Palīdz būt atbildīgiem

Ārkārtas situācija prasa ārkārtas risinājumus. Stāstā par jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā starp šādiem risinājumiem noteikti ir jāpiemin arī brīvprātīgo kustība #paliecmājās. Šīs kustības izveide bija starp labākajām idejām marta vidū notikušajā virtuālajā hakatonā HackForce, kura mērķis bija meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem.

Palīdzībai var pieteikties gan telefoniski, gan virtuāli – mājaslapā paliec-majas.lv. Kustībā palīdzību aicināti meklēt tie, kuriem saistībā ar valstī noteiktajiem ierobežojumiem varētu būt nepieciešams atbalsts. Tie var būt seniori vai citu riska grupu cilvēki, kuriem šis ļoti lipīgais vīruss var būt jo īpaši bīstams ne tikai veselībai, bet pat dzīvībai. Tāpat palīdzība, piemēram, ar pārtikas piegādi, var būt nepieciešama tiem iedzīvotājiem, kuriem kāda iemesla dēļ ir jāatrodas divu nedēļu pašizolācijā vai karantīnā. Vārdu sakot – #paliecmājās brīvprātīgo komanda visā Latvijā nodrošina iespēju palikt mājās tiem, kuriem tas nepieciešams. Pie viņiem var vērsties arī tāpat vien – lai parunātos, jo ir skaidrs, ka dzīve šādos apstākļos ir arī psiholoģiski grūta. Medicīnisko palīdzību vai padomus brīvprātīgie gan nesniedz.


No tējas līdz degvielai

#paliecmājās ideja ietver vairākas lietas. Iniciatīvas aktīvisti aicina iesaistīties arī uzņēmējus, lai sniegtu atbalstu medicīnas darbiniekiem, un patlaban kustības mājaslapā jau ir apkopota informācija par uzņēmumiem, kas krīzes laikā piedāvā savu palīdzību veselības aprūpē strādājošajiem. Palīdzība var būt visdažādākā. Piemēram, patlaban starp uzņēmējiem, kas dod savu artavu, atrodami gan tādi, kuri mediķiem piedāvā karstu dzērienu bez maksas, gan tādi, kuri dod atlaidi degvielas iegādei.

Tomēr lielākais uzsvars ir uz cilvēkiem. Lai varētu piedāvāt pēc iespējas plašāku palīdzību, #paliecmājās brīvprātīgie tiek meklēti gan Rīgā, gan reģionos. Kopš kustības izveides marta otrajā pusē līdz šim brīdim brīvprātīgo tīklā iesaistījušies jau vairāk nekā 200 iedzīvotāju. Reģionos kopumā atsaucība gan ir mazāka nekā galvaspilsētā, tomēr aptuveni puse brīvprātīgo ir no dažādām vietām ārpus Rīgas. Turklāt daļa šo cilvēku ir gatavi braukt un palīdzēt dažādās vietās.

Lai visu veiksmīgāk noorganizētu, iesaistīts arī plašs brīvprātīgo koordinatoru loks – nu jau vairāk nekā 40 cilvēku vadīs brīvprātīgos reģionos un uzrunās sadarbības organizācijas, mēģinot nodrošināt, lai katra cilvēka palīdzības lūgums tiktu izpildīts.

Organizācija tiek veidota nopietni, domājot arī par dažādiem riskiem. Piemēram, palīdzības saņēmēju aizsardzībai brīvprātīgajiem, kuri ir gatavi iesaistīties, tiek prasīts apliecināt savu identitāti un ir pat izstrādātas speciālas brīvprātīgo vadlīnijas. Tās ietver ieteikumus, kas saistīti ar veselību, drošību, higiēnu un citiem aspektiem, lai kvalitatīva palīdzība droši tiktu sniegta tiem, kuriem tā nepieciešama, un netiktu apdraudēti arī paši brīvprātīgie, kuri gatavi to sniegt. Tāpat kustības dalībniekiem ir arī savi ētikas noteikumi. Bet kā tas darbojas, un ko īsti nozīmē praksē?


Pamazām kļuvuši mierīgāki

Aicinājumam pieteikties palīdzēt atsaucās arī rīdziniece Linda. Viņa par to, ka jaunizveidotā kustība meklē brīvprātīgos, uzzināja, pārskatot jaunākos ierakstus savā Facebook laika joslā. Uzreiz arī nolēmusi pieteikties. "Sapratu, ka varu darīt kaut ko lietas labā, lai tie cilvēki tomēr sēž mājās! Nav jāiet uz veikaliem, bet šajā trakajā laikā mēs cits citam varam sniegt kaut kādu palīdzību," par lēmumu pievienoties kustībai stāsta jaunā sieviete.

