Šobrīd plānots, ka mācības skolās septembrī varētu atsākties klātienē. Gaidāmajā mācību gadā skolās pakāpeniski sāks ieviest arī kompetenču pieeju mācību saturā. Nozares ministre Ilga Šuplinska (JKP) norāda, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) kopā ar Valsts izglītības satura centru šovasar būs daudz darāmā, domājot, kā jaunajā mācību saturā iepludināt arī tehnoloģiju lietojumu.
Ar stingriem norādījumiem par drošības pasākumiem vidusskolu beidzēji Latvijā otrdien kārto šogad pirmo valsts pārbaudes darbu par vispārējās vidējās izglītības ieguvi. Tas ir angļu valodas eksāmens, kas parasti notiek martā, bet Covid-19 dēļ svešvalodu un citu eksāmenu norise šogad tika pārcelta.
Pašlaik valstī spēkā esošo ārkārtējo situāciju pēc 9. jūnija nav plānots turpināt. Tā kā Covid-19 izplatība nav prognozējama, valdība pieņēma Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto likumprojektu, kas ļautu Ministru kabinetam operatīvi pieņemt dažādus ar slimības ierobežošanu saistītus lēmumus arī pēc ārkārtējās situācijas beigām. Tāpat likumā būs noteikti valsts institūciju darbības pamatprincipi pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Lai gaidāmajās Rīgas domes (RD) ārkārtas vēlēšanās mazinātu Covid-19 izplatības riskus, vēlētājiem obligāti būs jālieto sejas aizsegs. Tas ir viens no Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) ieteikumiem, ko Rīgas pagaidu administrācija ir apņēmusies pildīt.
Nepareiza vai nepilnīga faktu interpretācija, kas noved pie kļūdainiem secinājumiem. Īpaši bīstami tas var būt jautājumos, kuri skar iedzīvotāju veselību. Mūsdienās šādu nepatiesu vai nepilnīgu faktu izplatīšanai sabiedrībā jo īpaši pateicīga vide ir sociālie tīkli. Tas spilgti novērojams arī šobrīd, Covid-19 izplatības laikā.
Ne visi mediķi ir tik zinoši, lai uzreiz pamanītu ļaundabīgas kaulu slimības, intervijā Baibai Krastiņai atzīst Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas ārsts Lauris Repša.
Vienā no nozīmīgākajiem pašvaldības uzņēmumiem – Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) – notikušas kārtējās izmaiņas valdē. Pagājušās nedēļas pēdējās darbadienas vēlā pēcpusdienā plašākai sabiedrībai tapa zināms, ka no amata atbrīvots kompānijas pagaidu valdes priekšsēdētājs Ernests Saulītis un pagaidu valdes locekle Una Skrastiņa.
Pēc tam kad pērn ar Saeimas lēmumu Rīgā tika izsludināta un vēlāk pagarināta ārkārtējā situācija saistībā ar atkritumu apsaimniekošanu galvaspilsētā, šā gada februārī tika atlaista Rīgas dome. Pēc skaļās diskusijās aizvadītiem mēnešiem ne tikai domē, bet arī parlamentā un publiskajā telpā trešdien galvaspilsētā stājusies spēkā jaunā atkritumu apsaimniekošanas kārtība.
Arī pēc tam, kad pirms trim mēnešiem Saeima atbrīvoja Rīgas domes (RD) deputātus, vietā ieceļot pagaidu administratorus, vairākas lietas palikušas līdzīgas tām, kādas tās bija iepriekšējā domes sasaukuma laikā. Viena no tām – problēmas ar ielu un tiltu remontiem. Par to atbildīgs ir RD Satiksmes departaments. Šobrīd rīdzinieki cer, ka beidzot tiks pabeigta divu pārvadu – Brasas un Augusta Deglava – pārbūve.
