AĪVA iepirkumā trešdaļa līgumcenas aizgājusi kukuļošanai

Lietu, kurā par kukuļdošanu un krāpšanu apsūdzēts arī SIA _Vigo BK_ valdes loceklis Rihards Blūmanis, Rīgas apgabaltiesa sāks skatīt 3.decembrī.Saskaņā ar apsūdzību, V.Pavliņš, kurš bija arī AĪVA pastāvīgās Iepirkumu komisijas priekšsēdētājs, 2006.gada maijā vai jūnija sākumā vienojies ar R.Blūmani par _Vigo BK _uzvaru iepirkumā par NBS struktūras — Nodrošinājuma pavēlniecības Apgādes un pakalpojumu centra — noliktavas jumta remontu saskaņā ar defektu aktu. Tiesības _Vigo BK _veikt jumta remontu panāktas, izmantojot dienesta stāvokli, kā arī saņemot par to kukuli.Iepriekš esot vienojušiesPēc apsūdzības versijas V.Pavliņš uzdevis saviem padotajiem pieteikumā par iepirkuma veikšanu AĪVA Būvniecības nodaļas piedāvāto sešu pretendentu vietā iekļaut _Vigo BK_ un vēl divas firmas, kuras reāli nebija ieinteresētas šajā konkursā — SIA _Avantis Būve_ un SIA _Sakta Būve_. Vēlāk V.Pavliņa vadītā iepirkumu komisijas sēdē pieņemts lēmums izsludināt publisku konkursu un par cenu aptauju informēt šīs trīs firmas.R.Blūmanis _Vigo BK_ pieteikumā vairākās veicamo darbu pozīcijās uzrādījis nepamatoti augstas cenas, kas neatbilda vidējām tirgū, uzskata apsūdzība. Viņš arī nodrošināja _Avantis Būve_ un _Sakta Būve_ vārdā pieteikuma dokumentu komplektu sagatavošanu un iesniegšanu AĪVA, ierakstot tajos apzināti nepatiesas ziņas, tā radot iespaidu, ka _Vigo BK_ piedāvājums būtu ar mazāko cenu. Par šīm darbībām R.Blūmanim tiek inkriminēta krāpšana.Parādās jauns uzvarētājsTomēr, atverot pretendentu iesūtītos piedāvājumus 16.augustā, komisija konstatēja, ka cenu aptaujas gaitā bez trim minētajām firmām piedāvājums saņemts arī no SIA _Svillas_. 23.augustā, izskatot jautājumu par pretendentu atlasi, atklājies, ka _Svillas _piedāvājumam ir zemākā cena — Ls 64 620, tāpēc komisija iepirkuma izpildes tiesības piešķīrusi šim uzņēmumam.V.Pavliņš par šo faktu uzzinājis tikai 24.augustā. Saskaņā ar viņam uzrādīto apsūdzību, divas nākamās dienas AĪVA direktors veicis mērķtiecīgas darbības, lai Svillas no līguma atteiktos.Prokuratūras ieskatā V.Pavliņš caur trešajām personām pieprasīja, lai _Svillas _rīkotājdirektors Arnis Viliņš uzraksta vēstuli par atteikšanos no iepirkuma izpildes tiesībām, par to nelikumīgi solot nodrošināt uzņēmumam uzvaru kādā citā AĪVA iepirkumā. Šo darbību rezultātā A.Viliņš bijis spiests 25.augustā iesniegt iepirkumu komisijai paziņojumu par it kā pieļauto kļūdu cenu aptaujas pieteikumā, neiekļaujot tajā visus veicamos darbus un nepieciešamos materiālus, bet 1.septembrī atteicās no līguma slēgšanas. Līdz ar to komisija sēdē, kuru vadījis šī atteikuma patiesos iemeslus zinošais V.Pavliņš, pieņēma lēmumu iepirkuma tiesības piešķirt nākamajam pretendentam, kurš piedāvājis zemāko cenu — _Vigo BK_. Zīmīgi, ka tā piedāvātā cena bez PVN bijusi tikai par 1200 latiem mazāka nekā AĪVA sākotnēji novērtētā paredzētā līgumcena — Ls 80 000.Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā pieejamā informācija savukārt liecina, ka Svillas 2006.gada otrajā pusē uzvarējis četros AĪVA organizētos pasūtījumos par dažādiem remontdarbiem.Aiztur pēc kukuļa saņemšanas21.septembrī AĪVA un Vigo BK noslēdza līgumu par būvdarbu veikšanu par kopējo summu Ls 92 991, un dažu dienu laikā AĪVA ieskaitīja Vigo BK kontā aptuveni 18,5 tūkstošu latus kā avansu. Kaut gan objektu komisija pieņēma tikai 2007.gada 14.februārī, jau nepilnus divus mēnešus iepriekš AĪVA izmaksāja gandrīz visu līgumā paredzēto summu.Saskaņā ar apsūdzību, pēc naudas saņemšanas no AĪVA 2007.gada 14.janvārī