Lielākie no kūlas ugunsgrēkiem reģistrēti Ciblas novada Līdumnieku pagastā, kur dega kūla 60 hektāru platībā; Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, kur dega kūla un krūmi 50 hektāru un niedres 2 hektāru platībā; Ilūkstes novada Dvietes pagastā kūla dega 25 hektāru platībā, bet Ciblas novada Līdumnieku pagastā, Balvu novada Kubuļu pagastā un Daugavpils novada Demenes pagastā dega kūla 20 hektāru platībā.
Kūlas dedzināšanas rezultātā nodegušas arī vairākas ēkas. Ciblas novada Pušmucovas pagastā dega pirts 30 kvadrātmetru, meža zemsedze un kūla 150 hektāru platībā. Daugavpils novada Medumu pagastā dega pirts 20 kvadrātmetru un kūla 90 hektāru platībā. Babītes novada Babītes pagastā dega neapsaimniekotas ēkas siena 10 kvadrātmetru, šķūnis 60 kvadrātmetru un kūla un niedres 10 hektāru platībā. Valkas novada Zvārtavas pagastā dega šķūņi 42 kvadrātmetru un kūla 20 hektāru platībā.
Aizvadītajās brīvdienās ugunsdzēsēji glābēji dzēsuši arī 32 meža ugunsgrēkus. Rēzeknes novada Feimaņu pagastā dega meža jaunaudze 5 hektāru platībā. Ludzas novada Isnaudas pagastā dega kūla piecu hektāru un meža zemsedze viena hektāra platībā. Alūksnes novada Alsviķu pagastā dega meža jaunaudze un kūla 14 hektāru platībā. Ropažu novadā mežs dega piecu hektāru platībā. Rēzeknes novada Vērēmu pagastā dega mežs viena un kūla četru hektāru platībā. Savukārt, Daugavpils novada Maļinovas pagastā mežs dega 1,5 hektāru un kūla 7 hektāru platībā. Kārsavas novada Goliševas pagastā mežs dega 7 hektāru un kūla 15 hektāru platībā.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas.
Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts, rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana - tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet arī daudzviet ir nesakoptas pilsētu teritorijas.
Kūlas ugunsgrēku problēma ir ne vien laukos, bet arī pilsētās. Kūlas ugunsgrēku bīstamība pilsētās ir daudz lielāka, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.
Maldīgs ir cilvēku priekšstats par to, ka nekas nenotiks, jo ugunsgrēks tiek kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega 44 ēkas un sadega divi transportlīdzekļi.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD arī šogad informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro, kā arī par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro.
Saskaņā ar Ugunsdrošības noteikumiem zemes īpašniekiem (valdītājiem) jāveic nepieciešamie pasākumi, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par šās prasības pārkāpšanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 30 līdz 280 eiro, bet juridiskai personai – no 280 līdz 1400 eiro.