Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Neatstāt naudu aizdomīgam reklāmdevējam

Kādā mājaslapā internetā parādījies reklāmas baneris, uz kura uzklikšķinot atveras it kā raksts, kurā tiek izklāstīts kāda iesirma vīrieša baltā ārsta uzsvārcī paustais par to, kādēļ Latvijā vairums ārstu negribot palīdzēt otrā tipa diabēta pacientiem. Minētais sirmais vīrietis šajā "rakstā" iepazīstināts kā Aleksandrs Rafīls, un viņš esot viens no vadošajiem endokrinologiem Eiropas Savienībā. Šis it kā ārsts ļoti aktīvi pauž viedokli, ka citu ārstu izrakstītie medikamenti otrā tipa diabēta pacientiem ir slikti, toties kāds konkrēts uztura bagātinātājs – labs. Cita starpā "raksta" beigās šo uztura bagātinātāju piedāvāts iegādāties.

Vēl kāda cita reklāma aizved uz mājaslapu, kur tiek piedāvāts virtuālais trīs meistarklašu kurss pašapziņas celšanai. Tas piedāvāts ar it kā milzīgu atlaidi, un, protams, neiztikt arī bez sajūsminātu klientu atsauksmēm par to, cik lieliski ir šie tieši sievietēm paredzētie kursi.

Tomēr abos šajos gadījumos, neveicot maksājumu, ir neiespējami noskaidrot, kuri ir tie, kas piedāvā iegādāties attiecīgos produktus. Tāpat ir vēl vairākas lietas, kam būtu noteikti jāpievērš uzmanība, pirms pircējs par tiem samaksā naudu. Šādu un līdzīgu piemēru Latvijā ir ļoti daudz, bet cīnīties ar tiem ne vienmēr ir iespējams, tādēļ speciālisti par šādiem jautājumiem aicina būt informētiem arī pašus patērētājus. 


Sola brīnumus

Endokrinologs Rafīls reklāmā, kas sākotnēji izskatās pēc gara, rūpīgi veidota raksta, stāsta dažādus briesmu stāstus par to, kas notiks ar otrā tipa diabēta pacientiem, ja viņi pēc iespējas ātrāk nesāks lietot uztura bagātinātāju Dialine, kuru šajā pašā viltus rakstā piedāvāts iegādāties."

Ja nekontrolēta otrā tipa diabēta izpausmju apraksts vietām ir visai precīzs, tad vairākas citas pieminētās lietas šajā "rakstā" nav patiesas. Jau paša Rafīla personība ir izgudrota, jo ne Latvijā, ne citur pasaulē endokrinologs ar tādu vārdu neeksistē. Nav arī grūti noskaidrot, ka bildē, kurā it kā redzams viņš, patiesībā ir kāds Ungārijā atpazīstams mediķis, kura attēls ir pieejams internetā. Tāpat melots arī par to, ka attiecīgais uztura bagātinātājs 2015. gadā izstrādāts Latvijas Endokrinoloģijas institūtā, – tādas iestādes Latvijā nav un nekad nav bijis. Tāpat šajā viltus rakstā ir vēl daudz citu nepatiesību.

Jānorāda, ka šī konkrētā reklāma internetā vairs nav atrodama. Turklāt tā bija izveidota, izmantojot Google Docs platformu, bet produktu piedāvāja nopirkt, informāciju par iegādes iespējām atsūtot telefonā. 

Pārtikas un veterinārā dienesta Uztura bagātinātāju reģistrā kā Dialine ražotājs norādīts uzņēmums Aptiekas produkcija. Tomēr tajā uzsver, ka viņi ir tikai produkta ražotāji, bet ar tirdzniecību un attiecīgi arī reklāmu nodarbojas kāds cits uzņēmums. Šī uzņēmuma nosaukumu Aptiekas produkcija gan neatklāja, tādēļ Dienai neizdevās noskaidrot, vai tā kompānija, kas attiecīgo produktu iegādājas no ražotāja, ir tā pati, kas bija izveidojusi augstāk aprakstīto reklāmu. Līdz ar to nav zināms, vai minētajā reklāmā piedāvātais produkts nav kāds Dialine viltojums.

Veselības inspekcijas (VI) ieskatā informācija konkrētajā Dialine reklāmā ir maldinoša, īpaši aicinājums otrā tipa diabēta pacientiem nelietot zāles, kuru sastāvā ir metformīns. 

Turklāt Ministru kabineta noteikumi Prasības uztura bagātinātājiem neļauj uztura bagātinātāja marķējumā, noformējumā un reklāmā ietvert norādi, ka uztura bagātinātājs novērš, ārstē vai izārstē slimības, vai minēt šādu iespēju. Attiecīgajā reklāmā turpretim tiek solīts, ka Dialine no otrā tipa diabēta izārstēs pilnībā.

