Gan deputāta mandāta atjaunošana, kas sniedz arī imunitāti pret tiesisko vajāšanu, gan vēlme būt tuvāk tieši iekšlietu un korupcijas apkarošanas lietām ir krasā kontrastā ar Šlesera pompozi deklarēto pārliecību, ka jau pēc pašvaldību vēlēšanām 6.jūnijā viņš kļūšot par Rīgas mēru. "Mans mērķis ir pārņemt varu Rīgā", "man nav nekādu šaubu, ka es būšu Rīgas mērs", "manas politiskās ambīcijas, biznesa pieredze un spēja piesaistīt investīcijas nostāda mani ārpus konkurences" — Šlesers dižojas intervijā NRA ceturtdien. (Trūkst tikai ādas zeķturu un pātadziņas: "Tev nav izvēles, tu būsi mans vergs!")
Ja "gāzi grīdā buldozers" Šlesers tiešām "pārņemtu varu Rīgā", tad korupciju šeit droši vien pasludinātu par tikpat neesošu kā Ventspilī, kuras mēru Aivaru Lembergu viņš piesauc kā "spēcīga līdera" paraugu. Savu Satiksmes ministrijā iekopto astoņkāji ar visiem "šoferu dēliem" jau tagad sola pārcelt uz Rīgas domi: "Kad es pārņemšu varu Rīgā, tur strādās visi tie, kas ir spējīgi pašvaldībā strādāt. Protams, es likšu savus cilvēkus amatos!" Un tak jau to nedēvēs par uzpirkšanu, ka domē nebūšot ne "labējo", ne "kreiso", ne frakciju, ne koalīcijas, bet visi strādāšot viņa labā "kā vienota komanda".
Kālab tad lien Saeimā apkarot korupciju, ja būšot dižs valdnieks jau pēc nepilniem trim mēnešiem? Aiz visas lielmanīgās plātīšanās pašam pasprūk lielākās bažas: "Jebkāda izmeklēšana pirms 6.jūnija tiks viennozīmīgi uzskatīta tikai par politisko pasūtījumu." Tātad tomēr izmeklēšanu gaida? Zina, ko ēdis?
Ja varētu, Šlesers droši vien labprāt piestrādātu ne tikai par korupcijas apkarotāju Saeimā, bet, piemēram, par ārštata padomnieku KNAB vai kādu konsultantu prokuratūrā. Dubults neplīst jeb — Saeimas piesegs var izrādīties nepietiekami stiprs, lai pagūtu iesēsties Rīgas mēra, nevis kādā cietākā krēslā.