Arī šoreiz, kad Jūrmalas pilsētas dome ir pieņēmusi lēmumu pacelt nodevu par iebraukšanu īpašā režīma zonā no viena lata uz diviem, pār deputātu galvām gāžas kārtējais pārmetumu vilnis. Par lielāko trumpi tiek piesaukti vēl tikai valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Ministru kabineta noteikumi par īpašā režīma zonu Jūrmalā un Rīgā, kas noregulēs, kā īstenojama kopš 2009.gada 12.maija ieviestā norma, kas paredz, ka no nākamā gada, atkārtoju — nākamā gada 1.jūlija! — īpašā režīma zonām jābūt noteiktām pašvaldības teritorijas normatīvajos aktos un līdz ar to kādreiz izdotie Ministru kabineta noteikumi par īpašā režīma zonām vairs nebūs spēkā. Turklāt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai vēl tikai uzdots izstrādāt noteikumu projektus, kas paredzētu pašlaik esošo īpašā režīma zonu atcelšanu.
Cits jautājums ir iespējamās likumdošanas pretrunas, kuru dēļ var izrādīties, ka viena gada laikā veikt izmaiņas teritorijas plānojumā nemaz nav iespējams. Tad būtu jājautā, kāpēc likumdevēji savas darbības nesaskaņo un padara par ķīlniekiem tos, kam šie likumi pildāmi. Bet — kamēr jauno noteikumu vēl nav, nezīlēsim. Pagaidām Jūrmalā no Vaivariem līdz Lielupei ir un pastāv Ministru kabineta noteikta īpašā režīma zona, kas pašvaldībai atbilstoši arī apsaimniekojama.
Īpaši saudzējama
Mediju un politiķu naski piesauktie valdības noteikumi nevis noliedz īpašā režīma zonas, bet gan atbilstīgi mūsdienu realitātei paredz, ka nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu pašvaldības teritorijas plānojumā noteiktā īpaša režīma zonā pašvaldība var iekasēt satiksmes drošības uzlabošanai, sabiedrības veselības, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai, kā arī — un tas ir būtiskais tieši Jūrmalai — dabas, īpaši aizsargājamo kultūrvēsturisko teritoriju un kultūras pieminekļu aizsardzībai.
Nedomāju, ka kāds būtu jāpārliecina, ka Jūrmalā ir gan īpaši saudzējama daba, gan milzums kultūrvēsturisku pieminekļu. Tiesa, pludmales ir arī citās piejūras pašvaldībās. Bet kurā tā ir 32 kilometrus gara? Jūrmalā ir vairāk nekā 400 kultūrvēsturisku pieminekļu, galvenokārt koka jūgendstila arhitektoniskais mantojums, kas jāsaglabā un kam jānodrošina vēsturiskais fons. Gan daba, gan pieminekļi mums, jūrmalniekiem, visu laiku ir jāuztur pienācīgā kārtībā un saudzībā, lai to visu saglabātu gan pašiem, gan daudzajiem pilsētas viesiem.
Un te nu nonākam pie ekonomiskā aspekta, jo — lai par kaut ko gādātu, ir nepieciešami finanšu līdzekļi. Līdz ar to iebraukšanas nodevai ir divējāda sūtība. Pirmā — ierobežot autotransporta plūsmu cauri pilsētai, lai mazinātu piesārņojumu un troksni. Īpaša režīma zona Jūrmalā ir jau kopš astoņdesmitajiem gadiem. Pašlaik spēkā 1996.gada Ministru kabineta noteikumi par tās izveidošanu. Kopš tā laika arī nemainīga ir saglabājusies iebraukšanas maksa — viens lats. Toreiz, deviņdesmito gadu vidū, lats bija pietiekami liela summa, lai caurbraucēji padomātu, vai vērts šķērsot kūrortpilsētu un piesārņot tās gaisu un vidi. Padomāja un labāk izvēlējās apvedceļu. Šobrīd, arī krīzes situācijā, viens lats tādas pārdomas neraisa. Transporta plūsma cauri Jūrmalai pēdējos gados ir palielinājusies seškārt. Teiksiet — auto visur ir kļuvis daudz vairāk? Jā, tikai nevienā citā pilsētā nav tādas unikālas situācijas, kad pilsētā var iebraukt un izbraukt tikai pa vienu ceļu, kā tas ir Jūrmalā no Lielupes līdz Vaivariem ap 20 kilometru garumā. Posmā no Majoriem līdz Dubultiem nav pat šķērsielu, kurās iegriezties. Tādējādi viss transports virzās pa vienu — maģistrālo — ielu neatkarīgi no tā, kurā pilsētas vietā jānokļūst. Lieki atgādināt, kāda ir slodze šai ielai un cik daudz līdzekļu vajag tās sakārtošanai un uzturēšanai kārtībā. Taču, to varu teikt ar lepnumu, Jūrmalas maģistrālā iela ir tādā kārtībā, kādā ir reti kuras citas Latvijas pilsētas ielas.
