"Protams, ir arī maznodrošinātie. Palielā skaitā. Puse no viņiem ir mūsu sociālā dienesta klienti. Jā, ir sajūta, ka RD uzgrūdusi mums šo cilvēkus un ne tikai mūsu, bet arī Ropažu, Olaines, Siguldas pašvaldībām. Tie jau nebija bagātākie cilvēki, tie bija tie, kas nevarēja paņemt kredītu, lai iegādātos kaut ko paši sev. Tie ir vientuļi pensionāri, daudzbērnu ģimenes," sacīja pašvaldības vadītāja K. Putniņa.
Pašvaldībai problēmas sagādājis arī fakts, ka uz Baldoni pārcēlušies krievvalodīgi bērni, kuri neapmeklē Baldones vidusskolu vai pamatskolu, tāpēc mācīties dodas uz Rīgu. "Mums savstarpējie norēķini jāmaksā tagad Rīgā par šiem bērniem un arī tā nav maza nauda," atzina pašvaldības priekšsēdētāja.
Tāpat K. Putniņa norādīja, ka RD piederošo ēku apsaimnieko Rīgas Pilsētbūvnieks, turklāt tas pieprasa par 50% augstāku apsaimniekošanas maksu, nekā vietējais apsaimniekotājs.
"Mūsējie to dara par 30 santīmiem kvadrātmetrā, savukārt Rīgas Pilsētbūvnieks - par 45 santīmiem. Tā ir jauna ēka, kur visas komunikācijas ir jaunas un faktiski vajag tikai kādu spuldzīti ieskrūvēt. Tas nozīmē, ka mēs šobrīd, maksājot dzīvokļa pabalstu, vienu daļu tā arī samaksājam šo apsaimniekošanas maksu, kas tiek pārksaitīta Rīgas Pilsētbūvniekam. Tas vispār ir "nonsenss"," sašutusi priekšsēdētāja.
Arī Siguldā iegādāti 36 dzīvokļi, no kuriem 11 dzīvokļos dzīvojošās ģimenes ir Siguldas pašvaldības sociālā dienesta klientes. Kā portālam Diena.lv atzina Siguldas novadas domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Zilvers, šīm ģimenēm, kuras kļuvušas par pabalstu saņēmējām Siguldā, šogad kopumā izmaksāti aptuveni 5000 lati.
"Tādas katastrofālas problēmas noteikti nav radušās. [..] Tomēr mēs uzskatām, ka labāk būtu, ja Rīga pati risinātu šīs problēmas," atzina J. Zilvers.
Viņš piebilda, ka šobrīd ar RD esot panākta Siguldas pašvaldībai labvēlīga vienošanās. Tā paredz, ka ģimenes, kuras, nespējot samaksāt par dzīvokli Siguldā, tiks ņemtas atpakaļ uz Rīgu.
"Pēc likumdošanas, ja viņi nevar samaksāt par dzīvokli, viņus liek ārā un teorētiski mums būtu jādod viņiem cits dzīvoklis vietā, bet tagad vismaz ir vienošanās, ka Rīga tomēr šīs ģimenes ņems atpakaļ. Šobrīd mums šādas potenciālās ģimenes nav, bet dzīvokļu pabalstiem mēs tāpat esam maksājuši 1338 latus šogad," atzina priekšsēdētāja vietnieks.
Lai gan arī Olainē RD pirms pāris gadiem iegādājusies aptuveni 46 dzīvokļus, uz kuriem pārcēlušies gan maznodrošināti, gan nodrošināti cilvēki, tomēr, kā portālam Diena.lv sacīja Olaines novada pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Pavlovičs, problēmas Olaines domei tas neesot radījis.
"Nevienam nekas nav uzgrūsts, jo neko nevar uzgrūst bez savstarpējas vienošanās. Ņemot vērā, ka viņi ir deklarēti pie mums, ārkārtējās situācijā sniedzam viņiem palīdzību, bet arī RD viņiem sniedz palīdzību," sacīja J. Pavlovičs.
RD preses sekretārs Sergejs Truhanovs portālam Diena.lv apstiprināja, ka šādus dzīvokļus dome esot iegādājusies, tomēr tas esot noticis iepriekšējā domes sasaukuma laikā.
Rīgas Pilsētbūvnieka sabiedrisko attiecību speciālists Ivo Kiršblats Dienai teica, ka 2009. gadā Rīgas dome pieņēma lēmumu iegādāties vairākas iesāktas, bet nepabeigtas daudzdzīvokļu mājas Rīgas apkaimē, jo tās bija daudz lētākas nekā līdzīgos projektos galvaspilsētā. "Tas tiešām tika darīts ar mērķi, mazināt dzīvokļu rindu. Rindā gaidošajiem cilvēkiem bija un vēl joprojām ir brīva izvēle, Rīgas pilsētbūvnieks kā šo namu apsaimniekotājs ar varu nevienu nepiespieda dzīvot Baldonē, tāpēc ir nekorekti norādīt, ka Rīgas dome citai pašvaldībai ir uzgrūdusi mazturīgus cilvēkus. Rīgas Pilsētbūvnieks labiekārtoja šo teritoriju un apsaimnieko pēc domes noteiktajiem tarifiem. Ja dome nebūtu nopirkusi šo māju, tur tagad būtu krāsmatas, jo neviens cits toreiz nevēlējās iegādāties minēto jaunbūvi," skaidroja I.Kiršblats.
"Apgalvojumi, ka vietējie uzņēmēji māju varētu apsaimniekot par 50% lētāk, ir populisms, lai neteiktu - avantūra. Rīgas Pilsētbūvnieks ir gatavs izskatīt apsaimniekošanas piedāvājumus un aicina Baldones pašvaldības vadītāju iesniegt uz konkrētiem aprēķiniem balstītu piedāvājumu, nevis mēģināt pašvaldības problēmas risināt ar avīzes starpniecību," norādīja I.Kiršblats.