Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Apmācies
Ceturtdiena, 21. novembris
Andis, Zeltīte

Baiba Krastiņa

Klusuma periods būs ilgāks

Covid-19 dēļ Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija turpināsies vismaz līdz 7. februārim, bet no trešdienas visas valsts teritorijā uz vairākām dienām plānots izsludināt ko līdzīgu komandantstundai. Tādas izsludināšanai gan esot citi apstākļi un cits juridiskais regulējums, tādēļ Latvijā tiekot izsludināta mājsēde. Tās laikā – no 30. decembra līdz 4. janvārim, kā arī no 8. līdz 10. janvārim – no pulksten 22 līdz pulksten 5 iedzīvotājiem būs jāpaliek savās dzīvesvietās.

Svarīgi ir ne tikai zināt, bet arī izprast dziļāk

Novembra beigās, lai uzlabotu Latvijas jauniešu medijpratību, tika publicēta vietējo ekspertu veidota izglītojoša tiešsaistes spēle auditorijai no 12 gadu vecuma. Spēles Medijpratības cirks izstrādē piedalījās arī Sandra Murinska, komunikācijas zinātnes doktore, kura bijusi arī projekta Skola 2030 medijpratības satura veidotāja.

Pirmie trīs mēneši ar 300 lēmumiem

Jaunais Rīgas domes (RD) sasaukums Mārtiņa Staķa vadībā ir aizvadījis nepilnus trīs mēnešus, tomēr pat šajā samērā īsajā periodā domes vārds paspējis izskanēt daudz – gan labā, gan ne tik labā nozīmē. Visskaļāk gan tas izskanēja ne saistībā ar kādiem oficiāli pieņemtajiem domes lēmumiem vai nesaprašanos starp koalīciju un opozīciju, kā tas bija iepriekšējo sasaukumu laikā, kad Rīgas mērs bija Nils Ušakovs (Saskaņa).

Pārslodze arī ģimenes ārstiem

Apstākļos, kad laboratoriski apstiprināto Covid-19 gadījumu un hospitalizēto pacientu skaits Latvijā turpina strauji kāpt, ievērojamu darba apjoma pieaugumu izjūt ne tikai mediķi slimnīcās, bet arī ģimenes ārsti. No oktobra beigām valsts apmaksātas Covid-19 analīzes iedzīvotāji atkal varēja saņemt tikai ar ģimenes ārsta norīkojumu.

Bez ballītes neiztiks

Lai arī pandēmija ietekmējusi pilnīgi visus dzīves aspektus, izklaide ir tā sfēra, kurā aizliegumus izjūtam visvairāk – gluži vienkārši tāpēc, ka socializēšanās ir dabiska cilvēka vēlme un palīdz pārdzīvot visas citas nebūšanas. Šķiet, pašreizējā situācija šajā jomā arī labi parāda kopējo ainu un noskaņojumu, kas sabiedrībā valda saistībā ar pandēmiju un tās dēļ noteiktajiem ierobežojumiem.

Triju nedēļu klusuma periods

Jau sestdien stāsies spēkā izmaiņas preču grupās, kuras atļauts pārdot tirdzniecības vietās klātienē. Atšķirībā no līdzšinējās kārtības, kad noteiktas preces nevarēja nopirkt tikai brīvdienās, līdz 11. janvārim tas attieksies arī uz darba dienām. Tāpat līdz šim datumam no 21. decembra spēkā būs arī citi ierobežojumi vairākās nozarēs. Atbildīgie lūdz iedzīvotājus pašreizējo situāciju uztvert nopietni un pret ierobežojumiem izturēties atbildīgi. Solidarizējoties visai sabiedrībai, Covid-19 saslimstības pieaugumu ir iespējams apturēt. Ja tas nenotiks desmit dienu laikā, valdībai būs jālemj par plašiem pārvietošanās ierobežojumiem.

Vēl pagaidām bez pilnīga lokdauna

Lielāki ierobežojumi Covid-19 izplatības samazināšanai būs no nākamās nedēļas. Ar šādu paziņojumu otrdien pēc Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdes nāca klajā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Tomēr par konkrētām detaļām ministri lems tikai ceturtdien, 17. decembrī, vakar aptuveni deviņu stundu garā sēdē spriežot tikai par "ierobežojumu rāmi". Tomēr pārvietošanās ierobežojumus, līdzīgi kā tas ir kaimiņvalstī Lietuvā, ieviest nav plānots.

