Nedrīkst uztvert vieglprātīgi

Līdz šim Latvijā miruši 18 cilvēki, kuriem apstiprināta saslimšana ar Covid-19. Uz citu Eiropas valstu fona, tostarp vērtējot vīrusa izplatību arī visās trijās Baltijas valstīs, Latvija izskatās diezgan labi. Tomēr, kamēr daļai iedzīvotāju oficiālais inficēto un mirušo skaits ir tikai "labs rādītājs" bezpersoniskās tabulas ailēs, šo cilvēku tuviniekiem šie skaitļi nozīmē personīgas traģēdijas.

Vairums no mirušajiem, kuri bija slimi ar Covid-19, savas dzīves pēdējās stundas aizvadīja Latvijas Infektoloģijas centra (LIC) Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļā. Šeit nonāk arī Covid-19 slimnieki, kuri Slimību profilakses un kontroles centra statistikā tiek uzskaitīti kā "pacienti ar smagu slimības gaitu". Tādu līdz šim bijis mazāk nekā desmit. Nē, tas, protams, nenozīmē, ka viņi visi Covid-19 dēļ arī nomirs. Tomēr viņiem par savu dzīvību un veselību jācīnās smagi un grūti.

Pareizas ģērbšanās nozīme

Elīna Pinkāne šajā nodaļā ir ārsta palīdze. Par mediķi Elīna aizgājusi mācīties, savas mammas mudināta, kura norādījusi, ka darbs ārstniecības nozarē atradīsies vienmēr. Pēc attiecīgās izglītības iegūšanas viņa septiņus gadus strādājusi par ārsta palīdzi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) brigādē, līdz kādā brīdī sākusi meklēt papildu darbu un pieteikusies vakancei LIC Intensīvās terapijas un reanimācijas nodaļā. Jau pēc divām nedēļām Elīna saņēmusi telefonzvanu no nodaļas virsmāsas, kura aicinājusi pamēģināt, kā tur ir strādāt. Tagad sieviete tur nostrādājusi jau gandrīz divus gadus.

Starp darbu NMPD brigādē, kur viņa strādāja vēl līdz 2019. gada maijam, un nodaļā LIC Elīna grib likt gandrīz vienādības zīmi. Vienīgā atšķirība esot tāda, ka NMPD pacientus mediķis redz samērā neilgu laiku, savukārt kontakts ar sasirgušo personu, kura nonākusi LIC reanimācijā, ārstniecības personālam ir ilgāku laiku. Tomēr emocionāli darbs Infektoloģijas centrā var būt ārkārtīgi smags, nenoliedz Elīna. It īpaši grūti ir tādos gadījumos, kad pacientam jāveic ārkārtēji reanimēšanas pasākumi, tomēr viņa stāvoklis kļūst tikai sliktāks un visiem ir skaidrs, ka viņš var nomirt. Tas gan parasti notiek tad, ja pacientam ir bijušas blakus saslimšanas, tomēr šādas situācijas jebkurā gadījumā ir ļoti smagas.

Darba dēļ sievietei ir arī obligāti jāvakcinējas pret vairākām infekcijas slimībām, tomēr strādājot viņa nedomā par to, ka darbs ar smagiem nopietnu infekciju pacientiem potenciāli varētu vairāk apdraudēt arī pašas drošību.

Turklāt pret Covid-19 vakcīna šobrīd vēl nemaz nav atklāta, tāpēc, kad tapa skaidrs, ka slimie būs arī Latvijā, Elīnas darbavietā operatīvi tika saorganizētas mācības vispirms jau pareizai spectērpa uzvilkšanai. Sākotnēji slimnieki ar viegliem simptomiem vesti uz citām LIC nodaļām, jo tobrīd vēl nebija tā dēvēto smago pacientu. Tagad Covid-19 pacienti ar viegliem slimības simptomiem drīkst ārstēties arī mājās. Tomēr daļa no saslimušajiem tiek stacionēti, un vairāki no viņiem nokļuvuši arī LIC reanimācijas nodaļā.

Pareizi uzvilkt un novilkt spectērpu nu jau Elīna ir iemācījusies gandrīz aizvērtām acīm. Sākotnēji gan pat ģērbšanos pavadījusi satraukuma sajūta, vai viņa patiešām visu dara pareizi. Bija pārliecināta, ka jā. "Bet ja tu pie visas instrukcijas kaut ko tomēr būsi nepareizi izdarījis un tad sāc domāt: nedod Dievs, tu tomēr būsi saslimis!" pirmo nedēļu spriedzi atceras mediķe. Tagad jau pierasts, jo šajā tērpā bieži vien nākas pavadīt garas darba stundas. Uzturoties nodaļā, pilnais ekipējums gan nav jāvalkā nepārtraukti – to nepieciešams darīt, ilgstoši uzturoties pie pacienta. Reanimācijas nodaļā slimnieki netiek ievietoti kopējās palātās, viņi atrodas atsevišķos boksos, kā tos sauc Elīna. Tādā veidā inficētajam pacientam iespējams nodrošināt dzīvībai svarīgo drošo apkārtējo vidi.

Spectērpus nevarētu nosaukt par ērtiem. Tērps nav elpojošs, un, ja tādā nākas pavadīt vairākas stundas, diezgan droši, ka tā valkātājs pēc specapģērba novilkšanas būs pamatīgi nosvīdis. Arī ilgstoša elpošana caur respiratoru un aizsargbriļļu lietošana nav nekas ļoti ērts, un vēl Elīnai regulāri jālieto roku dezinfekcijas līdzeklis. "Man dažreiz liekas, ka es tajā līdzeklī jau peldu," viņa saka un atzīst, ka pat nevar saskaitīt, cik reižu dienā to izmanto. Taču tās ir pārejošas grūtības, un viss, protams, ir nepieciešams, lai pasargātu gan pacientus, gan sevi. Elīna to saprot.

Samīļot dēlu

Kad marta vidū ārkārtējo situāciju valstī Covid-19 izplatības ierobežošanai izsludināja pirmo reizi, tika ziņots, ka bērnudārzi – atšķirībā no citām izglītības iestādēm valstī – darbu tomēr turpinās. Toreiz Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) skaidroja, ka tas nepieciešams, jo valstij pašreizējos apstākļos ir svarīgi, lai operatīvo dienestu darbinieki, kuriem arī ir mazi bērni, varētu turpināt darbu, atvases vedot uz bērnudārzu.