Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers Dienai stāsta, ka līdz šim, kad pēc likuma Skultes pagasts no Limbažu novada bija jāatdala, ir darīts tikai pats minimums, ko likums prasīja, ir notikušas diskusijas ar atbildīgajām ministrijām un Lauku atbalsta dienestu, taču lielākoties atbilde bijusi: ''Jums jāvienojas.'' Zemmers atzīst, ka situācijā, kad Limbažu novads Skultes atdalīšanai nepiekrita, šāda vienošanās bija apgrūtināta. Taču ar šo spriedumu Limbažu novada robežas joprojām nav pilnīgi skaidras, jo ST izskatīs arī Salacgrīvas un Alojas novadu pieteikumus, jo šīs vietvaras nevēlas pievienoties Limbažu novadam. Tādēļ nav izstrādāti plānošanas dokumenti, jo nav skaidrs, kādai teritorijai tie jāveido. Tiesa, uz pirmo sēdi jābūt izstrādātam domes nolikumam.
''Jaunās domes pirmajā gadā būs nopietns darbs un rezultāts. Kad 2009. gadā Limbažu novadā apvienojās astoņas pašvaldības, pirms tam sēdēja, domāja, rakstīja sapņu grāmatas, bet, kad dome sāka darbu, no iepriekš sagatavotā izmantoja vien nelielu daļu. Piemēram, bija aprēķināts, ka vajadzēs 26 pašvaldības policijas štata vietas, bet šobrīd tur strādā 12 cilvēki,'' norāda Zemmers. Tādējādi arī jaunās pašvaldības struktūra varētu veidoties tikai tad, kad dome būs ievēlēta. Zemmers atzīst, ka pašvaldību darbinieku vidū valda bažas, vai viņu darbvietas tiks saglabātas, taču norāda, ka ''darba jau mazāk nepaliks''.
Lai arī divu novadu robežas maina ļoti īsi pirms vēlēšanām un jau sākusies deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana, vēlēšanu datumu Limbažu un Saulkrastu novados nemainīs. Uz to Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas sēdē gan aicināja Latvijas Pašvaldību savienības vecākais konsultants Māris Pūķis. Savukārt Centrālās vēlēšanu komisijas loceklis Ritvars Eglājs atzina, ka ievēlamo deputātu skaits abos novados nemainās, jo arī pēc Skultes pievienošanas Limbažu novadam pietrūkst 45 novadā deklarēto pilsoņu, lai būtu jāpalielina deputātu skaits, ko nosaka pēc iedzīvotāju skaita. Savukārt, ja nolemtu vēlēšanas pārcelt, tās varētu notikt tikai trīs mēnešus pēc pārējo pašvaldību vēlēšanām, lai izietu pilnu sagatavošanās ciklu.
Komisijas sēdē, kad likuma grozījumus izskatīja pirmajā lasījumā, Sējas novada domes priekšsēdētājs Guntis Liepiņš (LZP) pauda, ka situācija, kādā pašvaldība nonākusi pēc ST sprieduma, ir visneizdevīgākā. Viņš arī atgādināja, ka Sējas novads vēlējies apvienoties ar Ādažiem, ko Saeima noraidīja. Tagad, rēķinot proporciju pret Saulkrastiem, Sējas novada iedzīvotāju skaits ir 24% pret 76%, kas nozīmē, ka šī novada iedzīvotājiem vēlēšanās nav īpašu izredžu iegūt pārstāvniecību.
Sarunā ar Dienu Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis (LRA) šādai matemātikai īsti nepiekrīt un norāda, ka Sējas novada iedzīvotājiem, apvienojoties ar Saulkrastiem, bet ne Skulti, iespējas iegūt pārstāvniecību domē tikai aug. Turklāt, veidojot sarakstus, partijas tajos iekļauj visā teritorijā dzīvojošus deputātu kandidātus. Tāpat Līcis uzsver, ka, pievienojoties Ādažu novadam, Sējas iedzīvotāju pārstāvniecības iespējas būtu vēl mazākas. Tiesa, Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) komisijas sēdē norādīja, ka Sējas novadam šobrīd būtu tiesības vērsties ST par pievienošanu Saulkrastiem, kam nav reģionālā attīstības centra statusa, un deputāta ieskatā viņiem būtu lielas izredzes tiesā uzvarēt.
Līcis stāsta, ka pašvaldība ir sākusi gatavot dokumentus apvienotajam novadam jaunajās robežās, ieskaitot ar Skultes pagastu, taču pieņemtie lēmumi nav neatgriezeniski. Runājot par iespēju Saulkrastiem iegūt reģionālā attīstības centra statusu, ko tagad pētīs nozares ministrija, Līcis norāda, ka uztver Saulkrastus par nākotnes iespēju teritoriju, kas objektīvi gan nav tik spēcīga kā bijušie rajonu centri. Vienlaikus viņš atgādina, ka jau 2011. gadā pieņemtajās Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnēs ir akcentēta piekrastes teritorija kā vērtība un kā tādu to uztver arī citur pasaulē.
Raksturojot situāciju Skultes pagastā, Līcis atzīst, ka tas vēsturiski veidojies no Gaiļu un Skultes pagasta, turklāt Gaiļu puse ir tuvāk Limbažiem un arī vairāk vēlas pievienoties tiem, toties Skultē ir arī iedzīvotāji, kuriem patiktu, ja pagasts atrastos Saulkrastu novada teritorijā. Tāpat viņš uzskata, ka loģiskāk būtu Saulkrastu novadam pievienot teritoriju starp apvedceļu un Saulkrastiem, kurā izvietoti 13 dārzkopības ciemi (Saulkrastu teritorijā tādu ir divdesmit četri).
Saeimā, debatējot par Skultes jautājumu, vairāki opozīcijas deputāti pauda pārliecību, ka administratīvi teritoriālā reforma ir nepareiza pēc būtības un ar laiku jauno novadu robežas nāksies pārskatīt. Tomēr, kā zināms, ST nav apstrīdējusi reformas kā tādas leģitimitāti, atzīstot Ikšķiles pievienošanu Ogres novadam par atbilstošu Satversmei.