Saeima atbalstījusi likumu grozījumus, nosakot, ka izglītība latviešu valodā no 2021. gada 1. septembra būs jānodrošina visās pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēs (PII). Grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā jau pagājušā gada rudenī Saeimā bija iesniegusi Nacionālā apvienība (NA).
Valsts policija (VP) neplāno speciāli rīkot pārbaudes sabiedriskajā transportā, lai pieķertu sejas aizsegu nevalkātājus. Tas gan nenozīmē, ka likumsargi par to nevar aizrādīt un, iespējams, piemērot arī sodu. Administratīvā pārkāpuma kodekss nosaka, ka par ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu fiziskām personām var uzlikt sodu no desmit līdz divtūkstoš eiro. Tomēr gan VP, gan arī citi atbildīgie uzsver, ka galvenais ir ierobežot Covid-19 izplatību, tādēļ svarīga ir katra paša atbildība. Par to tiek runāts arī saistībā ar obligāto sejas aizsegu izmantošanas prasību sabiedriskajā transportā.
Joprojām uzsverot, cik svarīga ir arī katra paša iedzīvotāja individuālā atbildība, lai nesāktos nekontrolēta Covid-19 izplatība, šonedēļ pamazām darbu atsāk arī sporta zāles un dažādas kultūras iestādes. Uz tām visām attiecas valstī noteiktie ierobežojumi par maksimālo apmeklētāju skaitu un nepieciešamajām distancēm starp cilvēkiem. Noteiktas arī papildu prasības, lai bibliotēkas, muzeja vai sporta zāles apmeklējums varētu noritēt droši un nebeigtos ar nejaušu saslimšanu ar Covid-19.
Kamēr skolās un augstskolās mācības turpinās attālināti, pirmsskolas izglītības iestādēs (PII) no otrdienas darbu ierastajā režīmā ļauts atsākt piecus un sešus gadus veciem bērndārzniekiem. Tas, kādā veidā noritēs mācību process, būs atkarīgs no bērnudārza dibinātāja. Vecāki gan joprojām varēs pieprasīt, lai viņu bērns tiek izglītots attālināti, kā tas daudzviet noticis līdz šim. Bērniem, kuri vēl nav sasnieguši obligāto izglītības vecumu, bērnudārza apmeklējums joprojām tiks organizēts dežūrgrupās. Tās drīkst apmeklēt tikai tad, ja audzēkņa vecākiem bērnu patiešām nav kur atstāt. Speciāls apliecinājums tam gan nebūs jāsagatavo, tomēr atbildīgie aicina rūpīgi izvērtēt katra paša atbildību, bērnu vedot uz bērnudārzu.
Lai mazinātu Covid-19 izplatīšanās iespējas, izmantojot sabiedrisko transportu, no otrdienas būs jālieto sejas aizsegi, kas noklāj muti un degunu. Latvijā tai nebūs obligāti jābūt medicīniskajai maskai. Seju aizklāt varēs arī paštaisītām maskām, šallēm vai lakatiem. Infektoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras vadītāja profesore Ludmila Vīksna Dienai tomēr norāda, ka visefektīvākā šajā gadījumā būtu tieši medicīnisko masku vai respiratoru lietošana. Turklāt arī tie nedod 100% garantiju.
Latvijas Infektoloģijas centra Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļas ārsta palīdzei Elīnai Pinkānei (32) Covid-19 apstākļos jāuztraucas ne tikai par pacientu drošību. Darba dēļ palielināts risks inficēties ir gan viņai pašai, gan arī viņas tuvākajiem cilvēkiem, tādēļ savu piecgadīgo dēlu viņa kārtīgi nav samīļojusi jau sen.
Līdz ar valdības pieņemtajiem lēmumiem Latvijā no nākamās nedēļas otrdienas tiks mazināti atsevišķi ierobežojumi, kas bija ieviesti, lai ierobežotu Covid-19 izplatību. Viena no nozīmīgākajām izmaiņām, kas attieksies uz iedzīvotāju ikdienu, saistīta ar sejas aizsegiem. To valkāšana no nākamās nedēļas vidus būs obligāta visiem sabiedriskā transporta lietotājiem. Tāpat iedzīvotāji varēs atsākt vienkopus pulcēties nelielās grupās.