Linda arī ikdienā strādā ar cilvēkiem, un darba joprojām netrūkst – viņas darbavieta atrodas lielveikalā. Lai gan tā ietilpst tajā kategorijā, uz kuru attiecas noteikumi par daļēju lielveikalu slēgšanu nedēļas nogalēs, visādi citādi darbs turpinās, un to no mājām darīt nevar nu nekādi. Pircēju gan esot daudz mazāk, atzīst Linda. Pirmajā nedēļā pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas valstī (no 13. marta) pircēji noteiktos ierobežojumus ir ignorējuši, toties ar laiku tos sākuši ievērot aizvien stingrāk. Kopumā iedzīvotāji iepērkoties esot kļuvuši arī mierīgāki, novērojusi sieviete. "Nesteidzas un neķer kaut ko. Visu dara apzināti – ir konkrēts mērķis, izdara savas lietas un aiziet projām bez stresa."

Jautāju, vai pašai nav bail no vīrusa, ņemot vērā, ka viņas darba ikdiena paiet tiešā kontaktā ar cilvēkiem un arī brīvprātīgās pienākumi prasa vēl papildu aktivitātes. Linda norāda: nē, neesot gan bail. Viņa cenšas domāt pozitīvi, lai gan uzsver, ka ievēro arī nepieciešamos piesardzības pasākumus. Arī veikalā, kurā viņa strādā, komunikācijā ar pircējiem tiekot ievērota droša distance. "Visi jūtas komfortabli," saka Linda.

Turklāt arī viņas kā brīvprātīgās palīdzība var būt noderīga, pašai Lindai nemaz neizejot no savas dzīvesvietas. Piemēram, viens no iedzīvotājiem, kurš bija pieteicies palīdzībai, bija kāds 89 gadus vecs kungs, kuram vajadzēja nodot Rīgas namu pārvaldniekam skaitītāju rādījumus. Vīrietis to līdz šim bija darījis klātienē, bet ar Lindas palīdzību rādījumi tika nodoti elektroniski.

Arī mūsu saruna notiek nevis klātienē, bet telefoniski. Abas atrodamies katra savā Rīgas galā un, sazvanoties pirmo reizi, nolemjam, ka arī pati intervija var notikt pa telefonu. Atzīstu, ka saruna klātienē no manas puses būtu pat visai neiespējama, jo mājās ir trīsgadniece, kuru uz bērnudārzu šobrīd nelaižu. Linda ir saprotoša. Vēl paskaidroju, ka stāstam būs nepieciešamas arī fotogrāfijas, kurās viņa redzama, un jautāju, vai Linda ir ar mieru, ka SestDienas fotogrāfs viņu brauc nobildēt klātienē. Sieviete neiebilst.


Palīdzība uz elektroskūtera

Dzegužkalnā, kur sarunāta fotografēšnās, viņa ierodas, braucot ar elektrisko skūteri. To viņa izmantojusi arī tad, kad ar #paliecmājās starpniecību palīdzējusi kādam iedzīvotājam pirmo reizi. Tā bijusi kāda sieviete, kurai divas nedēļas jāatrodas pašizolācijā. Viņa bija pasūtījusi pārtiku internetā, tomēr līdz reālai piegādei bija jāgaida vairākas dienas, jo šāda veida pakalpojumu piedāvātāji krīzes laikā kļuvuši daudzkārt noslogotāki. Tādēļ sieviete, atrodoties pašizolācijā, vērsusies pie #paliecmājās, lūdzot palīdzību ar pārtikas sagādi. "Komunikācija mums bija super! Viss vienkārši. Sazvanījāmies, viņa man atsūtīja e-pastā sarakstu, ko vajag. Produktus sakrāmēju mugursomā, lai aizvestu, noliku ārpusē pie durvīm, viņa paņēma, un es braucu tālāk," atminas Linda.

Kādu iemeslu dēļ šai sievietei bija jāatrodas pašizolācijā, Linda nezina – neesot jautājusi. Tāpat Lindai nav zināms, vai sievietei bija nepieciešams veikt analīzes uz Covid-19 un, ja tādas bija jānodod, kāds bija rezultāts. Viens no #paliecmājās brīvprātīgo vadlīniju ieteikumiem aicina veidot ilgtermiņa sadarbību ar palīdzības saņēmēju, ja tas ir iespējams. Arī Linda ar šo sievieti vienojusies – ja Covid-19 krīzes laikā šāda veida palīdzība vēl būs nepieciešama, sieviete sazināsies tieši ar Lindu. Pagaidām atkārtots palīdzības lūgums gan nav izteikts, tādēļ Linda secina, ka vismaz pārtikas piegādes problēmu šī sieviete ir atrisinājusi un, visticamāk, viņai viss ir kārtībā.


Saprast problēmu

Līdz žurnāla nodošanas brīdim divi minētie cilvēki arī pagaidām bijuši vienīgie, kuriem Linda brīvprātīgā kārtā sniegusi palīdzību ar #paliecmājās starpniecību. Tomēr viņa uzsver, ka savu iespēju robežās Covid-19 krīzes laikā ir gatava palīdzēt tik ilgi un tik daudziem, cik tas būs nepieciešams. "Man šobrīd arī ir radies mazliet vairāk brīva laika no rītiem, tādēļ es to varu izmantot, lai palīdzētu," piebilst Linda.

