Pašvaldības informatīvā izdevuma Katram Liepājniekam jaunākajā nummurā ievadrakstā Uldis Sesks raksta: "Soli pa solim iekustinām vēl vienu perspektīvu nozari - kurortoloģiju. Jau šonedēļ uzsākti izpētes darbi ūdens sastāvam un izpētei vēsturiskajā urbumā 1400 metru dziļumā".
Līdz šim pašvaldība nebija informējusi liepājniekus, tieši kādā veidā pilsētā ir sākusies perspektīvas nozares iekustināšana. Uzņēmuma Liepājas ūdens pārstāve Sandra Dejus portālam pastāstīja, ka sāktās aktivitātes saistās ar veco sanatorijas urbumu, kurš izveidots 1973.gadā un joprojām ir darba kārtībā. Ūdens paraugus ņēmusi Skrundas firma Urbumiņš Plus, kura to nodevusi Liepājas ūdens laboratorijai. Tā kā šāda ūdens testēšana un analizēšana ir ļoti komplicēts darbs, rezultāti būs gatavi aptuveni pēc nedēļas.
Kā portālam pastāstīja Urbumiņš Plus valdes priekšsēdētājs Jānis Brūveris, reāli darbi pie 1363 metrus dziļā urbuma ir sākušies jau pirms pāris nedēļām. Ir apsekots dziļurbuma stāvoklis, paņemtas analīzes un 60 metru dziļumā uzlikts jauns sūknis. Darbus paredzēts pabeigt līdz janvāra vidum. Vēl no sadarbības partneriem Maskavā ir jāsagaida speciāla zonde, kas spēs apsekot urbuma stāvokli daudz dziļāk. Kad tad būs izdarīts, tad līdz ar urbuma "pases" izsniegšanu darbi būs pabeigti.
Brūveris bija visai optimistiski noskaņots par šo urbumu, kas sniedzas līdz Kembrijas perioda slānim. Sāļais ūdens tajā pieplūst divi litri sekundē, kas būtu pietiekami kurortoloģijas attīstībai. Viņš minēja, ka Latvijas ir tikai divi tādi dziļurbumi. Otrs atrodas Rīgā, Gaiļezera slimnīcas teritorijā un arī tam drīzumā ir paredzēta apsekošana.
Ūdeni no tik dziļiem slāņiem (parasti - sāļu, 30-60 grādus siltu, bagātu ar bromu un stronciju) teorētiski var izmantot ne tikai sanatoriju vajadzībām, bet arī citos veidos. Piemēram, gan apsildīt pilsētu, kā tas notiek Klaipēdā, gan arī izmantot to uz ledainām ielām sāls kaisīšanas vietā.
Šis dziļurbums Liepājai ir milzīga vērtība, uzskata Brūveris. Šobrīd tāda ierīkošana maksātu vismaz pusmiljonu latu un Latvijā speciālisti tādus neveic.
Savukārt domes Attīstības pārvaldes vadītāja vietnieks Mārtiņš Ābols portālam pastāstīja, ka šī urbuma stāvokļa apzināšana ir ļoti svarīgs priekšnosacījums, lai Liepāja startētu kādā no Eiropas Savienības fondu programmām kurortoloģijas attīstībai. Un šādā veidā var piesaistīt ievērojamas naudas līdzekļus un lielu tūristu skaitu. Vēl pieteikumi nav iesniegti, bet Ābols prognozēja, ka 2012.gadā tas varētu notikt, tādēļ šis urbuma jautājums būtu jāsakārto tik un tā.