Saeimas deputāti ieradās ar nelielu nokavēšanos, viņi pie domes ēkas tika sagaidīti ar skaļiem svilpieniem. Uzrunājot piketētājus, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (ZZS) zīmīgi pārteicās. Viņas kļūmīgā uzruna "Labdien, Liepājā! Tas ir, Kuldīgā!" izpelnījās smieklus un aplausus. Barča paskaidroja, ka īsi pirms Kuldīgas saplīsis transports, ar ko deputāti devās uz Kuldīgu, un līdz Kuldīgas domes ēkai deputātus palīdzējuši nogādāt vietējie policisti.
Ar skaļiem svilpieniem pie domes ēkas tika sagaidīts arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija/ZZS). Bārzdiņš īsā uzrunā piketa dalībniekiem uzsvēra: "Jūsu jaukajai slimnīcai ir jābūt, un tā būs! Tas ir pats galvenais." Veselības ministram ieejot domes ēkā, piketētāji skaļi sauca: "Naudu! Naudu!".
Pikets sākās pusstundu pirms Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas izbraukuma sēdes, kas šodien notiek Kuldīgas domē, lai analizētu konfliktu, kas radies starp Kuldīgas slimnīcu un Veselības ministriju (VM) par valsts finansējuma sadali.
Kuldīgas Rātslaukumā bija novietota kravas automašīna, kuras kravas nodalījumā līdzās slimnīcas gultai novietots zārks. Automašīnu rotāja uzraksts "Vienmēr laikā. 2 in 1". Šādu akciju īstenojuši Kuldīgas sporta skolas darbinieki. Akcija simbolizējot, kā taupības apstākļos var ieekonomēt līdzekļus, apvienojot medicīnas un apbedīšanas pakalpojumus, skaidroja sporta skolas pārstāvji. Rātslaukumā skanēja dziesma "Balts zārks ar melnām pumpām".
Izteikt atbalstu Kuldīgas slimnīcai ieradušies Kuldīgas, Skrundas un Brocēnu novada pašvaldību vadītāji, kā arī suitu sievu ansamblis.
Piketētāji turēja rokās plakātus ar uzrakstiem "Bārzdiņ, neesi sesks", "Vai Kuldīgā atstās tikai kapsētu?", "Tuvāk brauksi, izglābts tiksi. Tālāk brauksi - kapos tiksi", "Kur mani vedīs? Kāpēc?", "Liepājā piedzimst vējš, bet Kuldīgā - bērni", "Taisnīgu naudas sadali starp visām slimnīcām", "Pietiek lobēt lielās slimnīcas, laukos arī grib dzīvot", "Mūsu klusēšana kaitētu jūsu veselībai". Lazaretes žēlsirdīgo māsu kostīmos ģērbušās sievietes turēja rokās plakātu ar uzrakstu "Vai mums jāatgriežas kara laika medicīnā?".
Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa (TP) atzina, ka nevar atminēties, vai Kuldīgā vēl kādu reizi bijis tik liels pikets. Lielā atsaucība liecinot, ka kuldīdznieki un apkārtējo novadu iedzīvotāji tiešām ir satraukušies par Kuldīgas slimnīcas likteni. Pašvaldības vadītāja akcentēja, ka nauda starp slimnīcām netiek sadalīta godīgi. "Lai beidzot notiek tā, ka nauda seko pacientam!". Piemēram, Kuldīgas slimnīca par katru veikto aklās zarnas operāciju saņem tikai 171 latu, kamēr Liepājas reģionālā slimnīca un Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca - 240 latus. "Ar ko kuldīdznieks ir sliktāks par liepājnieku vai ventspilnieku?".
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, uzrunājot piketa dalībniekus, akcentēja, ka naudas trūkums veselības aprūpē ir galvenā ļaunuma sakne. Ja Lietuvā veselības aprūpei atvēl 12,7% no valsts budžeta, Igaunijā - 13,4%, tad Latvijā - mazāk par 10%.
"Esam ieradušies aizstāvēt savu slimnīcu, jo notiek nepareiza naudas sadale. Respektīvi, mums nemaksā to, ko esam nopelnījuši, un arī negrasās maksāt," aģentūrai LETA pastāstīja viena no piketa dalībniecēm, Kuldīgas slimnīcas Dzemdību nodaļas vecākā vecmāte Nadežda Gologuzova.
Piketā piedalījās ne tikai mediķi, bet arī citu profesiju pārstāvji. Viņu vidū bija arī rakstniece un mācītāja Dace Priede no Kuldīgas. Viņu satrauc, ka samazināta finansējuma gadījumā Kuldīgas slimnīcai vairs nebūs līdzekļu, lai sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību un cilvēki no Kuldīgas apkārtnes varētu būt jāved, piemēram, uz Liepājas slimnīcu. "Es iedomājos, kā no Liepājas ātrā palīdzība uz Kabiles mežiem brauks pusotru stundu, kur cilvēks, teiksim, asiņo, vai kur ir sākušās dzemdības. Tas nozīmē, ka šai valstij ir dziļi nospļauties uz cilvēkiem, valstij nav vajadzīgi mazi bērni, nav vajadzīgi veci cilvēki," sacīja Priede.
"Es esmu arī Kabilē mācītāja, un es zinu, kas notiek Kabiles mežos. Es zinu, cik tur ir daudz viensētu, cik tas ir tālu, un cik ilgi vispār ir jābrauc, lai atbrauktu pat tepat no Kuldīgas, tāpēc ka tie tiešām ir meži un ceļi tur ir drausmīgi. Tātad, ja ir vajadzīga palīdzība, tas ir izmisums. Šinī ziņā es esmu absolūti par Kuldīgas slimnīcu, jo viņi ir tuvu, un tā ir ātrā palīdzība, nevis tālā palīdzība. Tas ir pats svarīgākais - lai palīdzība būtu pieejama pēc iespējas ātrāk. Es esmu par viņiem, jo viņi ir gudri un zinoši un speciālisti tur ir kolosāli," sacīja Priede.
Piketā piedalījās arī suitu sievu ansamblis. Viena no suitu sievām, Marija Steimane, pastāstīja, ka Kuldīgas mediķi arī viņai reiz ir snieguši neatliekamo medicīnisko palīdzību, un viņa tagad, piedaloties piketā, vēlas paust savu pateicību šiem mediķiem. "Mani ļoti apmierināja [Kuldīgas mediķu darbs], es nemaz nemanīju, kad viņi bija jau klāt. Es par viņiem turos, jo viņi izglāba manu dzīvību," sacīja Steimane.
Jau ziņots, ka Kuldīgas slimnīcas vadītājs Ivars Eglītis ir neizpratnē, kādēļ Veselības ministrija šogad ieplānojusi apmaksāt tikai 2208 akūto pacientu ārstēšanu Kuldīgas slimnīcā, lai gan, piemēram, pērn faktiskais hospitalizēto akūto pacientu skaits sasniedza 4999, un nav nekāda pamata prognozēt, ka šogad viņu būs divas reizes mazāk. Kuldīgas slimnīca jau šogad ir uzņēmusi valsts apmaksāto akūto pacientu skaitu, tādēļ paziņojusi, ka no 1.septembra pārtrauks akūto pacientu uzņemšanu, ja šai problēmai netiks rasts risinājums.
Kuldīgas slimnīcai nesaprotams šķiet arī akūto pacientu plūsmas plānojums Kurzemes slimnīcu griezumā. Tas, pēc slimnīcas vadītāja Eglīša domām, ir neproporcionāls neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu reālajām iedzīvotāju apkalpes zonām un neatbilstošs to paveiktajam darba apjomam.