Pakāpeniska ieviešana
Atbilstoši izstrādātajam plānam darba samaksas palielinājums ārstniecības personām būtu pakāpenisks, nodrošinot ārsta izglītībai, prasmēm un ekonomikas līmenim atbilstošu atalgojumu. Iecerēts, ka mērķa alga jeb vēlamā kopējā darba samaksa tiks sasniegta septiņu gadu laikā. Pēc Nacionālā veselības dienesta datiem, vidējā darba samaksa ārstam pērn bija 2003 eiro pirms nodokļu nomaksas, bet 2027. gadā iecerēts, ka mērķa alga būtu 3833 eiro. Tādējādi ik gadu paredzēts 11,5% atalgojuma pieaugums.
Ārstniecības un pacientu aprūpes personām, piemēram, māsām, ārstu palīgiem u. c. ik gadu jaunajā plānā paredzēts 12% atalgojuma pieaugums. Tādējādi no 2019. gada vidējā atalgojuma – 1150 eiro – 2027. gadā mērķa alga noteikta 2059 eiro apmērā. Savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām, piemēram, māsu palīgiem, kuriem 2019. gadā vidējā alga bija 766 eiro, pieaugums plānots 5% gadā, pēc septiņiem gadiem mērķa algai sasniedzot 1096 eiro. Lai šo ieceri īstenotu, katru gadu papildus nepieciešami 70–75 miljoni eiro.
Jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešanu plānots sākt nākamā gada 1. janvārī, un tā noslēgtos pēc diviem gadiem – 2023. gada 1. janvārī. Šajā laikā plānots pakāpeniski ieviest jauno pilna laika ekvivalentu jeb pilna laika slodzi ārstniecības iestāžu struktūrvienībās, kā arī, sākot no 2021. gada 31. decembra, veikt tarifu pārrēķinu. No 2022. gada 1. janvāra notiktu atalgojuma mainīgās daļas noteikšana, vadlīniju izstrāde un individuālā atalgojuma jeb pamatalgas kritēriju ieviešana.
Pilna laika ekvivalents ārstiem un māsām ietver darba apjoma un intensitātes sadalījumu pamatslodzē, iekļaujot atalgojuma pamatalgu un mainīgo daļu.
Plānots, ka pēc jaunā atalgojuma modeļa ieviešanas pamatalgu veidos 70% no atalgojuma. Pamatalgas kritērijos ietilps izglītība, pieredze, prasmju līmenis, darba apjoms un darba kvalitāte. Savukārt 30% no atalgojuma veidos mainīgā daļa, kuru noteiks citi kritēriji – pacientu skaits, pacientu skaits ar sarežģītām diagnozēm, vidējais ārstēšanas ilgums, veikto operāciju skaits un to sarežģītība, savlaicīgi nodoto vēsturu skaits, higiēnas un pretepidemioloģiskā plāna ieviešana, disciplīna un darba kvalitāte, papildu pienākumu veikšana, citām struktūrvienībām sniegto konsultāciju skaits un aprūpes kvalitātes kritēriji.
Šobrīd trijās Latvijas slimnīcās – Cēsu klīnikā, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā un Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā – sākts jaunās sistēmas pilotprojets. To plānots īstenot triju mēnešu laikā, paralēli veicot rezultātu analīzi, lai saprastu, vai ir nepieciešamas modeļa korekcijas.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 31. jūlija, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!