Valkai reformā maz "pielūdzēju"

Laikraksta un portāla Ziemeļlatvija 6. augusta rakstam izvēlēts zīmīgs virsraksts Valka – novadu saprecināšanas sāpju bērns. Publikācijā atgādināts 99 gadus sens notikums, kad 1920. gadā angļu pulkveža Stīvena Talentsa vadītā robežkomisija nolēma, ka Valkas lielākā daļa ar tās centru tiek iekļauta Igaunijā, Latvijai atstājot vien pilsētas rietumu nomali. To sarunā ar Dienu piemin arī Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija), kurš pilsētas un novada nākotni saskata sadarbībā ar Igauniju. 

Viena pilsēta de facto

"Valka un Valga reāli ir kļuvušas par vienu pilsētu. Ekonomika ir kļuvusi kopīga, viena valūta un Eiropas Savienības pamatvērtības. Valka un Valga kopā ir ar lielu attīstības potenciālu, augoša un no ražošanas viedokļa pat lielāka par Cēsīm ar stabilām darbvietām un uzņēmumiem, kas strādā pamatā eksportam," situāciju raksturo Krauklis. Cilvēku plūsma, kas vēlas dzīvot Valkā, aug, taču daudzi no tiem, kas dzīvo Latvijas pusē, strādā Igaunijā. "Tomēr tas ir labāk nekā tad, ja viņi būtu Norvēģijā vai Īrijā," norāda Valkas mērs un atgādina, ka Valka ir bijis apriņķa centrs jau kopš Katrīnas Otrās laikiem un atrodas stratēģiskā vietā – ceļu krustojumā un dzelzceļa līnijas malā. 

"Un tad mēs nonākam pie emocijām," turpina Krauklis, kurš saskata pretrunu tajā, ka reformas pretinieki vienlaikus apgalvo, ka viņu novadi ir pašpietiekami, tomēr atzīst, ka iedzīvotāji gan uz darbu, gan citās darīšanās brauc uz Valmieru. "Arī jaunajā novadā nekas nemainīsies, un darīšanas Valmierā varēs kārtot," viņš uzskata. Depopulācija vienlīdz sāpīgi skar arī Rūjienas, Naukšēnu un Strenču novadu, un lēmumu risināšanai jābūt kopīgai, bet, pēc Kraukļa domām, pievienojoties Valmierai, mazāko novadu balsis pazudīs.