Piespiedu kārtā nevakcinēšot

Satraukumam par to, ka Latvijai nav izstrādāts pietiekami detalizēts plāns iedzīvotāju vakcinācijai pret Covid-19, neesot nekāda pamata. Ar šāda veida vēstījumu veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) pagājušās nedēļas laikā nāca klajā vairākas reizes, tādējādi noraidot Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) izteiktās šaubas par iestāžu pienācīgu gatavību sākt vakcinēšanu, tiklīdz vakcīnas būs pieejamas.

Mediķu slodze turpina augt

Lai gan ar Covid-19 saslimušo iedzīvotāju skaita pieaugums ir nedaudz samazinājies, stacionēto pacientu skaits ik dienas pieaug strauji. Četrās slimnīcās, tostarp Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā (RAKUS), kas ir galvenā medicīnas iestāde Covid-19 pacientu ārstēšanā, gultu noslodze ceturtdien bija tuvu kritiskajai. Tādēļ valstī noteiktajā ārkārtējās situācijas laikā nolemts izsludināt ārkārtas situāciju arī medicīnas nozarē.

Ar pieklājīgu lūgumu var nepietikt

"Kundzīt, masku!" kādā no Grīziņkalna mazajiem Rimi noskan darbinieces bargā balss, ieraugot, ka veikalā grasās ienākt sieviete bez mutes un deguna aizsega. Apmeklētāja ar vārdiem: "Ai, ai, ai, jā, jā, jā!" masku uzliek un dodas iepirkties. Šī Dienas novērotā situācija par neuzliktu sejas masku, ieejot veikalā, beidzas mierīgi, jo pircēja, visticamāk, to bija aizmirsusi. Tomēr ir pietiekami daudz stāstu, kuros apmeklētāji, labi zinot, ka viņus nedrīkst apkalpot bez pareizi uzliktas sejas maskas, spītīgi izvēlas tās nevilkt.

Mediji kā ķīlnieki informācijas gūzmā

Uzticības līmenis medijiem Latvijā vienmēr bijis mainīgs, tomēr nu jau vairāku aptauju dati rāda, ka patlaban tas krītas. Covid-19 krīzes laikā jo īpaši spilgti iezīmējās tendence, ka salīdzinoši liela sabiedrības daļa tā dēvētajiem tradicionālajiem medijiem vairs netic.

Lēnām ceļā uz Covid-19 sarukumu?

Situācija ar Covid-19 izplatību Latvijā ir stabilizējusies, tomēr inficēto skaita samazinājums vēl nav vērojams. Iedzīvotājiem arī jārēķinās, ka Covid-19 krīzes dēļ noteiktā ārkārtējā situācija valstī būs jāpagarina. Ar šādu paziņojumu otrdien pirms valdības un Krīzes vadības padomes ārkārtas sēdes klajā nāca veselības ministre Ilze Viņķele (A/P!).

Covid-19 krīzes laikā katrs tic savai autoritātei

To, ka Covid-19 pandēmijas laikā jo īpaši savairojušās gan dažāda veida brīžiem ļoti absurdas viltus ziņas, gan sazvērestības teorijas, novērojuši ne tikai šo jautājumu pētnieki visā pasaulē, bet, visticamāk, pamanījuši arī aktīvākie sociālo tīklu lietotāji. Apšaubīti tiek ne tikai Covid-19 izplatības oficiālie skaitļi, bet arī pati slimība. Starp tiem, kas šādas lietas apšauba, pietiekami bieži novērojami tādi, kas gandrīz vai spītīgi atsakās ievērot valstī ieviestos ierobežojumus Covid-19 izplatības apturēšanai. Vislabāk pamanāmi ir tie iedzīvotāji, kas atsakās lietot sejas masku publiskās iekštelpās.

Cer sagaidīt nākamā gada sākumā

Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) šonedēļ paziņojusi, ka tā varētu apstiprināt pirmās vakcīnas šā gada beigās vai nākamā gada sākumā. Pašreiz EZA ir iesniegti trīs pieteikumi vakcīnas apstiprināšanai visā Eiropas Savienībā (ES). EZA paātrinātā kārtībā izvērtē trīs potenciālās Covid-19 vakcīnas, ko izstrādā uzņēmums Pfizer kopā ar BioNTech, kā arī kompānijas Moderna un AstraZeneca. Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens žurnālistiem skaidroja, ka, tiklīdz kāda vakcīna tiks reģistrēta ES, ar tām plānots vienlaikus nodrošināt visas dalībvalstis.