Vairāk jāatdod
Un nu nonākam pie otra nodevas nepieciešamības aspekta — lai uzturētu pilsētas infrastruktūru un sniegtu pakalpojumus tiem tūkstošiem cilvēku, kas ierodas Jūrmalā atpūsties, pilsētai ir jādara ļoti daudz: jāsakopj 32 kilometrus garā pludmale un kāpu zona, lai tur būtu tīrs un kārtīgs un lai ikviens — arī cilvēks ar kustību traucējumiem — varētu nokļūt liedagā; jākopj un jāatjauno kāpu priežu audzes; jānostiprina priekškāpa, lai mazākā vētra to nenoskalo; jāgādā par peldviesu drošību uz ūdens; jānodrošina sabiedriskais transports; jāuztur ielas un nami utt., utt.
Jūrmalai ir vēl viena specifika — tā ir atpūtas pilsēta, kur cilvēki dodas savā brīvajā laikā, vēlēdamies izklaidēties, atgūt spēkus, nostiprināt veselību. Un kā pret brīvdienu pilsētu, kas kalpo relaksācijai, viesiem ir arī daudz augstāks prasīguma līmenis nekā pret citām Latvijas vietām, kas vairāk asociējas ar ikdienu un kur esam samiernieciskāki ar to, kas nav ideāls.
Kur ņemt naudu centieniem radīt maksimālu komfortu gan jūrmalniekiem, gan pilsētas viesiem? Teiksiet, Jūrmalā visaugstākās nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības, nekustamā īpašuma nodoklis ienāk pašvaldības budžetā, tātad — bagāta pašvaldība. Taču realitāte ir tāda, ka praktiski viss, ko pilsēta iekasē nodoklī par nekustamajiem īpašumiem, tiek aizmaksāts pašvaldību izlīdzināšanas fondā, no kura valsts dotē mazāk turīgās pašvaldības. Lai gan teritoriālo reformu veica, lai nostiprinātu pašvaldības, tomēr 2010.gada prognoze rāda, ka Jūrmalai pašvaldību izlīdzināšanas fondā būs jāmaksā četri miljoni latu, par veselu miljonu latu vairāk nekā šogad.
Ko lai mēs, deputāti, sakām saviem jūrmalniekiem, kuri maksā visaugstāko nekustamā īpašuma nodokli visā valstī, bet nevar baudīt savu maksājumu augļus, jo tos nākas atdot citām pašvaldībām?
Paceļot iebraukšanas nodevu uz diviem latiem, pašvaldība iegūs aptuveni šo vienu miljonu latu, kas nākamgad pašvaldību izlīdzināšanas fondā maksājama vairāk nekā iepriekš. Respektīvi, ieviesdami palielinātu nodevu, mēs aizstāvam savus jūrmalniekus — viņu tiesības uz atalgojumu izglītības iestāžu un sociālās aprūpes darbiniekiem, viņu iespējas paļauties uz pašvaldības garantētajiem pabalstiem, viņu tiesības dzīvot sakārtotā vidē un drošībā. Citādi mums tas nebūs pa spēkam. Bet mēs gribam radīt svētku sajūtu arī ikvienam, kas uz Jūrmalu brauc tikai atpūsties.