Vietējie novērtē
Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs sarunā ar Dienu novada autoceļu stāvokli novērtē kā apmierinošu, gan piebilstot, ka būtu nepieciešams būtiski uzlabot pašvaldības teritorijā esošo otrās šķiras ceļu kvalitāti. Tajā pašā laikā Švarcs atzīst, ka novads nevar ļoti sūdzēties par autoceļiem, ņemot vērā, ka blakus novados situācija šajā jomā esot krietni bēdīgāka.
"Nenoliedzams mūsu ieguvums ir tas, ka šobrīd Rēzeknes novads ir vienīgais Latvijā, kurā visi pašvaldībā esošie pagasti un novada centrs savienoti ar vismaz vienu melnā seguma autoceļu, kas tika nodrošināts, ar dubultās apstrādes metodi apstrādājot grants seguma ceļus," stāsta novada vadītājs. Kopumā šā projekta ietvaros Rēzeknes novadā dubultās virsmas apstrāde tika veikta grants ceļiem 126 kilometru kopgarumā.
"Tas, ka līdz ar šo metodi tika novērsta grants ceļu putēšana, būtiski uzlabo dzīves kvalitāti ap šiem ceļiem dzīvojošajiem cilvēkiem. Taču vēl lielāks ieguvums no tā ir uzņēmējdarbībai. Piemēram, mūsu pašvaldības teritorijā ir tūrisma objekts ap Lubāna ezeru, taču iepriekš tas nespēja īpaši piesaistīt tūristu interesi slikto ceļu dēļ, jo ne katrs vēlas braukt pa grants ceļu. Šobrīd līdz ar ceļa dubultās virsmas apstrādi situācija ir kardināli mainījusies – iepriekš kopējais tūristu skaits šajā objektā bija ap 300–400 cilvēkiem visas sezonas laikā, tagad šāds skaits apmeklētāju ir vienā nedēļas nogalē. Loģiski, ka tas ir milzīgs ieguvums gan viesu māju īpašniekiem, gan tūrisma un ēdināšanas uzņēmumiem," akcentē Švarcs.
Ceļu sakārtošanu novērtē arī novada zemnieki, kuri var gan labāk izbraukāt ar tehniku uz, piemēram, labības laukiem, gan arī nogādāt saražotās lauksaimniecības preces sadarbības partneriem. Protams, grants ceļa dubultā virsmas apstrāde nav gluži asfaltbetona klājums, tāpēc ir svarīgi rūpēties un kontrolēt, lai pavasara vai rudens šķīdoņu laikā neapzinīgi ceļu lietotāji neizdangātu šos ceļus. "Ir mums visādi bijis – kādi neapzinīgi cilvēki ar tehniku mēdz pabojāt jauno klājumu, lai gan kopumā nevar sūdzēties – cilvēki saprot, ka šis ceļš ir svarīgs katram no mums," norāda Rēzeknes novada vadītājs.
Lai arī ceļš nav vienīgais faktors cīņai pret cilvēku aizplūšanu no reģioniem, tomēr tas ir ļoti būtisks. "Mēs novadā arī šodien labi redzam, ka līdz ar ceļu infrastruktūras kvalitātes uzlabošanos dzimtajās mājās atgriežas gan jaunieši, gan arī tie novada iedzīvotāji, kuri savulaik bija devušies peļņā uz ārzemēm. Kvalitatīvi izbraucams ceļš ļauj cilvēkiem gan uz vietas konkrētajā pagastā nodarboties ar kādu lielāku vai mazāku biznesu vai arī nodrošina iespēju kvalitatīvi izbraukāt uz darbu citā novada vietā. Tas ir nenoliedzami svarīgs faktors!" akcentē Švarcs.
Kvalitāte un ietaupījums
Gan Rēzeknes novada vadītājs, gan arī AS Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) Rēzeknes nodaļas vadītājs Andris Kiščenko akcentē, ka dubultā virsmas apstrāde dod divējādu efektu – pirmais ir mazāk putekļu, bet otrais – iespēja ietaupīt uz uzturēšanas rēķina, jo šādi apstrādāti grants ceļi nav jāgreiderē, un ieekonomētos līdzekļus novirzīt citām infrastruktūras sakārtošanas vajadzībām.
"Protams, Rēzeknes novada teritorijā, līdzīgi kā citur Latvijā, vienmēr var vēlēties, lai ceļu stāvoklis ir labāks. Nenoliegšu, ir samērā liela daļa ceļu, kuru stāvoklis, kritiski pieejot, ir slikts, sevišķi pavasaros un rudeņos, kad grants ceļi izmirkst. Arī daļa asfaltēto ceļu ir savu laiku nokalpojuši, un tiem nepieciešams remonts," akcentē Kiščenko.
Sava ietekme ir arī tam, ka lielākā daļa šo ceļu tika būvēti padomju laikos, kad bija gan citas kravnesības autotransports, gan arī citi standarti un pieredze autoceļu būvniecībā. Turklāt ieilgušais ceļu remontu deficīts ir būtiski ietekmējis ceļu konstrukciju, proti, grants ceļu īpatnība ir, ka ik gadu putekļu veidā tie zaudē vienu centimetru virskārtas. Ja to sareizina ar gadu skaitu, kuru laikā šiem ceļiem nav veikta nepieciešamā atjaunošana, var saprast, kāpēc daudzi grants ceļi vairs nespēj kvalitatīvi pildīt savas funkcijas.
