Aivars Ozoliņš: Blēži kritienā

Vispirms bija rēķinājuši, vai nevar netīro darbiņu nodarīt pirmsjāņu svētdienā, kad tautai prātā alus un siera gādāšana, avīzes neiznāk, daudzi jau laukos un tur arī paliks sašust, noklausījušies radio ziņas vai noskatījušies sižetu televīzijā. Taču to svētdien bija jānotiek Saeimas ārkārtas sēdei par Pilsoniskās savienības ierosināto neuzticības izteikšanu aizsardzības zirgu ministram Veldrem, un, pirmkārt, Kārtības rullis neļauj ārkārtas sēdi papildināt ar citiem darba kārtības jautājumiem, otrkārt, PS deputāte Ilma Čepāne atsauca savu parakstu zem pieprasījuma, līdz ar to ārkārtas sēde tajā dienā vairs nevarēja notikt, bet sasaukt kārtējo sēdi tikai par Loskutovu koalīcija nokaunējās. Tagad to it kā paredzēts nodarīt šo svētdien, taču atkal it kā, jo Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā šāda punkta nav. (Kārtējā sēde svētdien sāksies pusstundu pēc ārkārtas sēdes, kurā vairākums droši vien neizteiks neuzticību "savējiem" — zirgu puisim Veldrem un piena ražotāju un zivsaimnieku īpaši nikni ieredzētajam zemkopības ministram Rozem.) Jo Saeimas Juridiskā komisija pagājušonedēļ gan atbalstīja Loskutova atcelšanu, taču šādu lēmuma projektu nesagatavoja. Komisija avārijas steigā sanāca kopā piektdien, pirms garajām brīvdienām, priekšsēdētājas vietnieka Dzintara Rasnača (TB/LNNK) ļoti apšaubāmā vadībā, jo KNAB ir lūdzis viņu sodīt par to, ka bija pieņēmis sievu algotā darbā par savu palīdzi Saeimā. Opozīcijas deputāti atteicās piedalīties, un sēdēt palika tikai valdošās koalīcijas ķipji, kuru partijām ar KNAB kārtojami dažādi rēķini. Tomēr kvorumam nepietika, un šie nosprieda vēlreiz sanākt vakarā, kad būs sagaidījuši visvairāk vēlēšanu izdevumos pārtērējušās Tautas partijas deputāti un komisijas priekšsēdētāju Vinetu Muižnieci pārrodamies no Azerbaidžānas. Viņu sagaidījuši, savējo bariņā vienbalsīgi nolēma, ka Loskutovs jāatlaiž. Tāda steiga pirms Jāņiem, ka pulcējās divas reizes vienas dienas laikā, balsot nobalsoja, bet lēmuma projektu Saeimai sagatavot nepaguva vai aizmirsa? Pērnruden ar lietussargiem pa galvu dabūjušo "tautas priekšstāvju" bailīgums un blēdīgums ir caurspīdīgs — neteikt līdz pēdējam brīdim, kad notiks izrēķināšanās, paturēt sev iespēju gan piepeši lemt, gan pagaidām ne. Tomēr šķiet, ka svētdien šie sadūšosies Saeimas sēdes sākumā iesniegt priekšlikumu balsot arī par Loskutovu. Pirmām kārtām tāpēc, ka atlikt lemšanu baidās vairāk, nekā lemt, jo tūlīt klāt jau būs Dziesmu svētki, un tad pie Saeimas, kazi, var sagaidīt veselus korus. Nē, to gan ne, būtu nepatīkami, būtu neērti, un — ja nu kādam notrīc sirsniņa un neceļas roka izpildīt mafijas politbiroja rīkojumu? Vai šāda vēlme apmuļķot sabiedrību, ko rada acīmredzamās bailes no ļaužu vērtējuma, ir sirdsapziņas pazīme, kaut arī kropla? Varbūt dažiem ir. Taču laikam visi, pat tie, kuriem tikai atmiņās miglaina apjauta, kas tā sirdsapziņa ir, apzinās, ka dara netīru darbu, un ka citi, kuri nav viņu "politikas" šaurajā lokā, to vērtē kā nepiedienīgu. Un "darītāji", necerēdami uz atsaucību viņu "principiālajiem" argumentiem vai izsaucieniem par Loskutova "noziegumiem", lielākoties mēģina uzkurbulēt paši sevi un "stiprināt ticībā" savējos. "Katram normālam cilvēkam", kas lasījis ģenerālprokurora vadītās komisijas atzinumu, esot "skaidrs, kā balsot", ducina "mācītājs" Jaundžeikars. Veldre vēl pirms komisijas atzinuma paziņoja, ka lēmums jau pieņemts. Kalvītis nožēlo, ka viņam nebija izdevies atlaist Loskutovu jau pērn, ar to pie reizes pateikdams, ka jau tad bija pieņemts lēmums ar viņu izrēķināties. Ģenerālprokurors īpaši uzsver, ka komisija ļoti šauri vērtēja tikai operatīvajās darbībās izņemto līdzekļu uzskaiti, un tā nav bijusi pietiekami laba, par ko atbildība pienākas, saprotams, priekšniekam. Ne valdība, ne Saeimas Juridiskā komisija pat nemēģināja vērtēt KNAB paveikto kopumā, un valdošie vienkārši steidzas izmantot izdevību izrēķināties ar viņu visvairāk nīsto iestādi, pirms prokuratūra izmeklēšanā noskaidrojusi, kas īsti un kā notika. Piemēram, kāpēc Kalvītis un Segliņš jau pērnruden runāja par pazudušajiem "simtiem tūkstošu" (izpauda neizpaužamu operatīvo informāciju vai zināja, ka naudai bija jāpazūd?), bet Gundars Bērziņš pavasarī zināja gandrīz precīzu nozagtās naudas summu, kad to vēl nezināja ne prokuratūra, ne KNAB. Pēc noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanas novēršanas likuma pieņemšanas "zaļo zemnieku" mutanta Breša redakcijā TP deputāts Jānis Lagzdiņš pateica, ka viņa partija "savu kļūdu limitu ir izsmēlusi", taču spēšot "saņemties". Diezin vai spēs. Limits ir izsmelts ar uzviju, un TP turpina brīvo kritienu pretī politikas atkritumu bedrei, raudama līdzi gan savējos, gan "partnerus", taču diemžēl arī grābstīdamās pa ceļam sagāzt un sadragāt cik vien var no demokrātiskas un tiesiskas valsts balstiem.