Šeit tomēr jāatzīmē, ka uztura bagātinātāju un citu preču reklāmas uzraudzību patērētājiem, pamatojoties uz Patērētāju aizsardzības likumu, gan uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC). Tomēr zāļu reklāmu uzraudzība ir VI uzdevums. 

Prasības, kas ir jāņem vērā gan izstrādājot, gan izplatot zāļu reklāmu, ir noteiktas Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, Reklāmas likumā un attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos. Savukārt uztura bagātinātāju reklāmām ir īpašas prasības attiecībā uz reklāmu, ko drīkst un nedrīkst apgalvot reklāmā, un tās norādītas PTAC vadlīnijās.

Attiecībā uz objektiem, kuros veicama plānveida reklāmas uzraudzība, ir noteiktas zāļu reklāmas riska grupas, kurām nepieciešama pastiprināta uzraudzība. Tai skaitā riska grupas tiek iedalītas pēc zāļu reklāmas mērķauditorijas – sabiedrībai vai speciālistiem paredzētā reklāma. Inspekcijā atzīst, ka sabiedrībai paredzētā reklāma, arī slēptā zāļu reklāma, ietilpst augstāka riska grupā, jo sabiedrības locekļi atšķirībā no speciālistiem mazāk kritiski spēj izvērtēt sniegto informāciju par zālēm. Tāpat riska grupas iedala pēc zāļu reklāmas mērķauditorijas lieluma – zāļu reklāma, kas pieejama plašākai auditorijai (internets, televīzija un citi masu informācijas līdzekļi) ietilpst augstākā riska grupā.

Pērn inspekcija veica 286 zāļu reklāmu pārbaudes. Īpaša uzmanība bija pievērsa tam, vai reklāmās sniegtā informācija atbilst zāļu aprakstos norādītajām ziņām, nerosina iegādāties zāles, pamatojot zāļu iegādes nepieciešamību ar zāļu cenu, izsludinot īpašas izpārdošanas vai sniedzot paziņojumu, ka zāles tiek pārdotas komplektā ar citām zālēm (tajā skaitā par pazeminātu cenu) vai precēm, jo tās var ietekmēt patērētāja lēmumu par zāļu iegādi. 

VI, izskatot lietas par neatbilstošu zāļu reklāmu, izsaka ierosinājumus par labprātīgu pārkāpumu novēršanu. Lietās, kurās tika pieļauti būtiski pārkāpumi vai komersanti atteicās sadarboties pārkāpumu novēršanā, 2019. gadā pieņemti septiņi lēmumi par pārkāpumu novēršanu un viens lēmums par soda naudas piemērošanu par negodīgas komercprakses īstenošanu un normatīvajiem aktiem neatbilstošas reklāmas izplatīšanu.

Inspekcijā uzsver, ka arī šogad zāļu reklāmai tiek pievērsta pastiprināta uzmanība un pirmajos sešos mēnešos inspekcija ir veikusi 187 zāļu reklāmu pārbaudes, no tām 11 veiktas, izskatot gan patērētāju, gan juridisko personu iesniegumus.

Ja radušies veselības traucējumi, VI aicina vērsties pie ārsta, iegādāties zāles tikai legālās mazumtirdzniecības vietās vai legālās interneta aptieku tīmekļa vietnēs un lietot zāles saskaņā ar ārsta norādījumiem un zāļu lietošanas instrukciju. Speciālisti uzsver, cik svarīgi būt uzmanīgiem un atturēties gan no zāļu, gan citu preču iegādes aizdomīgās tīmekļa vietnēs, ja netiek nodrošināta skaidra informācija par pārdevēju, kontaktinformācija un distances līguma noteikumi valodā, kas ir atbilstoša patērētājiem, uz kuriem tiek attiecināta komercprakse, konkrētajā gadījumā distances līguma noteikumiem jābūt latviešu valodā. 

Latvijā internetā var iegādāties bezrecepšu zāles tikai licencētās interneta aptiekās. Inspekcijā arī atgādina, ka, pērkot zāles internetā no cita tirgotāja, pastāv liels zāļu viltojumu iegādes risks. Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs ir ieviests vienots logotips aptiekām, kas piedāvā iedzīvotājiem iegādāties zāles internetā. Vienoto logotipu veido četras krāsu joslas (pelēka un trīs nokrāsu zaļās krāsas), zem kurām ir tās valsts karoga attēls, kurā interneta aptieka ir reģistrēta, un teksts – "spiediet šeit, lai pārbaudītu, vai šī tīmekļa vietne darbojas likumīgi". 

Klikšķinot uz logotipa aptiekas tīmekļa vietnē, pacienti tiek novirzīti uz nacionālās zāļu aģentūras Latvijā – Zāļu valsts aģentūras – tiešsaistes reģistru, kurā norādītas visas valstī likumīgi strādājošās interneta aptiekas.


