Politiskajam spēkam, kuram jau ir valdības vadītāja postenis, arī samazinās izredzes vēl ieņemt Rīgas domes priekšsēdētāja krēslu. Taču Jaunais laiks vēl nav izlēmis, kas varētu būt tā saraksta pirmais numurs Rīgas domes vēlēšanās.
Koalīcijas partneriem šonedēļ iesniegtajā Jaunā laika vēlmju sarakstā S.Āboltiņu ir ieteikts ievēlēt Saeimas prezidijā. Partija vēlas deleģēt savus pārstāvjus arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas, kā arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadībā. Tas nozīmē, ka amatus varētu zaudēt līdzšinējā Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone un Cilvēktiesību komisijas priekšsēdis Oskars Kastēns, kas abi pārstāv opozīcijā palikušo LPP/LC. Budžeta un finanšu komisiju vada Tautas partijas (TP) deputāts Kārlis Leiškalns. TP frakcijas vadītājs Māris Kučinskis uzskata, ka K.Leiškalns to dara profesionāli. Savukārt S.Āboltiņa kā priekšnoteikumu sekmīgai valdības darbībai Dienai minēja nepieciešamību nodrošināt, lai partijai, kurai ir premjers un finanšu ministrs, būtu arī Budžeta komisijas priekšsēdētāja postenis, uz ko kandidētu Krišjānis Kariņš.
Jaunajam laikam, kam pēc Saeimas vēlēšanām bija 18 mandātu, bet tagad ir 14 deputātu, nav arī sava pārstāvja Saeimas prezidijā. S.Āboltiņa domā, ka tagad pārstāvniecība prezidijā ir būtiska, jo vadošajai valdības partijai ir jābūt informētai par norisēm Saeimā, tās darba kārtību un deputātu komandējumiem. JL līdere atzīst, ka K.Pētersone savu darbu dara labi un labākais risinājums būtu, ja Saeimai nebūtu jābalso par viņas atsaukšanu, bet viņa to atstātu pati. Taču LPP/LC frakcijas vadītājs Andris Bērziņš nebija labvēlīgi noskaņots šādam risinājumam un vēlas dzirdēt argumentāciju K.Pētersones nomaiņai. "Te ir jādzird iemesli, kāpēc kāds ir jānomaina — vai cilvēks ir lietojis alkoholu vai neprot valodas, vai kādu citu iemeslu dēļ nevar pildīt pienākumus," par iecerēto LPP/LC pārstāvju izmešanu no krēsliem sacīja A.Bērziņš. Viņš atzīst, ka vienmēr, mainoties koalīcijai, opozīcijas pārstāvji zaudē amatus arī Saeimā un ar to esot jārēķinās. Ar viņu neviens par paredzamajām izmaiņām nav runājis.
Zināms, ka A.Bērziņam, kas vada Ārlietu komisiju, šo amatu ļaus saglabāt. Valdošā koalīcija arī piedāvāšot bijušajam premjeram Ivaram Godmanim (LPP/LC) vadīt Nacionālās drošības komisiju, ja viņš atjaunošot deputāta mandātu. Tagad tās priekšsēdis ir Dzintars Jaundžeikars, kas Saeimā ir uz I.Godmaņa pilnvaru laiku valdībā. Taču šonedēļ partija ir izvirzījusi bijušo premjeru kā saraksta līderi jūnijā paredzētajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. JL koalīcijas pārstāvju sapulcē ir vēlējies pārmaiņas īstenot jau šajā ceturtdienā, taču partneri šo gribu ir pieņēmuši zināšanai. TP frakcijas vadītājs M.?Kučinskis steigai neredz pamata un uzskata, ka ir kompleksi jāizskata visas līdz šim opozīcijā esošā JL vēlmes ieņemt amatus arī citās institūcijās. Viņš līdzšinējo darbu koalīcijā novērtēja kā konstruktīvu un izteica cerību, ka amati nekļūs par iemeslu strīdiem. JL vēlas savus pārstāvjus deleģēt arī komisiju priekšsēdētāju biedru un sekretāru posteņos, piemēram, Ainaru Latkovski Aizsardzības un iekšlietu komisijā tēvzemieša Jura Dobeļa vietā.