Ņemot vērā šos faktorus, LAU pilotprojekta ietvaros pirms vairākiem gadiem izmēģināja jaunu grants ceļu uzturēšanas programmu, īstenojot dubultās virsmas apstrādes tehnoloģiju, kas nozīmē, ka uz grants ceļu virsmas tiek uzklāta šķembu un bitumena masa, kas vizuāli atgādina asfaltbetona segumu. "Protams, šādi veidotiem autoceļiem nav tādu pašu izturības īpašību kā tradicionālajam asfalta segumam, tajā pašā laikā ikdienas autobraucējs ar neprofesionāļa aci domā, ka tas ir īpašs asfalta segums. Šādi apstrādātiem grants ceļiem ir jāievēro diezgan līdzīgi saudzēšanas nosacījumi kā parastajiem grants ceļiem, proti, jāievēro masas ierobežojumi pavasara un rudens šķīdoņu laikā, lai tos nesabojātu. Tajā pašā laikā sausajā sezonā šie ceļi ir daudz labāk izbraucami, un tos arī nav nepieciešams regulāri greiderēt," akcentē LAU pārstāvis.
Ņemot vērā, ka šī tehnoloģija sevi pierādījusi kā gana efektīvu, arī šogad tiks turpināta dubultās virsmas apstrādes programma uz citiem grants ceļiem. Piemēram, šogad paredzēts dubultās virsmas apstrādi nodrošināt piecu kilometru garam grants ceļa posmam, savienojot divas novada apdzīvotas vietas, lai nodrošinātu bērnu drošu nogādāšanu uz mācībām skolā, ņemot vērā, ka vienā no pagastiem skola tiek slēgta un skolēni izglītošanos jaunajā mācību gadā turpinās apvienotajā skolā. Līdz tam gan konkrētajam ceļa posmam nepieciešams vēl veikt ceļa nesošās konstrukcijas un ūdens novades sistēmas rekonstrukciju.
Autoceļu rekonstrukcijas programmu konsekventa īstenošana uzlabojusi arī novada asfalta ceļu kvalitāti. "Pateicoties Eiropas fondu finansējumam, pēdējā laikā galveno ceļu asfalta segums ir uzlabojies. Ceļu nozarei jātiecas uz to, lai sezonas laikā pārbūvētu savu laiku nokalpojušos posmus, tajā skaitā uzklājot arī jaunu asfalta segumu, nevis ik gadu turpinot bedru lāpīšanu. Tam būtu vairāki pozitīvie efekti. Pirmkārt, jaunajiem posmiem vairākus gadus nav nepieciešams veikt nekādus remontus, kas tādējādi ikgadējo uzturēšanas budžetu ļauj novirzīt citiem mērķiem. Tāpat tiek ietaupīts arī cilvēkresursu un tehnikas laiks, jo, ja vēl pirms vairākiem gadiem bedru remonti tika uzsākti aprīļa beigās un nereti turpinājās līdz pat oktobrim, tad, piemēram, šogad bedru lāpīšanu pabeidzām jau maija beigās," akcentē Kiščenko.
Gan Švarcs, gan Kiščenko atzinīgi vērtē pašvaldības un LAU savstarpējo sadarbību, kas būtiski ļaujot efektivizēt novada ceļu infrastruktūras uzlabošanu. LAU pārstāvis kā būtisku akcentē arī konkrēto pagastu pārstāvju aktivitāti, rosinot iedzīvotājiem un vietējam biznesam svarīgākos ceļu uzlabošanas darbus.
"Tikai pašvaldības pārstāvis vislabāk var zināt, kuri darbi ir paši neatliekamākie, tāpēc ļoti vērtīgi ir tie pašvaldības cilvēki, kuri paši aktīvi nāk ar priekšlikumiem un ieteikumiem, kurus darbus svarīgi īstenot prioritārā kārtā," pauž LAU pārstāvis.
Arī Švarcs atzīmē, ka jau daudzu gadu garumā pašvaldības un LAU vietējie speciālisti ceļu jautājumā ļoti cieši sadarbojas un pastāvīgi koordinē plānus un ieceres. Pēc viņa paustā, mēdz būt situācijas, kad Rīgas kabinetos tomēr tiek noteiktas no pašvaldības skatījuma atšķirīgas prioritātes, tomēr tas vairāk saistoties ar lielāka mēroga projektiem un augstākas nozīmes autoceļiem. Savukārt reģionālo ceļu līmenī vairāk tiek ņemtas vērā tieši pašvaldības vajadzības.
"Ikdienas sadarbība mūsu novadā apliecina, ka ir svarīga savstarpēja sadarbība un dialogs. Un kopumā tiešām nevaram sūdzēties. Ceļi mums ir normāli izbraucami, un uzlabojumi aizvien turpinās," rezumē Švarcs.