunus cilvēkus.
Ja iepriekš pašvaldību vēlēšanās saraksti nebija numurēti, tad šoreiz būs. Vakar notikušajā izlozē Daugavpilī pirmo numuru izvilka Saskaņa, kuras saraksta līderis Andrejs Elksniņš Dienai pauda pārliecību, ka partija vēlēšanās uzvarēs, par ko liecinot arī pērn domes pasūtītās SKDS aptaujas dati. Saskaņa krietni atjaunojusi savu sarakstu, un pašlaik domē strādājošie pieci deputāti nebūt ne automātiski veido pirmo piecinieku. Vidējais deputātu kandidātu vecums ir 39,4 gadi. Jāpiebilst, ka komandas maiņa Saskaņai Daugavpilī ir notikusi arī iepriekš, kad mainījās arī līderi. Elksniņš uzskata, ka pilsētā, kuras domē četru gadu laikā notikuši trīs apvērsumi, iedzīvotāji vēloties stabilitāti, un jautājums neesot par Saskaņas uzvaru, bet to, ar cik procentiem balsu tā tiks sasniegta.
Divi un divi
Domē ar četriem deputātiem pārstāvētā Mūsu partija vēlēšanās startēs ar pašreizējo mēru Igoru Prelatovu kā pirmo numuru. Otrais ir Līvijai Jankovskai, kura ilgus gadus bijusi vienā sarakstā ar Rihardu Eigimu, izņemot 2013. gadu, kad kopīgajam Mūsu partijas un Reformu partijas sarakstam līdz liktenīgajiem pieciem procentiem pietrūka divu balsu, un tas domē neiekļuva arī pēc protesta iesniegšanas un balsu pārskaitīšanas. Jankovska Dienai skaidro, ka pašlaik partiju domē pārstāvošie Rihards Eigims un Aivars Zdanovskis nav partijas biedri, savukārt Prelatovs tāds ir. Gan no Eigima, gan Jankovskas teiktā izriet, ka saraksta sastādīšanā izšķirošs bijis Mūsu partijas valdes lēmums. Eigims Dienai apstiprina, ka Kristīgi demokrātiskā savienība (KDS) viņu aicinājusi startēt savā sarakstā un bez viņa no bijušā Mūsu partijas saraksta uz KDS sarakstu pārgājuši vēl daži kandidāti. Dienai gan neizdevās KDS programmā atrast īpaši kristīgu tematiku. Jāatgādina, ka KDS iepriekšējās vēlēšanās ieguva vien 75 pilsētas iedzīvotāju atbalstu, sliktāk toreiz klājās tikai Vienotībai ar 35 balsīm, kas acīmredzot mudinājis šo partiju šogad vēlēšanās sarakstu nepieteikt. Vēl jāpiebilst, ka Mūsu partijas saraksta septītais numurs Vladimirs Borisjonoks 2013. gadā tika ievēlēts Daugavpils domē no partijas Alternative saraksta.
Citi arī sparīgi
Pilsētas domes vēlēšanās sevi pieteikusi arī Daugavpils novada partija, kuras saraksta līderis Pēteris Dzalbe 2013. gadā bija ievēlēts domē no Sociālā taisnīguma partijas (STP) un Tautas kontroles saraksta. Vēlāk STP iekļāvusies Ingūnas Sudrabas vadītajā partijā No sirds Latvijai, kas 2017. gada vēlēšanās Daugavpilī atsaucību neguva. Savukārt pēc šī politiskā spēka darbības beigām uzņēmuma Rēzeknes namsaimnieks valdes locekli Dzalbi uzrunājusi Daugavpils novada partija, kam saraksts būs arī Augšdaugavas novadā. ''Lielākās problēmas Daugavpilī saistītas ar būvniecības iepirkumiem, nemitīgi sadārdzinātajiem projektiem,'' norāda Dzalbe. Tāpat viņš uzklausot senioru sūdzības par sociālo pakalpojumu nepieejamību un jauniešu vēlmi paplašināt ārpusskolas aktivitātes un sporta nodarbības.
Zaļo un Zemnieku savienībai pēdējos gados Daugavpilī nav veicies (3,83%). Šogad tās saraksta pirmais numurs būs Daugavpils Universitātes prorektors Arvīds Barševskis, un liela daļa kandidātu ir saistīti ar augstskolu. Salīdzinot ar iepriekšējām vēlēšanām, saraksts esot krietni atjaunots un tajā dominējot ''zaļo'' ideju aizstāvji. Tāpat Barševskis cer uz ciešāku augstskolas un pašvaldības sadarbību kopīgu projektu izstrādē. Līdzīgi kā citi politiķi, arī Barševskis cer, ka jaunajā domē būs mazāk strīdu, jo, ''ja nestrādāsim saliedēti, pilsētas attīstība cietīs''. Jāatgādina, ka savulaik no ZZS Saeimā bija ievēlēts Eigims, kurš šo politisko spēku Daugavpils domē gan nav pārstāvējis.
Kad Diena sarunājās ar Latvijas Krievu savienības (LKS) līdzpriekšsēdētāju Miroslavu Mitrofanovu, viņš cerīgi norādīja, ka Daugavpilī būs atjaunots un spēcīgs saraksts. Tā pirmais numurs ir Daugavpils 15. vidusskolas skolotājs Aleksejs Vasiļjevs, kuram ir arī Krievijā iegūta jurista izglītība. Savukārt pagājušo vēlēšanu LKS saraksta līderi Juriju Zaicevu tagad redzam partijas Alternative sarakstā tūlīt aiz Aleksandra Mirska, kurš Daugavpils domē iekļūt vēlas otro reizi pēc kārtas. Šim politiskajam spēkam domē ar diviem mandātiem iekļūt izdevās 2013. gadā, kad saraksta līdera Jevgeņija Careva solījumus visi politiskie oponenti sauca par populistiskiem un neizpildāmiem.
Pirmo reizi uz Daugavpils domi pretendē valdībā pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija. Tās saraksta galvgalī ir a/s Daugavpils satiksme valdes loceklis Sergejs Blagoveščenskis, kurš 2017. gadā kandidēja no ZZS. Ar viņu Dienai sazināties neizdevās. Tāpat Daugavpils domes vēlēšanās sevi pieteikusi arī partija Jaunā Saskaņa, kuras pirmais numurs ir SIA DDzKSU tehniskā direktora vietnieks Aleksandrs Iļjins, bet otrais ir Igors Bēniņš, kas pirms četriem gadiem bijis Eiroskeptiķu rīcības partijas saraksta līderis.
Interesanti, ka Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotajos datos redzam, ka Daugavpils domes vēlēšanās piedalīsies 24% latviešu, 22,7% krievu, bet 39% deputātu kandidātu tautību izlēmuši nenorādīt.