Jāspēj noturēt drošībā skolas

Izglītības iestādes visā valstī šobrīd cenšas noturēt kā faktiski pēdējos bastionus, kur ārkārtējās situācijas apstākļos bērniem līdz septītajai klasei iespējams sastapt vienkopus vairāk nekā desmit vienaudžus. Tomēr nav izslēgts, ka, situācijai ar Covid-19 izplatību pasliktinoties, neklātienē izglītoties visas valsts līmenī nāksies ne tikai 7.–12. klašu skolēniem, kuri to dara jau nepilnu mēnesi. Šobrīd, ja Covid-19 tiek apstiprināts kādam bērnudārza vecuma bērnam vai 1.–6. klases skolniekam, vai arī kādam no izglītojamo pedagogiem, tad tuvajām kontaktpersonām jādodas karantīnā.

Pedagogu trūkuma dēļ veido pilotgrupas

Rīgā jau gadiem nespēj atrisināt problēmu ar garajām rindām uz pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm (PII), tomēr ne mazāk sāpīgs ir arī pedagogu trūkums bērnudārzos. Sākot šo mācību gadu, 74 no 147 Rīgas PII šo problēmu mēģina risināt ar tā dēvētajām pilotgrupām, kad pedagogs ar bērniem pavada astoņas stundas, bet pārējā laikā – viens pedagoga palīgs. .

Iedzīvotāji patiesībā grib vienkārši izrunāties

Ideja par tālruņa līniju, kas darbotos kā emocionālās atslodzes pakalpojums iedzīvotājiem, dodot viņiem iespēju sūdzēties vai lamāties, gaisā virmojusi jau kādu laiku, Dienai atzīst sociālā uzņēmuma Sonido sociālo inovāciju projektu vadītāja Liene Reine-Miteva. Covid-19 pandēmijas laiks un sabiedrībā valdošās sajūtas bijis kā dzinējspēks, lai uzņēmums izveidotu šādu tālruņa līniju.

Vērtīgais Rīgas izpilddirektora amats

Sākti aktīvi kandidātu meklējumi Rīgas pilsētas izpilddirektora amatam. To, ka labākais kandidāts būtu jāmeklē konkursā, gan pirms, gan pēc vēlēšanām publiski pauduši pašreiz pie varas nokļuvušie Rīgas domnieki. Konkursu plāno izsludināt tuvākajā laikā, šādā veidā cerot atrast iespējami neitrālāku personu.

Nevajag uztvert kā vienīgo panaceju

Novembra sākumā Latvijā nokļuva pirmās valsts iegādātās Covid-19 pacientu ārstēšanai paredzētā medikamenta remdesivīra devas. Nacionālais veselības dienests (NVD) līgumu par piegādēm un glabāšanu slēdz ar Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu (RAKUS). Tomēr RAKUS stacionāra Latvijas Infektoloģijas centrs (LIC) galvenā ārste Baiba Rozentāle Dienai gan uzsver, ka tas nenozīmē, ka attiecīgais medikaments nebūs pieejams citās Latvijas slimnīcās – nepieciešamības gadījumā to nogādās vajadzīgajā veselības aprūpes iestādē.

Izturības pārbaude ikvienam

Pirmdien Latvijā sākas ārkārtējā situācija. Covid-19 dēļ tā šogad ieviesta otro reizi, un plānots, ka tā ilgs četras nedēļas – līdz 6. decembrim. Ceļš līdz šīs ārkārtējās situācijas ieviešanai gan bijis kā pa kalniem. Lēmumu par to pieņem ministri, kuru starpā, spriežot pēc publiskiem izteikumiem, vienprātības šajā jautājumā nebija. Kuluāros spriežot, cik stabils pašreizējos apstākļos ir Ministru kabinets, izskanēja arī minējumi, ka vairums valdības ministru varētu neatbalstīt ārkārtējās situācijas izsludināšanu. Par tās nepieciešamību iepriekš visskaļāk bija runājis tieši Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Pēc pagājušajā piektdienā pieņemtā lēmuma viņš gan žurnālistiem apgalvoja, ka ministri to atbalstījuši vienbalsīgi.

