Parlamenta Preses dienestā Dienai skaidro, ka darbu sagatavošanai vai sevišķu uzdevumu veikšanai komisija var izveidot ne vairāk kā divas apakškomisijas. Piemēram, atbildīgā komisija, kura izskata likumprojektu, var to iepriekšējai sagatavošanai nodot apakškomisijai.
Saeimas kārtības rullis nosaka, ka komisijai ir tiesības tieši, bez Prezidija starpniecības pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no attiecīgā ministra un viņam padotajām (viņa pakļautībā vai pārraudzībā esošajām) iestādēm, kā arī no pašvaldībām, un uzaicināt paskaidrojumu sniegšanai attiecīgās amatpersonas. "Šādas tiesības no kārtības ruļļa izriet arī apakškomisijām. Apakškomisiju darbam kopumā tiek piemērotas Saeimas kārtības rullī noteiktās procedūras," stāsta Saeimas Preses dienestā.
Saeimas deputātu un citu amatpersonu alga tika pārskatīta katru gadu, ņemot vērā vidējās algas izmaiņas. 2019. gadā Saeimas deputāti par darbu parlamentā saņem 2963 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Savukārt mēnešalgas daļa par apakškomisijas priekšsēdētāja amata pildīšanu 2019. gadā ir noteikta 250 eiro, bet apakškomisijas sekretāram – 157 eiro apmērā bruto. Apakškomisiju darbu nodrošina tie paši komisiju darbinieki, kuri nodrošina pastāvīgo komisiju darbu.
Tomēr, ja komisiju deputāti uz sēdēm ierasti sanāk ik nedēļu, apakškomisiju sēdes notiek visai neregulāri. Kā liecina Saeimas mājaslapā pieejamā informācija, visretāk deputāti šogad kopā sanākuši uz Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdēm. Tās šā gada 11 mēnešos tikušas sasauktas un notikušas četras reizes. Apakškomisijas vadītājs kopš šā gada septembra ir deputāts Andris Kazinovskis (JKP), kura vadībā aizvadītas trīs no šīm sēdēm.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 10. decembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!
Ulla
Seniors
P