Iedzīvotāju informētība par siltināšanas ekonomisko izdevīgumu, pašvaldības atbalsta programmas, namu apsaimniekotāju aktivitāte, kā arī vietvaras rādītais piemērs, nosiltinot tās pārziņā esošās publiskās ēkas - šo faktoru esamība ir minēto pilsētu pārvērtību un energoefektivitātes pamatā. Liepājas domes priekšsēdētājs Uldis Sesks (Liepājas partija) min vēl kādu iemeslu: "Šo nosiltināto māju skaita rekordu mums izdevās sasniegt, pateicoties ļoti enerģiskiem, drosmīgiem un neatlaidīgiem māju vecākajiem - aktīvistiem, kuri nežēlo savu brīvo laiku, staigā no dzīvokļa uz dzīvokli, vāc parakstus un gatavo visu dokumentāciju. Es zinu, ka tas nav viegls darbs, bet tas ir galvenais nosacījums, lai labās pārmaiņas notiktu!".
Līdz šim ES naudu dzīvojamo māju siltināšanai pārdalīja un projektu īstenošanu uzraudzīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, bet jaunajā plānošanas periodā, kas sācies šogad, šo funkciju pārņēmusi Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum. Iepriekš kredītus ēku siltināšanai izsniedza komercbankas ar trīs līdz sešu procentu likmi gadā, turpmāk dzīvokļu īpašnieki naudu saņems atmaksājamā granta veidā un tas nozīmē, ka tiks nodrošināts 100% aizdevums ar pazeminātu aizdevuma likmi. Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Elita Rubesa-Voravko skaidro, ka šāda atbalsta sistēma jau pastāv vairākās citās ES valstīs un Latvijā tā ļaušot atbalstīt divreiz vairāk ēku siltināšanas projektu nekā līdz šim. Jāpiebilst, ka 2014- 2020. gadā no ES fondiem Latvijas dzīvojamo namu siltināšanai plānoti 176,5 miljoni eiro.
Birokrātisko slogu, kas iedzīvotājiem jāpārvar, gatavojot sava nama siltināšanas projekta pieteikumu, būtiski samazināt gan neesot iespējams. EM norāda, ka turpmāk iesniegumam būšot jāpievieno mazāk dokumentu, bet tajā pašā laikā lielais līdzfinansējuma apmērs nosakot arī stingrākas ieviešanas un uzraudzības prasības.
Plašāk lasiet Kristīnas Putincevas rakstā Vējainā siltināšanas rekordiste trešdienas, 13.augusta, laikraksta Diena 8.lpp.!