"Grozījumi neuzliks ierobežojumus. Iniciēt likumus tāpat kā iepriekš varēs viena desmitā daļa vēlētāju, kā tas ierakstīts konstitūcijā un kas nebūs jāmaina," laikrakstam Telegraf izteikusies politiķe.
"Mūsu uzaicinātie eksperti izpētīja jautājumu un secināja, ka Latvija šajā jautājumā ir unikāla valsts - mums ir divpakāpju procedūra referendumu sākšanai. Par pirmajiem 10 000 parakstu maksā tie, kuri izteica iniciatīvu, savukārt vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu finansē no valsts budžeta. Pat tik bagāta valsts kā Šveice nevar to atļauties. Referendumus joprojām varēs iniciēt privātpersonas vai partijas, tikai nāksies pašiem apmaksāt parakstu vākšanu, norādot finansējuma avotu," turpinājusi Āboltiņa.
Uz jautājumu, vai šāda izmaksu uzkraušana uz likumu izmaiņu iniciatoru pleciem nepadarīs referendumu norisi faktiski neiespējamu, Āboltiņa atbildējusi ar pretjautājumu: "Ja jautājums kādam vēlētājam šķiet tik svarīgs, kāpēc šis cilvēks pats nevar samaksāt tos divus latus?"