Spriežot pēc jaunākajiem pieejamajiem statistikas datiem, Lietuvas galvaspilsēta Viļņa jau ir kļuvusi par Baltijā lielāko pilsētu un 2023. gada nogalē pēc iedzīvotāju skaita jau ir apsteigusi Rīgu.
Te jāatgādina, ka Latvijas valdība darbojas bez juridiski pieņemtas ilgtermiņa (t. i., 25 gadu) stratēģijas. Lai šo robu aizpildītu, 12. aprīlī Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (domnīca LaSER) sāka iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar pētījumu Latvija 2040. Četri scenāriji Latvijai, kurā ir ieskicētas iespējamās pārvērtības un pārmaiņas Latvijā līdz 2040.gadam. Šī pētījuma autori ir Daunis Auers un Uldis Spuriņš. Pētījumā ir iezīmēti četri iespējamie mūsu valsts attīstības scenāriji.
Viens no pētījuma autoriem, Latvijas Universitātes profesors Daunis Auers intervijā interneta portālam Lvportals.lv uzsvēra Rīgas nozīmi Baltijas kopējā integrācijā: "Baltijas valstu ciešākā sadarbībā vislielākās izaugsmes iespējas būtu tieši Latvijai, jo atrodamies Baltijas ģeogrāfiskajā centrā. Rīga vēsturiski ir bijusi vienīgā lielpilsēta Baltijā. Galvenais izaicinājums Lietuvas galvaspilsētai Viļņai ir tas, ka tur nav tik attīstītas loģistikas, kāda ir mums. Atšķirībā no Viļņas Rīgā ir osta un tās pakalpojumi."
Taču, kā jau norādīja 12. aprīļa apspriedes dalībnieki ar starptautisku pieredzi, tad nez vai Igaunijas un Lietuvas valdības un iedzīvotāji ar lielu sajūsmu iekļausies Latvijas attīstības scenārijā, kas paredz Rīgas līderību Baltijas integrācijas procesā.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 21. maija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00