Baltijas valstīs atkal ir vērojams Covid-19 saslimstības pieaugums. To apliecinājis Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs, un to rāda arī dati.
Lai arī uzņēmums Rīgas mikroautobusu satiksme (RMS) bija paziņojis, ka augusta sākumā pasažieru skaita samazināšanās dēļ uz laiku slēgs vairākus ekspresbusu maršrutus, vismaz pagaidām tas vēl nenotiks.
Publiskajā telpā šonedēļ asas diskusijas izraisījās starp plānoto mājdzemdību atbalstītājiem un to pretiniekiem. Šādas debates sākās pēc tam, kad Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Roberts Fūrmanis mikroblogošanas vietnē Twitter paziņoja par kādu pagājušajā nedēļā mājdzemdībās notikušu traģēdiju, kurās mirusi jauna sieviete.
''Labas ziņas! Atsākam regulāro autobusu satiksmi ar Krieviju!'' Šādu paziņojumu savos e-pastos nesen saņēma iedzīvotāji, kuri kādreiz ir izmantojuši starptautiskā autobusu pasažieru pārvadātāja Ecolines pakalpojumus. Augsto Covid-19 saslimstības rādītāju dēļ šobrīd gan šāda veida pārvadājumi uz kaimiņos esošo lielvalsti nav ļauti, tādēļ Ecolines autobuss braucējus no Rīgas ved līdz Grebņevas robežpunktam. Tas tālāk jāšķērso kājām, bet jau aiz robežas pasažierus sagaida cits autobuss, kas nogādā Maskavā vai Sanktpēterburgā.
Veselības ministrija nupat prezentējusi jauno ārstniecības personu atalgojuma modeli, kurā septiņu gadu laikā ieplānots visai ievērojams algu palielinājums. Pašu mediķu publiski paustajā jūtama pozitīva attieksme pret jauno modeli. Tomēr tiek arī uzsvērts, ka tā ieviešana nevar notikt vienā mirklī un pie tā vēl ir smagi jāstrādā. Vairākas neskaidrības un bažas par reālu iespēju realizēt jauno modeli gan ir Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai (LVSADA).
Lai mazinātu iespēju izplatīties Covid-19, kas saistīta ar ārvalstniekiem, kuri Latvijā iebrauc darba dēļ no valstīm, kurās ir augsti saslimšanas rādītāji, būs obligāti jāveic Covid-19 analīzes. Tādas būs jāveic arī kultūras darbiniekiem. Jāatgādina, ka uz ārvalstniekiem, kuri ieradušies no šīm valstīm Latvijā veikt darba pienākumus, līdz šim neattiecās obligātā 14 dienu pašizolācija. Negatīvas Covid-19 analīzes būs nepieciešamas arī sportistiem, kuri Latvijā gribēs piedalīties sacensībās.
Kādā mājaslapā internetā parādījies reklāmas baneris, uz kura uzklikšķinot atveras it kā raksts, kurā tiek izklāstīts kāda iesirma vīrieša baltā ārsta uzsvārcī paustais par to, kādēļ Latvijā vairums ārstu negribot palīdzēt otrā tipa diabēta pacientiem. Minētais sirmais vīrietis šajā "rakstā" iepazīstināts kā Aleksandrs Rafīls, un viņš esot viens no vadošajiem endokrinologiem Eiropas Savienībā. Šis it kā ārsts ļoti aktīvi pauž viedokli, ka citu ārstu izrakstītie medikamenti otrā tipa diabēta pacientiem ir slikti, toties kāds konkrēts uztura bagātinātājs – labs. Cita starpā "raksta" beigās šo uztura bagātinātāju piedāvāts iegādāties.
Atsevišķu iedzīvotāju neapmierinātību ar ierobežojumiem veicināja arī līdzšinējā situācija valstī, intervijā Baibai Krastiņai stāsta Rīgas Stradiņa universitātes profesors, psihiatrs Māris Taube
Līdz ar augusta beigās gaidāmo Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanu oficiālā aģitācijas perioda sākšanos politiķu un politisko spēku reklāmas kā sēnes pēc lietus saradās arī sociālajos tīklos. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) Dienai norāda, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā ir paredzēti vairāki nosacījumi aģitācijas veikšanai internetā, tostarp sociālajos tīklos. Šeit aģitācijas ierobežojumi gan attiecināmi uz tiem gadījumiem, par kuriem ir samaksāts.
Daudzu privāto uzņēmēju un pasākumu organizatoru, uz kuriem attiecas Covid-19 ierobežojumi, neizpratni raisījis nesenais grupas Carnival Youth bezmaksas koncerts uz Tērbatas ielas Rīgā, par kura rīkošanu bija atbildīga pašvaldība. Lielās cilvēku masas, kas apmeklēja koncertu, raisīja bažas par paaugstinātu risku Covid-19 izplatībai.
Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki Aglonā ik gadu pulcē vairākus desmitus tūkstošus ticīgo. Šogad Covid-19 dēļ to norise gan būs ievērojami citādāka. Citus gadus Aglonu aicina apmeklēt pēc iespējas vairāk cilvēku, bet šogad drošības apsvērumu dēļ amatpersonas ticīgos tomēr ļoti lūdz izvērtēt nepieciešamību ierasties uz svētkiem klātienē. Katoļu garīdznieki savos izteikumos vairāk norāda uz svētku nozīmīgumu ticīgajiem, un publiski aicinājumi tos svinēt attālināti gan nav dzirdēti.
Lietas, kas ir saistošas Latvijas politikā un sabiedrībā kopumā, neaprobežojas tikai ar lokāla mēroga notikumiem vai vietējo politiķu un amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem – to astpoguļošana medijos, protams, ir nozīmīga, bet ne mazāk svarīga ir arī informēšana par ārvalstu notikumiem, iezīmējot plašāku pasaules ainu. Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes dekāns Andris Sprūds portālam Diena.lv norāda – ārvalstu ziņu piedāvājumu un to, kā tās tiek atspoguļotas Latvijas medijos, lielā mērā veido tieši pieprasījums.
Cerībā Latvijā ierobežot Covid-19 izplatību, kas saistīta ar ārvalstnieku ieceļošanu un arī vietējo iedzīvotāju atgriešanos valstī no ārzemēm, Ministru kabinets šonedēļ pieņēma vairākus lēmumus. Viens no tiem paredz reģistrēt visus starptautiskos pārvadājumus izmantojušos ceļotājus no ārvalstīm. Tas būs jādara arī tiem, kas Latvijā ieradīsies no tām valstīm, kur saslimstības rādītāji ir zemi un pēc kuru apmeklēšanas nebūtu jāievēro obligātā 14 dienu pašizolācija. Šādā veidā atbildīgās iestādes cer pārliecināties, ka ieceļojošā persona iepriekšējo divu nedēļu laikā nav apmeklējusi arī kādu valsti, kur Covid-19 izplatība ir liela.
Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēņijs Kalējs pēdējo nedēļu laikā publiskajā telpā vairākkārt nācis klajā ar pārmetumiem par neizpildītiem solījumiem valsts virzienā, norādot, ka pašvaldību slimnīcas vēl aizvien nav saņēmušas kompensāciju par piemaksām mediķiem, kuri ārkārtas apstākļos strādājuši Covid-19 izplatības seku novēršanā. Šonedēļ biedrības izplatītajā paziņojumā norādīts, ka līdz šim piemaksas par paveikto darbu no saviem līdzekļiem spējušas izmaksāt vien 53% pašvaldību slimnīcu.
Pateicoties Latvijas labajiem rādītājiem cīņā ar Covid-19, no trešdienas sabiedriskā transporta pasažieriem brauciena laikā vairs nav obligāti jāizmanto mutes un sejas aizsegi. Šāda prasība bija spēkā vairāk nekā pusotru mēnesi, kopš 12. maija, un tā bija obligāta arī pēc tam, kad 9. jūnijā beidzās valstī izsludinātā ārkārtējā situācija. Tomēr, palielinoties arī gaisa temperatūrai, bija novērojams, ka maskas sabiedriskā transporta pasažieri izmanto aizvien retāk. Turklāt par to vairs nevarēja arī piemērot sodu, kā tas bija ārkārtējās situācijas laikā.
Par to, kas būtu maināms galvaspilsētas centrālajās ielās, ar Rīgas Centra attīstības biedrības valdes locekļiem Jāni Aufmani, Aneti Kauci un Tomu Krilovu sarunājās Baiba Krastiņa.
Viedoklis par viltus ziņām jeb fake news ir gandrīz vai ikkatram iedzīvotājam. Šobrīd gan Latvijā, gan arī pasaulē visbiežāk par viltus ziņām tiek runāts saistībā ar Covid-19. Kamēr vieni par nepatiesu informāciju uzskata jebko, kas tiek ziņots par jaunā koronavīrusa izplatības apmēriem, citi ar skepsi skatās uz tiem, kuri it kā atklājuši dažnedažādas sazvērestības, kas saistītas ar Covid-19.
Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) rīkojums par sociālās distancēšanās un piesardzības pasākumiem sabiedriskajā transportā aicināja pārvadātājus pēc iespējas ierobežot mikroautobusu izmantošanu pasažieru pārvadājumos. Šis rīkojums bija spēkā no 26. marta, bet vairāki Rīgas mikroautobusu satiksmes (RMS) maršruti ir aizvērti jau kopš 21. marta. Savukārt 2. aprīlī RMS mikroautobusu kustība galvaspilsētā tika apturēta pavisam. No nākamās pirmdienas, 29. jūnija, RMS mikroautobusi Rīgā atkal atsāks braukt, tomēr to kursēšanā gaidāmas izmaiņas.