Eiropas valstīm gatavojoties atcelt vai mazināt stingrākos no jaunā koronavīrusa apturēšanai ieviestajiem ierobežojumiem, aktualizējas jautājums, kā visefektīvāk novērst jaunus Covid-19 slimības uzliesmojumus. Papildus dažādiem fiziskās aizsardzības līdzekļiem arvien vairāk valstu grasās ieviest vai jau izmanto lietotnes, kas informē ierīces īpašnieku par iespējamo kontaktu ar inficētajiem.
Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic pasažieriem sākusi piedāvāt iegādāties lidojumus jau no 13. maija. Tas ir dienu pēc tam, kad būs noslēdzies valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas otrais termiņš. Par to, vai ārkārtējais stāvoklis turpināsies un kādi ierobežojumi valstī varētu būt pēc 12. maija, valdība lems ceturtdien. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) Dienai uzsver, ka Rīgas lidostas darbs tiks atsākts pakāpeniski, ievērojot nepieciešamos drošības pasākumus, un pirmie būs galamērķi uz lidostām, kas ir atzītas par Covid-19 brīvām.
Aizvadīts pirmais mēnesis, kopš Latvijā darbojas jaunā kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtība. Lai arī tas, ka tā stāsies spēkā šā gada 1. aprīlī, bija zināms jau iepriekš, jaunās kārtības ieviešanas laiks sakrita ar brīdi, kad Eiropā un arī Latvijā sākās Covid-19 izplatība. Aptieku pārstāvji atzina, ka Covid-19 apgrūtinājusi sabiedrības informēšanu šajā jautājumā, metot akmeni arī ģimenes ārstu lauciņā. Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Līga Kozlovska Dienai gan pauž pārliecību, ka pacienti šajā jautājumā ir visai informēti, tomēr nenoliedz, ka mēdz būt arī dažāda veida sarežģījumi.
Covid-19 ierobežojumu dēļ šogad pavisam mierīgi 4. maijā nāksies atzīmēt Latvijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienu. Bez lielām svinībām savu apaļo dzimšanas dienu šajā datumā nāksies aizvadīt arī Elvijam Pīrantam un Anitai Ivčenko.
Lai arī joprojām ir ļoti daudz nezināmā, kas saistīts ar jauno koronavīrusu un tā izraisīto slimību Covid-19, ir saprotama arī vēlme iegūt prognozējamības sajūtu. Tomēr, kā norāda veselības ministre Ilze Viņķele (A/P), vismaz tuvākā gada laikā neviens nevarēs būt drošs, kas notiks pēc pusgada. Tas tagad būšot "jaunais normālais". Tieši tādēļ ir svarīgi nodefinēt kritērijus, lai būtu skaidri saprotams, kurā punktā epidēmijas kontrolē valsts atrodas. Tas būtu svarīgi ne tikai iedzīvotājiem, bet arī valdībai, pieņemot lēmumus, kas saistīti ar Covid-19.
Rekordātrumā – mazāk nekā 50 dienās – portālā ManaBalss.lv pagājušās nedēļas nogalē tika sasniegts nepieciešamais desmit tūkstošu iedzīvotāju balsu skaits, lai parlamenta darba kārtībā varētu nonākt jautājums par viendzimuma partnerattiecību reģistrēšanu. Sākotnēji to skatīs vēl tikai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā, tādēļ šobrīd grūti paredzēt, kāds būs iniciatīvas ceļš līdz parlamenta plenārsēdei.