Cita situācija un risinājumi

Līdz vasaras beigām Covid-19 izplatības rādītāji visās trijās Baltijas valstīs bijuši samērā mierīgi, bet oktobrī situācija strauji mainījās. Pēdējo pāris nedēļu laikā Lietuvā laboratoriski apstiprināto Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits ik dienas stabili sasniedz vismaz 500 personu, vairākas reizes pārsniedzot arī 1000 inficēto. Igaunijā diennaktī atklāto gadījumu skaits ir mainīgs, tomēr arī šeit šonedēļ pārspēts negatīvais rekords, saslimšanu apstiprinot 208 iedzīvotājiem. Savukārt Latvijā par mazāk nekā 100 inficētajiem diennaktī pēdējo reizi ziņots pirms vairāk nekā desmit dienām, bet 5. novembrī Slimību profilakses un kontroles centrs ziņoja par līdz šim lielāko vienā diennaktī apstiprināto inficēto pacientu skaitu – 367.

Būs jāpieņem stingrāki mēri

Turpinoties Covid-19 izplatībai Latvijā, valdība piektdien, 6. novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas ieviešanu Latvijā. Par to pēc otrdienas valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdes medijiem paziņoja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Ko tas reāli varētu nozīmēt un kādi papildu ierobežojumi būtu ieviešami, atbildīgie mēģinās tikt skaidrībā līdz piektdien gaidāmajai Ministru kabineta sēdei. Gadījumā, ja ārkārtējo situāciju izsludinās, tā būs spēkā no nākamās pirmdienas, 9. novembra.

Saslimstībai aizvien grūtāk izsekot

Covid-19 saslimstībai Latvijā turpinot pieaugt, šķiet, ka vai katrs otrais valsts iedzīvotājs kļuvis par ekspertu tajā, kā vislabāk būtu ierobežojama slimības izplatība. Visvairāk šķēpu tiek lauzts par to, vai izglītības iestādēs mācībām būtu jānotiek klātienē vai attālināti. Daļu oktobra, kad saslimstība Latvijā kāpusi visstraujāk, mācības vecākajām klašu grupām notika attālināti. Tāpat vienu nedēļu pagājušajā mēnesī bija skolēnu brīvlaiks. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pirmdien žurnālistiem atzina, ka tas devis savu rezultātu saslimstības mazināšanai atsevišķās vecuma grupās. Tomēr koronavīrusa izplatības tempi joprojām aug strauji – slimība izplatās darba kolektīvos, sociālās aprūpes centros un citviet. Šā brīža rādītāji zināmā mērā jau liecinot par nekontrolētu Covid-19 izplatību arī mūsu valstī.

Cer izvairīties no sabrukuma

Ar Covid-19 saslimušo skaits Latvijā aug strauji un ātros tempos kāpj arī to pacientu skaits, kuriem šī slimība liek doties uz slimnīcu. Covid-19 pacientu daudzums ārstniecības iestādēs palielinās arī citviet Eiropā. Piemēram, Polijā šī iemesla dēļ Varšavas nacionālā stadiona telpās tika ierīkota pagaidu slimnīca Covid-19 pacientiem. Latvijā gan nekas tāds šobrīd nav plānots un, lai arī situācija var šķist biedējoša, plāns pie vēl lielāka ik dienas stacionēto Covid-19 pacientu skaita tomēr esot.

Ik rītu piemērojas apstākļiem

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) direktore Iveta Gavare atzīst – prognozēt, kāda būs situācija ar Covid-19 izplatību pēc mēneša, šobrīd ir faktiski neiespējami.

Gulēšana uz veciem lauriem?

Apstiprināto Covid-19 gadījumu skaits Latvijā kādu laiku ik dienas mērāms nu jau daudzos desmitos un pat simtos. Pagaidām gan lielākā daļa iedzīvotāju ar laboratoriski apstiprinātu slimību tās gaitu pārcieš viegliem simptomiem vai bez tiem. Tomēr bažas rada arī pēdējo nedēļu laikā strauji augušais stacionēto Covid-19 slimnieku skaits, kas pēdējās nedēļas laikā svārstījies no septiņiem līdz 31 pacientam diennaktī. Tas savukārt raisījis bažas ne tikai par to, vai slimnīcās būs pietiekami vietu, bet arī par to, vai vispār pietiks mediķu.

Centīsies mazināt rindas uz analīzēm

Lai Covid-19 analīzes varētu veikt Rīgā, iedzīvotājiem, kuri tām pieteikušies, var nākties gaidīt pat nedēļu. Ja persona, kurai ir aizdomas par saslimšanu, šajā laikā uz savu atbildību ir ievērojusi pašizolāciju vai karantīnu, Covid-19 izplatības iespējas mazinās. Tomēr, ja šis cilvēks, gaidot iespēju veikt analīzes, dzīvi turpinājis ierastajā režīmā, iespējas slimībai izplatīties tālāk palielinās.