Brasas pārvada Rīgā remontdarbus turpina vajāt neveiksmes. Tilta pārbūve tika sākta pērn pavasarī. Tobrīd tika slēgta autotransporta kustība virzienā uz centru. Sabiedriskā transporta pārvietošanās pāri tiltam bija atļauta, bet 2019. gada vidū 11. tramvaja maršruta kustība tika pārtraukta, pamatojot to ar tilta slikto tehnisko stāvokli. Toreiz tramvajs gan nekursēja tikai nedēļu, bet šogad, jūnija sākumā, tilts sabiedriskā transporta, tai skaitā 11. tramvaja, kustībai tika slēgts atkal.
Ņemot vērā, ka Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šogad aicinājis Jāņus svinēt ģimenes lokā. Tas gan nenozīmē, ka publiski svētku pasākumi netiks organizēti. Tiesa – tādā gadījumā būs jāievēro virkne epidemioloģiskās drošības prasību, lai Jāņu sagaidīšana nebeigtos ar lielo Covid-19 inficēto skaita pieaugumu.
Lai arī ar Covid-19 saslimušo un mirušo statistika Latvijā pieaug ļoti lēni, pasaules kontekstā tomēr vēl nevarētu runāt par skaidru lejupslīdi. To otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputātiem uzsvēra Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.
Viens no ierobežojumiem, kas palicis spēkā arī pēc ārkārtējās situācijas beigām, ir sejas aizsega lietošana sabiedriskajā transportā. Tomēr, lai arī šāda prasība joprojām ir obligāta, sods par tās neievērošanu nepienākas, Dienai skaidro Rīgas pašvaldības policijas (RPP) pārstāvis Toms Sadovskis.
Līdz 30. jūnijam valsts apmaksātas Covid-19 analīzes var veikt arī iedzīvotāji, kuriem nav nekādu saslimšanas simptomu. Tas iespējams no 10. jūnija – pirmās dienas, kopš Latvijā vairs nav spēkā ārkārtējā situācija, kas paredzēja arī virkni ierobežojumu, kuri bija jāievēro iedzīvotājiem, iestādēm un citām sabiedriskajām vietām. Vairāki ierobežojumi aizvien ir spēkā, tomēr tie ir mīkstināti.
Koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 ierobežošana joprojām visvairāk būs atkarīga no iedzīvotājiem. To valstī spēkā esošās ārkārtējās situācijas pēdējā dienā uzsvēra Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.
Kamēr Covid-19 izplatības laikā valstī bija ierobežota cilvēku pulcēšanās un veselības aprūpes pakalpojumi un iedzīvotāji tika aicināti palikt mājās, bija vietas, kur izvairīties no kontakta ar citiem cilvēkiem nevarēja ne tikai darba dēļ, bet arī ikdienas sadzīvē. Tās bija dažādas sociālās aprūpes iestādes. Šāda veida valsts un pašvaldības iestādēs līdz pagājušās nedēļas beigām tika atklāti kopumā gandrīz 100 inficēšanās gadījumu, no kuriem lielākā daļa – šo iestāžu pastāvīgajiem iemītniekiem.
Kopš marta vidus turpinās kašķis starp diviem latviešu valodā raidošiem televīzijas kanāliem. Viens no tiem ir komerckanāls TV3, kurš iebildis pret Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma Panorāma sākumlaika pārcelšanu uz pulksten 20. Tas ir laiks, kad sākas arī TV3 ziņas. Sākotnēji, marta vidū, tika ziņots, ka lēmums par Panorāmas sākuma laika maiņu tika pieņemts, "ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un nepārtraukti mainīgo informāciju saistībā ar Covid-19". Šonedēļ gan tapa zināms, ka Panorāma arī pēc ārkārtējās situācijas beigām jauno raidlaiku plāno saglabāt.
Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi no nākamās nedēļas vidus kļūs vieglāki, ceturtdien apliecināja veselības ministre Ilze Viņķele (A/P). Konkrētus lēmumus par to, kā dzīvosim pēc 9. jūnija, kad iecerēts izbeigt valstī noteikto ārkārtējo situāciju, Ministru kabinets gan nepieņēma. To plānots darīt nākamnedēļ, kad spēkā stāsies jaunie likumi, kas aizstās ārkārtējās situācijas laikā aktuālos regulējumus. Attiecīgie likumprojekti vēl jāpieņem Saeimai. Sagaidāms, ka tas varētu notikt šodien.