Aivars Ozoliņš: Zatlers Vašingtonā

First things first jeb vispirms ir jādara svarīgākās lietas. Zatleram šajā "darba vizītē" sākotnēji nebija Vašingtonā plānota, tomēr notika tikšanās ar ASV prezidentu Džordžu Bušu, kas uz brīdi pievienojās ASV viceprezidenta Ričarda Čeinija sarunai ar Latvijas prezidentu Baltajā namā ceturtdien. Buša termiņš amatā drīz beigsies, viņam mazpazīstamā (atšķirībā no Vairas Vīķes– Freibergas, ar kuru kā valsts vadītāju ASV prezidentam bija īpaši labas attiecības) Zatlera termiņš ir nesen sācies, tāpēc abu prezidentu tikšanās jo īpaši uzsver, ka ASV un Latvijas attiecības ir un būs svarīgas neatkarīgi no tā, kas katrā valstī ir prezidents. Ziņojumos par Zatlera sarunām Vašingtonā nesamērīgi lielu vietu ieņēma bezvīzu režīma ieviešana Latvijai, ko prezidents apspriedis ar augstām ASV amatpersonām, Valsts sekretāri Kondolīzu Raisu ieskaitot, tomēr šis ne tuvu nav svarīgākais abu valstu attiecību jautājums; ir daudz būtiskāki stratēģiskās partnerības jautājumi — drošība transatlantiskajā telpā, kas Latvijai ir galvenā prioritāte attiecībās ar ASV, un sadarbība NATO ietvaros terorisma apkarošanā un miera nodrošināšanā citur pasaulē. Latvijas interesēm atbilst NATO misijas izdošanās Afganistānā (Zatlers Vašingtonā apliecināja, ka Latvijas karavīri tur paliks ilgi — "desmit līdz piecpadsmit gadus") un NATO drošības telpas paplašināšana Eiropā. NATO galotņu konferencē Bukarestē aprīļa sākumā Zatlers nepārprotami atbalstīja ASV jautājumā par NATO dalības rīcības plānu piešķiršanu Ukrainai un Gruzijai (viņa sauklis "nav plāna, nav rīcības" kļuva par vienu no sanāksmes bieži citētajiem teicieniem) un pamanījās pat saniknot Krievijas prezidentu Putinu, NATO un Krievijas padomes sēdē emocionāli viņam iebilzdams un aizrādīdams, ka "aukstā kara dēmoni ir aizgājuši uz neatgriešanos". Spontāna emocionalitāte reizēm var būt efektīva, taču prezidenta atbildes uz jautājumiem pēc runas pētījumu institūtā The Heritage Foundation trešdien atgādināja, ka politiķim ir jāapzinās atbildība par runāto un vai nu jābūt kompetentam, vai nu jāprot paklusēt. Zatlera paviršie pārspriedumi par Kosovu un Abhāziju un tādi paziņojumi par Moldovu, ka tā esot valsts, kas "tikai eksistē" un "nav gatava būt neatkarīga", noteikti nebija Latvijas ārpolitikas nostādņu precīza formulēšana. Citi pasākumi vizītēs — vainaga nolikšana Ārlingtonas memoriālā pie Nezināmā kareivja kapa un Komunisma upuru memoriālā — daudz precīzāk raksturoja valsts attieksmi pret Latvijas un Amerikas tautām svarīgiem jautājumiem.