Norādu, ka sieviete ar savu brīvprātīgās aktivitāti palīdz citiem būt atbildīgiem šajos ārkārtas apstākļos, un jautāju, vai arī viņas tuvinieki, kuri dzīvo citās mājsaimniecībās, saprot, kādēļ ir tik ļoti svarīgi ievērot speciālistu ieteikumus. "Jā, tur viss ir kārtībā!" saka Linda. Arī viņas tuvie cilvēki izturas pret situāciju nopietni, un viss esot saskaņots – sadalīts gan tas, kurš iet un kurš neiet uz veikalu, gan kurš paliek mājās, kurš iet ārā tikai pastaigāties. Vienvārdsakot – viss ir saorganizēts.


Atslēgvārds – atbildība

Abas tomēr vienprātīgi secinām, ka ar tik augstu atbildības sajūtu, kāda ir Lindai un viņas tuviniekiem, nevar lepoties visi iedzīvotāji. Uz gadījumiem, kad iedzīvotāju rīcību varētu vērtēt kā bezatbildīgu, norādījusi gan veselības ministre Ilze Viņķele (A/P), gan arī dažādi speciālisti. Piemēram, valsts galvenais infektologs Uga Dumpis pirms kāda laika savā Twitter ierakstā bija norādījis, ka no Covid-19 slimniekiem tiek dzirdēti stāsti par to, kā viņi darbā bija ieradušies ar viegliem, tomēr slimības simptomiem, piedalījušies vairākās sapulcēs, nedēļas nogalē paguvuši aizbraukt ciemos pie radiniekiem, ar kolēģiem kopā apēst dzimšanas dienas torti un vēl satikties ar tuvākajiem draugiem. Infektologs to nosaucis par "nekritisku uzvedību epidēmijas laikā".

Jautāju Lindai, kādēļ, viņasprāt, ir cilvēki, kas šādos gadījumos ir gatavi tērēt savu laiku un nesavtīgi piedāvāt palīdzību, lai tikai citi pēc iespējas mazāk izietu no mājas un neapdraudētu savu vai apkārtējo veselību, savukārt citi atbildīgo iestāžu brīdinājumus neuztver nopietni. Linda uzskata, ka pie vieglprātīgās attieksmes ir vainojams šo cilvēku dziļais egoisms.

Viņasprāt, daudzi varbūt neizprot, ka Covid-19 attīstības gaita ir grūti prognozējama. Sieviete atzīmē, ka šajos apstākļos ne jau iespējamo slimības simptomu parādīšanās un varbūt pat ne viegla slimības izslimošana būtu tā lielākā problēma. Daudz bīstamāk ir tas, ka nevar paredzēt, cik daudz iedzīvotājiem mediķu palīdzība būs nepieciešama vienlaikus. "Ļoti daudz dzirdēts – nu tā jau ir tikai gripa! Man liekas, ka šajā gadījumā lielākā problēma cilvēku domāšanā ir tā, ka viņi uzskata, ka šis vīruss nav tik ļoti nāvējošs un nemirst nemaz tik daudzi. Tas, ko viņi nesaprot, ka vīruss ir ārkārtīgi lipīgs un, ja ar to smagi saslims daudz cilvēku reizē, tas vienkārši uzspridzinās veselības sistēmu kā tādu," norāda Linda.

Krīzes apstākļos gandrīz vai ikvienam iedzīvotājam ir viedoklis par to, kā šādos apstākļos būtu vai nebūtu vajadzējis rīkoties atbildīgajām institūcijām. Linda par ieviestajiem pasākumiem kopumā izsakās atzinīgi, tomēr nenoliedz, ka viņai nav saprotams, kādēļ netika vairāk domāts par to, kā ar pirmajiem repatriācijas reisiem atgriezušos iedzīvotājus droši nogādāt pašizolācijā. Arī es atminos stāstus, ka atsevišķi šo reisu pasažieri pēc ierašanās Latvijā bez lieka satraukuma devušies vēl iepirkties un kontaktējušies ar citām personām. Tiesa gan – šis joprojām ir stāsts arī par atbildīgu pašu iedzīvotāju rīcību.

Kad jautāju par sajūtām, ar kādām Linda gaida normāla ikdienas ritma atgriešanos, viņa atzīst, ka par to nav īsti domājusi, – vismaz kādu vienu konkrētu lietu, ko ļoti tad gribētos izdarīt, viņa tā uzreiz nosaukt nemaz nevar. Sieviete apzinās, ka dzīve vecajās sliedēs tik drīz droši vien neatsāksies, taču tagad viņai ir vienkārši jāturpina iet uz darbu pašai un jādomā par saviem darbiniekiem veikalā, kur Linda strādā. Arī viņu dēļ sieviete gluži vienkārši cer, ka Covid-19 izraisītā krīze beigsies pēc iespējas ātrāk.