Lielākie kūlas ugunsgrēki dzēsti Ciblas novada Ciblas pagastā – 80 hektāri; Lubānas novada Indrānu pagastā – 40 hektāri; Ciblas novada Blontu pagastā – 35 hektāri; Daugavpils novada Vecsalienas pagastā – 30 hektāru platībā; Salas novada Salas pagastā – 26 hektāri; Babītes novada Babītes pagastā – 25 hektāri; Daugavpils novada Kalupes pagastā – 22 hektāri; Balvu novada Vīksnas pagastā – 20 hektāri; Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Rēzeknes novada Rikavas pagastā– 15 hektāri; Daugavpils novada Naujenes pagastā – 14 hektāri; Gulbenes novada Beļavas pagastā – 13 hektāri;Limbažu novada Vidrižu pagastā, Daugavpils novada Tabores pagastā, Madonas novada Sarkaņu pagastā, Jēkabpilī Brīvības ielas galā – 10 hektāri; Aglonas novada Grāveru pagastā, Riebiņu novada Rušonas pagastā – 8 hektāri; Rēzeknes novada Ozolaines pagastā – 7 hektāri; Ventspils novada Ugāles pagastā – 6,5 hektāru platībā; Ilūkstes novada Eglaines pagastā, Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Rēzeknes novada Griškānu pagastā, Tukuma novada Džūkstes pagastā – 6 hektāri; Rēzeknē Bērzu ielā – 5,5 hektāri; Salacgrīvas novada Liepupes pagastā, Salaspils novada Salaspils pagastā, Iecavas novada Raņķos – 5 hektāri; Pļaviņās Dārza ielā, Balvu novada Briežuciema pagastā, Amatas novada Drabešu pagastā – 4 hektāri.
Iespējams, kūlas dedzināšanas rezultātā nodegušas arī vairākas ēkas. Jaunjelgavas novada Sērenes pagastā dega sausā zāle 5 hektāru platībā un nodega dārza mājiņa 5 kvadrātmetru platībā. Zilupes novada Zaļesjes pagastā kūla dega 15 hektāru platībā un divi šķūņi dega 30 kvadrātmetru platībā. Jēkabpilī Madonas ielā sausā zāle dega četru hektāru platībā. Kūlas dedzināšanas rezultātā dega arī šķūnis 6 kvadrātmetru platībā. Salaspils novada Salaspils pagastā dega sausā zāle 2 hektāru platībā, celtniecības vagons, riepas un kokmateriāli 70 kvadrātmetru platībā, kā arī siltumnīca 5 kvadrātmetru platībā. Liepājā Spīdolas ielā dega divas dārza mājiņas 20 kvadrātmetru platībā un sausā zāle 50 kvadrātmetru platībā. Daugavpils novada Maļinovas pagastā dega sausā zāle 3 hektāru platībā un pagrabs 10 kvadrātmetru platībā. Rēzeknē Komunālā ielā dega kūla 3 hektāru platībā un nodega arī trīs dārza mājiņas 12 kvadrātmetru platībā, savukārt Rīgā, Lielupes ielā, kūlas dedzināšanas rezultātā nodega konteiners ar laivu. Gulbenē tilta ielā dega kūla trīs hektāru platībā un nodega arī dārza mājiņa 10 kvadrātmetru platībā.
Ugunsdzēsēji glābēji dzēsuši arī astoņus meža ugunsgrēkus. Šajā laikā plaši mežu ugunsgrēki visbiežāk izceļas tieši kūlas dedzināšanas rezultātā. Daugavpilī Pilsētas mežā dega meža zemsedze 4800 kvadrātmetru platībā. Rēzeknes novada Lūznavas pagastā dega kūla 10 hektāru un mežs divu hektāru platībā. Rīgā Ozolciema ielas galā dega meža zemsedze 3 hektāru platībā un kūla viena hektāra platībā. Daugavpils novada Skrundalienas pagastā dega meža zemsedze trīs hektāru un kūla astoņu hektāru platībā. Auces novadā meža zemsedze un sausā zāle dega trīs hektāru platībā. Kuldīgas novada Skrundas pagastā dega meža jaunaudze un kūla seš hektāru platībā.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta. Tā apdraud cilvēku īpašumus, veselību un dzīvību. Kūlas dedzināšanas rezultātā izdeg lauki, nodeg ēkas un cieš vai pat iet bojā cilvēki. Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas.
Kūlas ugunsgrēki var būt tikai tajās vietās, kur nav sakopts, rudenī nopļauta zāle. Kūlas dedzināšana - tas nav veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne vien lauki, bet arī daudzviet ir nesakoptas pilsētu teritorijas.
Kūlas ugunsgrēku problēma ir ne vien laukos, bet arī pilsētās. Kūlas ugunsgrēku bīstamība pilsētās ir daudz lielāka, jo apbūve ir daudz blīvāka, un kūlas ugunsgrēki apdraud dzīvojamās mājas, saimniecības būves, vēsturiskos pieminekļus u.c. pilsētas objektus. Ugunsgrēku rezultātā tiek piedūmota un piesārņota pilsētas teritorija.
Maldīgs ir cilvēku priekšstats par to, ka nekas nenotiks, jo ugunsgrēks tiek kontrolēts. Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Aizvadītajā gadā kūlas dedzināšanas rezultātā nodega 44 ēkas un sadega divi transportlīdzekļi.
Līdzīgi kā iepriekšējos gados VUGD arī šogad informēs Lauku atbalsta dienestu par kūlas degšanas vietām. Šo zemju īpašniekiem par lauku nesakopšanu un kūlas degšanu tiks samazināts Eiropas Savienības (ES) mazāk labvēlīgo apvidu maksājums.
VUGD atgādina, ka kūlas dedzināšana ir administratīvi sodāma. Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu par kūlas dedzināšanu uzliek naudas sodu fiziskajām personām 280 līdz 700 eiro, kā arī par zemes apsaimniekošanas pasākumu neizpildīšanu un zāles nepļaušanu, lai novērstu kūlas veidošanos, uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 140 līdz 700 eiro, bet juridiskajām personām - no 700 līdz 2900 eiro.