Atbildīgās iestādes Latvijā nenogurstoši turpina atkārtot – lai arī uz citu valstu fona Covid-19 gaita pašlaik tiek kontrolēta visai labi, tas nenozīmē, ka uzreiz būtu jāatceļ visi valstī noteiktie ierobežojumi. Veselības ministre Ilze Viņķele (A/P) pirms desmit dienām, atsaucoties uz infektologu un epidemiologu prognozēm, minēja, ka Latvijā saslimušo skaita maksimums varētu būt sagaidāms šosestdien, 25. aprīlī. Patlaban, pieaugot testēšanas apmēriem, Latvijā konstatēto saslimšanas gadījumu skaits gan turas aptuveni tikai 1% īpatsvarā no visiem diennaktī testētajiem.
Covid-19 krīzes apstākļos, kad veselības aprūpes pakalpojumu ir ierobežoti, mediķu lomu pastiprināti savā ziņā nākas uzņemties aptieku farmaceitiem. Turklāt tas sakritis ar laiku, kad aptiekās pieaudzis darba apmērs saistībā ar jauno medikamentu izrakstīšanas kārtību, kas stājusies spēkā 1. aprīlī.
Galvaspilsētas sabiedriskā transporta uzņēmumam Rīgas satiksme jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ jau šobrīd radušies pamatīgi zaudējumi. Uzņēmumā lēš, ka mēnesī tie ir divi miljoni eiro. To, cik lielu negatīvo iespaidu uz Rīgas satiksmi būs atstājusi valstī Covid-19 izplatības dēļ izsludinātā ārkārtējā situācija, būs iespējams pateikt gan tikai pēc tās beigām. Pēc uzņēmumā sniegtās informācijas, vidējais pasažieru skaits vienā reisā šobrīd ir divpadsmit, kamēr pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas – vidēji 51 pasažieris.
Covid-19 izplatības laikā mediķiem jāstrādā pastiprinātas drošības apstākļos, kas mēdz pienākumu veikšanu padarīt sarežģītāku. Tomēr, esot kopā ar ģimeni, reanimatologs Viktors Gorovenko (42) par grūtībām darbā aizmirst.
Latvijā pagaidām nav plānots ieviest papildu ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatību. Tomēr, kā uzsver veselības ministre Ilze Viņķele (A/P), šobrīd būtu pāragri runāt arī par šo ierobežojumu samazināšanu. Turklāt Latvijā saslimušo skaita augstākais punkts varētu būt vēl tikai sagaidāms šā mēneša beigās, un, lai arī smagi slimo un stacionēto iedzīvotāju daudzums mūsu valstī šobrīd ir salīdzinoši neliels, optimismam ir jābūt piesardzīgam, uzsver ministre. Arī Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs Dienai norāda, ka nevar runāt par ierobežojumu atcelšanu, piemēram, tuvāko dienu laikā. Turklāt Latvijā ierobežojumi vēl ir samērā mazi. Visu ierobežojumu atcelšana nevar notikt arī vienas dienas laikā, un turpmākie soļi šajā virzienā jāizvērtē ļoti rūpīgi.
Saprotot, ka jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 dēļ vēl kādu laiku nenotiks arī Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, Rīgas pagaidu administrācijai tomēr nācās pieņemt galvaspilsētas budžetu. Pagaidu administrācija tika iecelta februāra beigās, kad stājās spēkā likums par domes atlaišanu. Sākotnēji ārkārtas vēlēšanas bija paredzētas 25. aprīlī, un bija iecerēts, ka šā gada Rīgas budžetu pieņems jaunie domes deputāti. Vēlēšanas atliekot par vairākiem mēnešiem, budžetu nācās pieņemt administratoriem.
Covid-19 izraisītās krīzes pārvarēšanā cits citam liels atbalsts var būt arī savstarpēji nepazīstami līdzcilvēki. Lai palīdzētu iedzīvotājiem lieki nestaigāt apkārt un ievērot speciālistu noteiktos ierobežojumus, izveidojusies pat vesela brīvprātīgo kustība. Tajā iesaistījusies arī Linda, kura uzsver, ka ir gatava palīdzēt tik ilgi, cik būs nepieciešams.