R.Blūmanis ieradās V.Pavliņa dzīvesvietā Jelgavā, kur par iepirkuma tiesību nodrošināšanu viņam nodevis kukuli 20 tūkstošu latu apmērā. Pēc tam V.Pavliņu sadarbībā ar AM aizturēja KNAB darbinieki.V.Pavliņš apsūdzēts arī par par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, nodarot valstij zaudējumus vairāk nekā 28 000 latu apmērā. Prokuratūras ieskatā AĪVA direktors nenodrošināja Publisko iepirkumu likuma mērķa ievērošanu, kā arī likuma _Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu _prasības. Likums aizliedz pasūtīt pakalpojumus vai darbus par acīm redzami paaugstinātu cenu.Kā ziņots, Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurore Velta Zaļūksne minēto krimināllietu izskatīšanai tiesā nodeva šā gada jūlijā. V.Pavliņam kā drošības līdzeklis noteikta drošības nauda 28 370 latu apmērā, bet R.Blūmanim —policijas uzraudzība un sūtījuma adreses paziņošana. Apsūdzētie savu vainu pilnībā noliedz.Ministrija pārkāpumus nekonstatējaTagadējais finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), kurš tolaik vadīja AM, pēc V.Pavliņa aizturēšanas atstādināja viņu no AĪVA direktora amata, kā arī uzdeva izveidot komisiju, lai izvērtētu “faktorus, kuru dēļ noticis šis ārkārtas gadījums”. Komisija 2007.gada martā beidza darbu, pārkāpumus AĪVA veiktajās iepirkumu procedūrās nekonstatēja.Komisija secinājusi, ka KNAB atklātās prettiesiskās darbības AĪVA veicinājušas V.Pavliņa personiskās intereses. Tādējādi komisija uzskatīja, ka V.Pavliņa nelikumīgā darbība aģentūras direktora amatā ir ārkārtas gadījums, kas nav raksturīgs AĪVA sistēmā. "Aizsardzības īpašumu iepirkumu un apsaimniekošanas sistēma strādā labi, ar šādiem individuāliem gadījumiem var tikt galā pretkorupcijas institūcijas," tolaik ministra viedokli atstāstīja AM pārstāvis Airis Rikveilis.Plāno paaugstināt iepirkumu slieksniJāpiebilst, ka šobrīd skatīšanai valdībā ir iesniegti Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi Publisko iepirkumu likumā. Tajos paredzēts pašreizējo 10 tūkstošu latu vietā līdz 200 tūkstošiem latu paaugstināt līgumcenas slieksni, no kura pasūtītājam būvdarbu iepirkums jāorganizē, piemērojot likumā noteiktās iepirkuma procedūras.Komentējot šo ieceri, A.Slakteris septembrī sacījis: “Šobrīd iepirkumu process Latvijā ir orientēts uz maksimālu iepirkumu procedūru kontroli, tādēļ iepirkumu sistēma ir pārāk birokrātiska un mazefektīva. Bieži vien tā kalpo nevis kā darba rīks, bet kā nepārvarams šķērslis produktīvām iecerēm.”Sākotnēji likumprojektā būvdarbu slieksni bija paredzēts pacelt līdz 50 tūkstošiem latu tagadējo 10 000 vietā. Anotācijā šāds regulējums tika nosaukts par kompromisa variantu, jo pirms tam diskusijā Latvijas Darba devēju konfederācija atbalstīja priekšlikumu paaugstināt līgumcenu slieksni būvdarbiem līdz 150 000 latu, tomēr citu institūciju, piemēram, KNAB, iebildumu dēļ sliekšņi tika  paaugstināti mazākā apmērā.MK komiteja šos grozījumus skatīja jūlijā un likumprojektu atbalstīja, uzdodot FM “precizēt likumprojektā paredzēto slieksni, ņemot vidējos apmērus kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā”. Šobrīd iesniegtajā precizētajā redakcijā būvdarbu slieksnis ir paaugstināts līdz 200 tūkstošiem latu.FM gan uzsver, ka vienlaikus, lai nodrošinātu samērīgu atklātības līmeni un pārskatāmību attiecībā uz iepirkumiem, kuru līgumcena ir robežās no 10 000 latiem līdz slieksnim, likumprojektā paredzēta vienkāršota iepirkumu veikšanas kārtība, kura ietver obligātu informatīvu paziņojumu publicēšanu IUB mājaslapā pirms iepirkuma veikšanas un pēc iepirkuma līguma noslēgšanas.