Liepājas jūras būna patlaban ir vienīgā šāda veida celtne Baltijā, tās funkcija ir apturēt smilts migrāciju, pasargājot krastu no noskalošanas vai erozijas.
Liepājas jūras krasta intensīvas noskalošanās rezultātā apmēram 30 gadu laikā vairāki pilsētas infrastruktūras objekti ir nonākuši krasta tiešās noskalošanas zonā. Atbilstoši ekspertu vērtējumam, neveicot krasta nostiprināšanas pasākumus, nākamo 10-20 gadu laikā notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, Latvijā lielākais holokausta upuriem veltītais memoriāls, kā arī kapi tiks ieskaloti jūrā.
Krasta tiešās noskalošanas zonas rašanos un attīstību objektīvi nosaka Baltijas jūrā izbūvētie Liepājas ostas moli. Šī zona sākas no Liepājas ostas hidrotehniskajām būvēm (moliem) un turpinās vairāk nekā 10 km uz ziemeļiem. Piekrastes posmā starp fortifikācijas būvju drupām, kā arī aiz tām, pastiprināti izpaužas krasta erozijas procesi un aktīvā noskalošanas josla ir sasniegusi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, memoriāla, kā arī kapu teritoriju.
Saskaņā ar pētījumu rezultātiem, kā arī ņemot vērā starptautisko pieredzi, būnu būvniecība ir labi apgūts krasta aizsardzības paņēmiens un balstoties uz matemātiskās modelēšanas un jutīguma analīzes rezultātiem, par efektīvāko krasta teritorijas aizsardzībai pret eroziju Liepājas kāpām tika izvēlēta būnas būvniecība.
“Krasta erozijas procesa rezultātā vislielāko risku rada iespējamā avārija vētras laikā, kad jūra radītu bojājumus notekūdeņu attīrīšanas iekārtu tehniskajām būvēm. Šo avāriju seku, kas ietvertu arī plašu vides piesārņojumu, likvidēšanai būtu nepieciešamas ļoti būtiskas investīcijas un relatīvi garš laika periods. Iespējams, pat notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbības apstāšanās, kas būtu pielīdzināms katastrofai Liepājas pilsētā. Tādēļ, lai pasargātu krastu ilgtermiņā, bija nepieciešams neatliekami veikt tādus pasākumus, kas pilnībā apturētu piekrastes erozijas procesus, rezultējoties šiem erozijas procesiem ar lēmumu par Eiropas Savienības līdzfinansēta projekta īstenošanu – būnas izbūvi Baltijas jūrā, stāsta Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas Attīstības pārvaldes Projektu ieviešanas nodaļas vadītāja Ieva Dejus.
“Būnas būvniecība bija uzsākusies jau 2018. gadā, taču darbi tika apturēti, pamatojoties uz nepieciešamību veikt precizējumus būnas konstrukcijas tehniskajos risinājumos. 2019. gadā būvprojekts tika pārstrādāts, un būnas izbūve tika sadalīta divās kārtās. Sākotnējais risinājums paredzēja izbūvēt 500 metrus garu būnu, taču pēc izmaiņām būvprojektā un ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ pašvaldība pieņēma lēmumu izbūvēt tikai 1. kārtu jeb 225 metrus,” norāda Dejus.
Projektējot būnu tika ņemti vērā biežākie vēja virzieni, kas ir šajā reģionā, kā arī straumes virzieni. Liepājas piekrastē, kur top būna, smilšu migrācija vērojama no dienvidiem un ziemeļu pusi. Kopējā būvniecības ietekmes zona ir piekrastes josla apmēram piecu kilometru garumā, kurā ietilpst erozijas novēršanas pasākumu rezultātā aizsargātā teritorija uz dienvidiem no aizsargbūves, ieskaitot notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, memoriāla un kapu teritorijas, kā arī teritorija apmēram divu kilometru garumā uz ziemeļiem no aizsardzības zonas, kurā pēc būnas izbūves paredzama krasta noskalojumu turpināšanās.
"Kopumā būvdarbi norit pēc plāna, neapšaubāmi esam ļoti atkarīgi no laikapstākļiem, jo nevaram strādāt dienās, kad jūra viļņojas", stāsta LNK Industries pārstāvis, būnas projekta vadītājs Dmitrijs Šuškevičs. “Šī gada sākumā līdz ar karadarbību Ukrainā radās lieli izaicinājumi ar granīta piegādēm no Zviedrijas dēļ kravas kuģu nepieejamības, bet mums izdevās atrisināt arī šīs grūtības. Ikviena darbiem piemērota diena tiek izmantota maksimāli, kolēģi strādā no agra rīta līdz brīdim, kamēr iestājas tumsa. Liels gandarījums, ka jau tagad varam vērot kā būna darbojas, attīrīšanas iekārtu pusē krastā jau ir uzskalots ievērojams smilšu daudzums, ap pusotru metru", uzsver viņš.
Liepājas būna ir līnijbūve ar trapecveida profilu, tās kopējais garums 225 m, tai skaitā jūras daļa – 177 m. Platums un augstums – mainīgi, atkarībā no jūras dabīgiem dziļumiem. Būnas ķermeņa kodols veidots no ģeotekstila caurulēm, kuru diametrs 2 un 3 metri. Caurules tiek piepildītas ar smiltīm. Būnas pamatnē – ģeotekstila slānis, pa ārējo perimetru būnu no viļņošanās un ledus aizsargā ar granīta akmeņiem, kuru diametrs 0,7-0,9 m, kas tiek piegādāti uz Liepāju no Zviedrijas. Kopumā būs nepieciešamas 10 tūkstoš tonnas granīta. Būnas platums augšpusē būs pieci metri, bet pamatā 32 metri. Būnas tālākajā daļā 75 metru garumā būs arī zemē iedzītas rievsienas un 7,2 tonnas smagi betona kubi, kuru šķautne ir 1,45 metru garumā. Šie kubi, kopskaitā 1919, būs novietoti apmēram četru metru augstumā virs jūras līmeņa. Kubi tika izgatavoti speciāli būnas būvniecībai, ziemas laikā turpat Liepājā. Kopējais būnas garums būs 225 metri un tā stiepsies līdz vietai, kur ūdens dziļums būs trīs metri, būnas galā tiks uzstādīta arī signāluguns.
Būnas būvdarbu gaita ir ļoti atkarīga no laikapstākļiem, jo darbus ir iespējams veikt tikai mierīgas jūras apstākļos, ja jūra viļņojas, darbi tiek apturēti.
Pēc konstrukcijas risinājuma un materiālu ilgmūžības būnas kalpošanas laiks ir ne mazāks kā 60 gadi, ja tiek ievērota pareiza būnas tehniskā ekspluatācija.
Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 5,575 miljoni eiro, no tā ERAF finansējums 4,675 miljoni eiro, pašvaldības līdzfinansējums – 693,36 tūkstoši eiro, valsts budžeta līdzekļi – 206,25 tūkstoši eiro. Pēc projekta ieceres, 60 gadu laikā krasta līnijas pieaugumam pie notekūdeņu attīrīšanas iekārtām jābūt pieciem metriem. Objekta pasūtītājs ir Liepājas pašvaldība, būvnieks AS LNK Industries, projektu izstrādāja SIA „HT-Konsaltings”.