Aivars Ozoliņš: Pēc kara

Bet man, lasot šo rakstu, rodas sajūta, ka visu augšminēto autors vienkārši mēģina sev iestāstīt, kaut patiesībā zemapziņā saprot, ka tā nav. Tikko noskatījos NTV kanāla filmu par šo tēmu. Ja arī kāds apgalvotu, ka arī NTV Krievijā vairs nav neatkarīga telekompānija, tad tas, manuprāt, tikai pastiprina manus turpmākos argumentus. Tāpēc secinājumi ir sekojoši- Ja viss būtu tā kā mums mēģina iestāstīt- Krievija tiešām būtu vien ieroču žvadzinātāja un populistisku savas varenības lozungu skandētāja un tur tiešām vairs nebūtu neviena brīva masu medija, tad nekad TV netiktu smalki apskatīts fakts, ka no Krievijas puses šajā karā(vai konfliktā) organizācijas nekādas, sakaru nekādu, darbības koordinācijas nekādas, pilnīgs haoss un neziņa no militāristu puses. Un no tā izriet arī otrs secinājums. Ja Krievija patiešām būtu ilgstoši provocējusi Gruziju, tātad gatavojusi šādu saasinājumi, tad diez vai būtu bijis šāds haoss militāristu rīcībā. Vai Jums tā nešķiet?

Taču šajā karā nav uzvarētāju. Krievija, nav šaubu, uzvarēja militārajā kampaņā, taču ilgtermiņā var izrādīties esam vislielākā zaudētāja. ---------------------------------------------- ------------------------------------------------------------ ------ Ja raksta "var izrādīties", tad iespējams arī pieļāvums "var neizrādīties". Rezultātā iepriekšējais teikums "taču šajā karā nav uzvarētāju" ir diskutabls. Amerikāņi jau, starp citu, ir izteikušies, ka Krievija varētu būt NATO. Tātad ASV pret Krieviju nav tādas attieksmes kā, sacīsim, pret Irānu.

Kā parasti, labs Ozoliņa raksts.

Lielisks raksts! Grūtības patiešām ir relatīvs jēdziens. It sevišķi uzlabo garastāvokli no rīta.