Aivars Ozoliņš: Pamatu nostiprināšana

ASV bruņoto spēku augstākā virsnieka vizīte pati par sevi ir signāls, ka Latvijas stratēģiskais partneris paliek uzticīgs sabiedrotā saistībām un pieaugošās spriedzes apstākļos pievērš pastiprinātu uzmanību reģiona drošībai. Ar to tiek uzsvērts — šeit ir NATO teritorija un ASV ļoti nopietni attiecas pret to, ko tas nozīmē, proti, pret Ziemeļatlantijas līguma pamatprincipu, ka uzbrukums vienai alianses valstij nozīmē uzbrukumu visām. Turklāt tik augsta līmeņa Pentagona pārstāvja ierašanās Latvijā, kad ASV ir iesaistīta divos karos — Irākā un kopā ar NATO sabiedrotajiem Afganistānā — un pasaulē netrūkst arī citu saspīlējumu, noteikti nav tikai atbalsta žests bez saturiska seguma. Varam nešaubīties, ka aiz vizītes simbolisma ir arī konkrēts darbs, kas noris Latvijas un reģiona drošības stiprināšanai, kaut arī oficiāli tiek tikai sausi ziņots, ka tikšanās laikā ar Valsts prezidentu, aizsardzības ministru un Nacionālo bruņoto spēku komandieri pārrunāta "abu valstu sadarbība militārajā jomā". Un šī sadarbība nav tikai līdz šim plašākās NATO gaisa patrulēšanas mācības Baltijas valstu gaisa telpā, kas notika tieši vizītes dienā, — nepārprotama atbilde uz Krievijas pēdējā laika aizraušanos ar vērienīgām militārām spēlēm pie kaimiņvalstu robežām. Admirāļa Mullena brauciens šurp bija itin negaidīts — to sāka gatavot tikai septembra beigās. Diezin vai tas ir jāuzskata par signālu, ka piepeši būtu pieaudzis apdraudējums Baltijas valstu drošībai. Drīzāk par apliecinājumu, ka sekmīgi virzās uz priekšu praktisks darbs, lai šādu apdraudējumu nepieļautu vai nepieciešamības gadījumā novērstu, kaut gan politiskas deklarācijas par to, ka Latvijas un abu pārējo Baltijas valstu labi sen prasītais aizsardzības plāns ir sagatavots, tuvākajā laikā diezin vai dzirdēsim. Premjerministra Ivara Godmaņa (LPP/LC) strupajā atskaitē Saeimai 9.oktobrī pie aizsardzības jomā paveiktā strupi paziņotais, ka "ir izstrādāts Baltijas reģionālās aizsardzības plāns", ir divējāds pārpratums. Pirmkārt, nekāds plāns ar šādu nosaukumu netiek izstrādāts. Otrkārt, NATO reģionālais plāns Baltijas valstu aizsardzībai vēl nav izstrādāts. (Vai pārpratums tapis premjerministra birojā vai drīzāk aizsardzības ministrijā, kas ziņoja premjerministram par padarīto, taču jebkurā gadījumā tas liek vaicāt, vai tik vieglprātīga mētāšanās ar neprecīziem politiskiem paziņojumiem raksturo šīs valdības attieksmi pret savas valsts un NATO kopējo drošību.) Taču darbs acīmredzot notiek, ja arī bez liekas publicitātes. Varam minēt, ka, pirms uzlikt tam visam NATO politisko zīmogu, ASV un Baltijas valstu militārie plānotāji kopīgi strādā gan pie Baltijas valstu aizsardzības spēju attīstīšanas, gan pie mūsu partneru iespējām šeit. Tas ietver gan operacionālo sadarbību, kuras pārbaude ir arī pieminētās bezprecedenta gaisa patrulēšanas mācības, gan kopīgas infrastruktūras attīstīšanu, kas gan diezin vai būs mītiskās "NATO bāzes" vai "ASV karabāzes" tādā paskatā, kādā esam pieredzējuši "krievu karabāzes" Latvijas teritorijā. Šā darba mērķis ir nodrošināt Baltijas valstu aizsardzības iespējas, neizraisot alianses politiķu iespējamos (un Maskavas labprāt demagoģiski bazūnētos — kā gadījumā ar ASV pretraķešu sistēmas izvietošanu Polijā un Čehijā) iebildumus pret "Krievijas provocēšanu" un novēršot arī jau bieži vien dzirdētos argumentus par Baltijas valstu teritorijas "neaizstāvamību" militāra uzbrukuma gadījumā. Admirāļa Mullena vizīte Latvijā apliecina ASV un Baltijas valstu stratēģiskās partnerības pēctecību un noturību neatkarīgi no tā, kas atrodas Amerikas valdības priekšgalā. ASV valdību augsta līmeņa politiski žesti vienmēr ir balstījušies uz grodiem praktisku darbu pamatiem. Demokrātu prezidenta Klintona vizīte 1995.gadā apliecināja ASV apņēmību nodrošināt Baltijas valstu iekļaušanos Rietumu drošības sistēmā, un tieši viņa administrācija lika pamatus Latvijas uzņemšanai NATO. Republikāņu prezidents Bušs pieņēma lēmumu aicināt Baltijas valstis pievienoties NATO, pirms divas reizes apmeklēja Rīgu. Varam nešaubīties, ka neatkarīgi no tā, kurš viņu nomainīs Baltajā namā, šīs attiecības paliks Latvijas drošības stūrakmens. Politisku atbalstu Baltijas valstu drošībai ir publiski pauduši abi prezidenta amata kandidāti. ASV augstākās militārpersonas vizīte Rīgā nozīmē, ka tam ir un būs nopietns praktisks pamats.