Āboltiņa: Latvijas iedzīvotājiem ir tik daudz tiesību, kā reti kur pasaulē

Saeimas Juridiskā komisija šodien trešajā, galīgajā, lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", kuri paredz, ka no 2015.gada 1.janvāra referendumu par likuma vai Satversmes grozījumu ierosināšanu vai Saeimas atsaukšanu valsts rīkos, ja akcijas organizatori paši savāks vienu desmito daļu parakstu. Par šo jautājumu vēl būs jālemj Saeimai.

Āboltiņa atzīst, ka būtu iespējams diskutēt par Satversmē noteiktā nepieciešamā parakstu skaita - vienas desmitās daļas - samazināšanu. Taču esot jāatceras, kāda ir 11.Saeimas pieredze ar konstitūcijas grozīšanu. Politiķe akcentēja, ka ekspertiem, kuri norāda uz šo slieksni, būtu jāņem vērā vēl viens pamatlikuma nosacījums - iniciatoriem jāiesniedz pilnībā izstrādāts likumprojekts, un Saeimai nav iespējams to grozīt vai piedāvāt alternatīvu.

Latvija ir vai nu vienīgā, vai viena no retajām demokrātiskajām valstīm, kur parlaments ir šādi ierobežots attiecībā uz tautas nobalsošanas iniciatīvu saturu, piebilda parlamenta spīkere.

Viņa nesaskata pretrunas starp likumprojekta virzību un demokrātijas principiem, - "Vienotība" joprojām demokrātiju uzskata par "milzu vērtību". Tāpat viņa nesaskata pretrunu ar "Vienotībā" pašlaik esošo politiķu pausto viedokli tad, kad viņi iestājās par tiesību piešķiršanu tautai atsaukt Saeimu. Turklāt izbrīnu Āboltiņai radot tas, ka pret šiem grozījumiem ir tādi parasti konservatīvi noskaņoti spēki kā Zaļo un zemnieku savienība un apvienība "Saskaņas centrs".

"Vienotības" līdere norādīja, ka pašlaik notiek virzība uz sakārtotu likumdošanu, kura ļaus uzzināt, kuri cilvēki organizē parakstu vākšanu par tautas nobalsošanu. Esot jāņem vērā, ka pašlaik atsevišķi cilvēki, rosinot strīdīgu referendumu, nodarbojas ne tikai ar valsts pamatu graušanu, bet arī patērē naudu, kuru labāk būtu novirzīt, piemēram, skolotājiem.

"Demokrātija nav visatļautība, un referenduma iniciatoriem ir jāspēj tautu pārliecināt par to, ka jautājums ir svarīgs," norādīja Āboltiņa, piebilstot, ka no 2015.gada parakstus būs iespējams vākt elektroniski.

Kā ziņots, Saeima 26.aprīlī otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka referendumam nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu tā iniciatoriem būs jāsavāc pašiem.

Saeimas Juridiskā komisija rosina šādu procedūru attiecināt arī uz Satversmes 14.pantā aprakstīto Saeimas atsaukšanas procedūru.

Saeimas atsaukšanas procedūra līdz šim nebija aprakstīta sīkāk par Satversmē noteikto regulējumu.

Savukārt pašreizējā referendumu iniciēšanas kārtība - attiecībā uz likumu un Satversmes grozījumu veikšanu - paredz, ka pilsoņiem pašiem nepieciešams savākt 10 000 parakstu, pēc kuriem Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāk vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu. Referendums tiek rīkots, ja CVK organizētajā parakstu vākšanā izdodas savākt desmitās daļas vēlētāju parakstus.