Vējonis vēlreiz uzsver, ka Caunes vietā būtu atkāpies

Novada Domes ēkas zālē gandrīz visas no vairāk par 120 sēdvietām bija aizņemtas, tomēr teju puse sanākušo bija pašvaldības darbinieki. «Ja es būtu Caunes vietā, jau sen sēdētu cietumā!» arī tādu viedokli nācās uzklausīt nozares ministram, tomēr kopumā sapulce aizritēja mierīgā gaisotnē.R.Vējonis sacīja, ka likumprojekts par referendumu rīkošanu pašvaldībās patlaban ir izstrādes stadijā, bet izskatīšanai Saeimā tas varētu tikt nodots gada nogalē. Pašlaik galvenie jautājumi saistīti ar to, par kādiem jautājumiem referendumā ļaut lemt tautai, kā arī par to, vai referendumam ir konsultatīvai vai lemjoša nozīme – vai sabiedrības viedoklis pašvaldībai obligāti jāņem vērā. Neapšaubāmi gan esot tas, ka referendumā jautājums par pašvaldības domes atlaišanu būs tā sauktais obligātais – ja vairākums lems, ka varai jāatkāpjas, tad citas izejas nebūšot.R.Vējonis gan atzinās, ka lielu pretestību pret iecerēto likumprojektu izrādot pašas pašvaldības, kas nevēlas pieļaut referendumu rīkošanu. «Tas ir slikti, jo apgrūtina normas ieviešanu,» ministrs sacīja, paskaidrojot, ka jauna likumprojekta pieņemšanā jāuzklausa visu iesaistīto pušu viedokļi. «Par to vēl būs beršanās, cīņas un tā tālāk,» teica R.Vējonis, bet uzsvēra – lēmumprojekts virzīts tiks, kā arī izteica cerību, ka jaunā Saeima to atbalstīs.Runājot par gada sākumā Jelgavas notikušajām malumedībām, kurās iesaistīts arī Jelgavas novada šefs Ziedonis Caune (ZZS), ministrs vēlreiz apgalvoja, ka viņam ir tiesības atlaist visu pašvaldības domi, turklāt gadījumos, kad tā nav pildījusi likumos noteiktās normas. Tādi gadījumi neatkarīgās Latvijas laikā esot bijuši tikai divi – pirms gandrīz desmit gadiem tika atlaista Rendas pagasta Padome, bet pirms pāris gadiem – Ķekavas pašvaldība. Abos gadījumos pārkāpumi bijuši būtiski – piemēram, Rendā daļa deputātu speciāli nenāca uz sēdēm, tādējādi bloķējot lēmumu pieņemšanu, savukārt Ķekavā pieņemts prettiesisks teritorijas plānojums, pretlikumīgi iznomātas un iztirgotas zemes.Ministrs gan teica, ka atlaidis arī pašvaldības vadītāju – tas bija Ādažu mērs, jo «noveda pašvaldību līdz bankrotam». «Pašvaldības vadītājam jābūt paraugam, kā strādāt pašvaldībai,» uzrunā sacīja R.Vējonis, taču par Jelgavas novada gadījumu atzina – viņš varot apelēt pie pašvaldības vadītāja sirdsapziņas, ko arī darījis, bet šajā gadījumā novada Domes lēmumus ietekmēt nevarot. «Pašvaldībai ir jābūt ar labu, nevainojamu reputāciju,» teica ministrs. Jau pēc tikšanās ar iedzīvotājiem uz «Ziņu» jautājumu, kā būtu rīkojies, ja nokļūtu identiskā situācijā kā Z.Caune, viņš nešauboties atbildēja: «Noteikti būtu atkāpies.» Novada iedzīvotājiem ministrs vēlreiz akcentēja, ka Z.Caunes gadījumā «jautājums ir par morāli un ētiku, bet iejaukties nevaru».Par Jelgavas novada gadījumu ministrs teica, ka ētikas jautājumu izvērtēšana ir arī vēlētāju atbildība, jo viņi savu izvēli izdara, balsojot vēlēšanās. «Var uzvilkt kurpes, iet uz balli, bet reizēm tās spiež,» līdzībās runāja R.Vējonis. Uz novada aktīvista Kārļa Rimšas jautājumu, vai citviet pasaulē notikumi līdzīgā gadījumā attīstītos tāpat, R.Vējonis atbildēja: «Demokrātiskās sabiedrībās, piemēram, Zviedrijā un Somijā, ja rodas divdomīgas situācijas vai aizdomas par amatpersonas rīcību, ētikas latiņa ir daudz augstāka – politiķi demisionē.» Ministrs atzina, ka Latvijā tāda prakse nav iegājusies, arī tādēļ jārada mehānisms, lai vēlētāji var ietekmēt cilvēkus, par kuriem paši balsojuši.Pensionārs Pēteris Miļūns ministram teica, ka viņa bezzobainā rīcība Jelgavas novada gadījumā atspēlēsies ar to, ka nākamajās vēlēšanās viņa pārstāvētā partija Zemgalē iegūšot tikai vienu mandātu. «Tāpēc būtu labi, ja Caunes kungs prastos. Tas jums nāktu par labu,» teica P.Miļūns. Ministrs jau pēc sapulces viņam atbildēja, ka «pilnībā jums piekrītu».Pirmā dzirdēšana R.Vējonim bija iedzīvotāju teiktais, ka pret cilvēkiem, kas Z.Caunes medību lietu piefiksējuši video un par to runājuši atklāti, tiek vērstas represijas. Datu valsts inspekcija esot aicinājusi video autoru paskaidrot, kādēļ viņš Z.Cauni filmējis. Savukārt 4. maijā, Latvijas Neatkarības dienā, novada pašvaldības policija vairākkārt apmeklējusi K.Rimšas māju, pārbaudot, vai izkārts valsts karogs, lai gan citviet pat pagasta centrā karogi nav bijuši izlikti. «Jā, ja tādas pārbaudes notiek selektīvā veidā, tad tās var uzskatīt par represijām,» viedokli pauda R.Vējonis. Viņš nosodīja varas iestāžu vēršanos pret novada aktīvākajiem iedzīvotājiem, tomēr atzinās, ka to ietekmēt nespēj, jo Datu valsts inspekcija pakļauta Tieslietu ministrijai.Pēc sapulces Z.Caune uz «Ziņu» jautājumu, vai vērsies Datu valsts inspekcijā, atbildēja ar ierosinājumu iepazīties ar likumos teikto. Tur esot minēts, ka uzfilmētu materiālu publiskošana pirms tam esot jāsaskaņo ar videomateriālā redzamo personu. Gan jāuzsver, ka neviens likums to neaizliedz, it sevišķi, ja notikušais fiksēts publiskā telpā.Z.Caune apgalvoja, ka nav licis policijai īpaši sekot novada aktīvista K.Rimšas rīcībai un tam, vai viņš ievēro visus normatīvus. «Man ir advokāts,» teica Z.Caune, tomēr, viņaprāt, arī personīgais jurists nebūtu ko tādu organizējis.