Pēc viņa teiktā, šāds jautājums saistībā ar nākamā gada budžetu skatīts pašvaldības Attīstības un vides jautājumu komitejā.
Patlaban Jūrmalā ir astoņas Zilā karoga pludmales un pilsēta ekosertifikātu bija saņēmusi katru gadu kopš 2000.gada. Sertifikāta piešķiršana nozīmē, ka konkrētās peldvietas atbilst visiem 33 kritērijiem ūdens kvalitātes, vides pārvaldības, vides informācijas un izglītības, kā arī labiekārtojuma un servisa jomā.
Pēc Čudas teiktā, par pamatu lēmumam no programmas izstāties kalpo dalības maksas paaugstināšana. Proti, ja līdz šim dalības maksa bijusi 200 eiro par vienu peldvietu gadā, tad tagad tā palielināta līdz 1000 eiro, kas nozīmē, ka no domes budžeta gada laikā dalības maksas segšanai būtu nepieciešami 8000 eiro.
Opozicionārs gan uzskata, ka pilsētai, kas sevi pozicionē kā kūrortvietu un dažādos tūristu piesaistīšanas izklaižu pasākumos katru gadu tērē vairāk nekā piecus miljonus eiro ir tuvredzīgi atteikties no starptautiski atpazīstama kvalitātes simbola.
Komitejā iecere nepiešķirt naudu dalībai programmā gan esot atbalstīta un tiekot virzīta iestrādāšanai kopējā pilsētas 2020.gada budžetā.
2019.gadā Zilā karoga sertifikāts Latvijā tika piešķirts 21 peldvietai un divām jahtu ostām 11 pašvaldībās.
Pasaules mērogā sertifikātu šogad piešķīra 4560 vietām 45 pasaules valstīs.
iespējams
Ass
Irlielāmērāticams