Nevēlas lielu kapsētu ar krematoriju

Pārāk plaši 

Jūrmalas domes pārstāve Elita Cepurīte Dienai skaidro, ka pērnvasar sarīkotās publiskās apspriešanas laikā saņemti 722 iesniegumi no iedzīvotājiem, kuri iebilda pret kapsētas un krematorijas izveidi, kā arī pret koku izciršanu, dabas teritorijas pārveidi, un pauda uzskatu, ka teritorija nav piemērota kapsētas izveidei augstā gruntsūdens līmeņa dēļ un ka krematorijas darbība apdraudēs gaisa kvalitāti. Saņemta arī viena atbalsta vēstule.

Detaļplānojuma teritorijas kopējā platība ir 53,5 hektāri, bet kapsēta bija paredzēta tikai aptuveni 23 hektāros, apbedījumu ierīkošanu atļaujot tikai vietās ar līdzenu reljefu. Vietas, kur ir izteikts reljefs un vērtīgas koku audzes, bija iecerēts saglabāt neskartas.

Jūrmalas domes opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms (Tev, Jūrmalai, JKP) Dienai atzīst, ka pamatproblēma bijusi tā, ka kapi iecerēti nevis klajā vietā, bet lielā teritorijā ar kokiem un uzkalniņiem, tāpēc tie būtu aizņēmuši ļoti daudz vietas. Deputāts arī uzskata par apšaubāmu argumentu, ka kapi būtu kā parks, jo tomēr cilvēki tāpat vien nemēdz pastaigāties apbedījuma vietās atpūtas nolūkā. Viņaprāt, plānotā teritorija ir jāsamazina vai arī, atsakoties no jaunas kapsētas idejas vispār, būtu jāslēdz līgumi par apbedījuma vietu izmantošanu citu pašvaldību teritorijā, kas gan iedzīvotājus varētu neapmierināt. Kronblūms šaubās, vai Jūrmalas kapu pārstāvju iepriekš paustā prognoze, ka apbedījuma vietas Jūrmalā var izsīkt jau 2019.–2020. gadā, ir pamatota, tāpat viņš pauda pārliecību, ka krematoriju Jūrmalai nevajag.

Pēc Cepurītes teiktā, pašvaldības iestāde Jūrmalas kapi ir radusi risinājumu, lai, veicot papildu labiekārtošanas darbus, jaunas kapavietas tuvākajiem gadiem ierīkotu esošajās kapsētās. Nākotnē kapsētai varētu tikt meklēta cita teritorija. Lai arī detaļplānojumu tuvākajā laikā nav plānots izskatīt domes sēdē, Kronblūms pauda gatavību par to apvaicāties nākamnedēļ.