Ābiķis: Bez politiskas vienošanās apvienoto sabiedrisko mediju nav iespējams īstenot

līdz 2018.gadam ir nepieciešami apmēram 72 miljoni latu, kā arī 15 miljoni latu apraidei, savukārt Latvijas Radio (LR) un arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas aprēķini liecina, ka nepieciešamā summa ir ap 152 miljoniem latu.Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē šodien tika turpināta iepazīšanās ar NEPLP Koncepciju par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveidi, kuras laikā izvērtās plašas diskusijas par iespējamiem koncepcijas modeļiem un finansējuma apjomu.Vairāki deputāti, LR valdes loceklis Jānis Siksnis un Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka aicināja projekta vadītāju Gintu Miķelsonu un NEPLP norādīt konkrētas izmaksas, uz ko koncepcijas izstrādātāji atbildēja nekonkrēti, minot tikai pozīcijas.Pēc Sikšņa domām, norādītais nepieciešamā finansējuma apjoms ir maldinoši neliels, pēc LR aprēķiniem summa esot ap 152 miljoniem latu. Savukārt nepietiekama finansējuma apstākļos rodas draudi, ka koncepcijā paredzētā satura ražošanas sinerģija netiks sasniegta, bet gluži pretēji - sasteidzot divu organizāciju apvienošanu, palielinās viedokļu daudzveidības samazināšanās varbūtība."Es neredzu apvienotā medija satura lielos ieguvumus. Jāsaka, ka drīzāk saturs kļūs vienveidīgāks un viens medijs sāks dominēt pār otru. Tas var samazināt pēc krīzes iegūto sabiedrības uzticību LR, kā arī samazināt LR darbinieku motivāciju. Neuzskatu, ka ir jāsteidzas ar vienota medija izveidi," sacīja Siksnis.NEPLP, kam tika uzdots izstrādāt koncepciju, pieņemto modeli uzskata par vislabāko variantu un kritiku neuzklausa.NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants uzstāja, ka vienīgais veids, kā izveidot spēcīgu sabiedrisko mediju Latvijā, ir Latvijas Televīzijas (LTV) un LR apvienošana, kā arī vienota mediju platforma, tomēr Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti un nozares pārstāvji uzskata, ka pastāv alternatīvas izstrādātajai koncepcijai.Dimants uzskata, ka tieši apvienojot sabiedriskos medijus ir iespējams ietaupīt, jo vienotam medijam tiktu kopīgi iepirktas tehnoloģijas, tādējādi varētu ietaupīt uz telpu rēķina un citām pozīcijām.Siksnis norādīja, ka sabiedriskajam medijam katastrofāli trūkst finansējuma, bet virzītā koncepcija nav vienīgā alternatīva.Daina Kazāka (RP) uzsvēra, ka ekonomiski izdevīgāks un saturam labāks modelis ir tas, kas paredz vienota sabiedriskā medija izveidi ar neatkarīgas radošās nozares iesaistīšanu sabiedriskajā pasūtījumā līdz 60% piecu gadu laikā. Tādējādi konkurence konkursa kārtībā nodrošinās viedokļu daudzveidību, kvalitatīvāku saturu un cenu ziņā efektīvāku piedāvājumu.Kazāka iepriekšējā komisijas sēdē jautāja NEPLP un pētījuma vadītājiem analīzi par trīs modeļu salīdzinājumu par vadību, darbinieku skaitu, uzņēmuma struktūru, finansējumu (nepieciešamajām investīcijām un kopējām izmaksām), telpām, mācību centra izveidi, bet norādīja, ka atbildes šodien netika sniegtas."Uzskatu, ka pētījums ir tendenciozs, par labu apvienotajam sabiedriskajam medijam, izslēdzot alternatīvas, kas varētu būt efektīvākas. Uzskatu, ka jāturpina diskusijas par Latvijai atbilstošāko sabiedriskā medija modeli gan ar sabiedrību, gan mediju darbiniekiem, ekspertiem un nevalstiskajām organizācijām," sacīja Kazāka.Kazāka atkārtoti jautāja NEPLP atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem, un NEPLP solīja tās sniegt rakstiski.Siksnis norādīja, ka koncepcijā kopumā ir uzskaitītas Latvijas sabiedrisko mediju problēmas un izaicinājumi - neatbilstošs pārvaldes modelis, nepilnīgs saturs, tehnoloģiskās un cilvēkresursu vajadzības. Tomēr koncepcija nesniedz pārliecinošu atbildi, vai izvēlētais risinājuma variants ir pats piemērotākais.Augusts Brigmanis (ZZS) norādīja, ka ļoti nopietns signāls ir LR valdes locekļa teiktais, ka, apvienojot medijus, var ciest sabiedriskā medija satura kvalitāte."Paldies koncepcijas izstrādātājiem, var redzēt, ka ir ieguldīts milzīgs darbs. Tomēr jāuzsver - kamēr nauda projektam nav piešķirta, es pret to izturos ļoti skeptiski," sacīja Brigmanis.Komisijas sekretārs Dzintas Ābiķis (V) norādīja, ka visi ir skeptiski tieši izmaksu dēļ un bez politiskas vienošanās projektu nav iespējams īstenot."Pārmaiņas sabiedriskajos medijos ir nepieciešamas, bet ir jāinvestē ļoti daudz, tāpēc ir jāskatās pēc valsts tautsaimniecības. Tomēr lēmums netiek pieņemts šodien, šis jautājums vēl tiks ļoti daudz apspriests," sacīja Ābiķis.Kā iepriekš norādīja komisijas priekšsēdētāja Mūrniece, NEPLP pārstāvjus aicinās prezentēt trīs esošos scenārijus par Latvijas sabiedriskā medija izveidi, jo ir nepieciešams uzzināt, cik liels finansējums būs nepieciešams katrā no scenārijiem, un ir jāiepazīstas ar precīziem aprēķiniem.Kā ziņots, NEPLP 7.janvārī vienbalsīgi apstiprināja jaunā Latvijas sabiedriskā medija koncepciju, kas paredz piecu gadu laikā izveidot vadošo mediju Latvijā, apvienojot LTV, LR un interneta platformas.