Svešie attēli

Mājaslapā Onlinekursi.com tiek piedāvātas "digitālās meistarklases pašvērtējuma celšanai". Līdz 10. jūnijam spēkā esot bijusi arī 75% atlaide.To, vai digitālos kursus iespējams aizvien iegādāties, Dienai neizdevās noskaidrot, jo, to mēģinot izdarīt, solītais rēķins uz e-pastu tā arī neatnāca.

Jānorāda, ka interneta pārlūkā ievadot mājaslapas nosaukumu Onlinekursi.com, tajā nav atrodama nekāda kontaktinformācija par to, kurš šos kursus piedāvā. Tomēr Facebook atrodami arī atsevišķu privātpersonu izplatīti aicinājumi tiešsaistē aizpildīt pašapziņas testu. Uzklikšķinot uz norādītās vietnes, lietotājs nokļūst jau minētajā Onlinekursi.com, kur šoreiz pieejams šāds tests. Tāpat tagad mājaslapā ir atrodama arī vismaz kaut kāda kontaktinformācija, kas ir e-pasts. Tomēr joprojām nav skaidrs, kas ir pakalpojuma sniedzēji.

Mājaslapas versijā, kurā piedāvā aizpildīt pašapziņas testu, pieejamas arī atsauksmes no sievietēm, kuras attiecīgos kursus it kā esot apguvušas. Šo atsauksmju devušo sieviešu fotogrāfijas patiesībā ir pieejamas bezmaksas bilžu vietnēs, kur attēlus var izmantot bez atsaucēm. Internetā nav atrodama arī jebkāda informācija, meklējot pēc šo sieviešu vārdiem. Lai arī tas nav neiespējami, tomēr, ņemot vērā arī pārējo visai apšaubāmo informāciju šajā mājaslapā, diezgan maz ticami, ka arī atsauksmes un to sniedzējas realitātē eksistē. 

Tomēr bilžu izmantošanā, vēloties pārdot savu produktu vai pakalpojumu, daži tirgotāji iet arī tālāk. Piemēram, pagājušā gada nogalē internetā parādījās vairākas reklāmas kādam uztura bagātinātājam, kas palīdzot notievēt. Reklāmās ar savu pieredzi tā lietošanā it kā dalījās arī vairākas Latvijas sabiedrībā atpazīstamas personas. Tiesa, neviena no viņām tādu preparātu nebija lietojušas, kā arī atļauju sava vārda un fotogrāfiju izmantošanai šādās maldinošās reklāmās nebija devušas.

PTAC pārstāve Santa Zarāne Dienai norāda, ka patērētāju tiesību aizsargu ieskatā reklāmas, kurās bez piekrišanas izmantoti citu cilvēku attēli, ir maldinoša komercprakse. Tomēr šādu darbību veicēji apzināti izmanto trešo valstu digitālos pakalpojumus nolūkā slēpt savu identitāti, lai izvairītos no atbildības piemērošanas un izdarīto pārkāpumu izdarīšanas. "Diemžēl šādas darbības parasti tiek veiktas no trešo valstu interneta vietnēm, kuras līdz šīm nav bijis iespējas efektīvi ierobežot," atzīst Zarāne. Tomēr viņa norāda, ka tuvākajā nākotnē normatīvie akti paredzēs PTAC tiesības šādu vietņu bloķēšanā.

Ja iedzīvotāja dati bez viņa atļaujas tiek izmantoti šādās viltus reklāmās, tad personai jāmēģina noskaidrot, kas šo reklāmu ir publicējis, un jāvēršas pie tā. Ja tas nav iespējams, PTAC iesaka mēģināt sazināties ar sociālo platformu, norādot informāciju par maldinošo reklāmu un zagtiem attēliem. Saistībā ar neatbilstošu personas datu apstrādi (attēla, vārda, uzvārda u. c. izmantošanu) persona var vērsties arī Datu valsts inspekcijā. Savukārt, ja reklāma tiek izmantota, lai mēģinātu pārdot preces, persona var vērsties PTAC. Vienlaikus, ja personai šķiet, ka minētās darbības tiek veiktas noziedzīgos nolūkos (piemēram, krāpšanai), tad viņai ir tiesības vērsties Valsts policijā.

Jānorāda, ka augstāk aprakstītie gadījumi pavisam noteikti nav vienīgie, par kuriem patērētājam noteikti būtu vērts painteresēties gadījumā, ja viņš tiešām gatavs iegādāties attiecīgo produktu vai pakalpojumu. PTAC mājaslapā ir pieejams vairāku desmitu garš aizdomīgo interneta vietņu saraksts, kuru izmantošanas gadījumā patērētāji aicināti ņemt vērā PTAC sniegto informāciju un būt piesardzīgiem darījumos ar sarakstā esošajiem komersantiem. Onlinekursi.com, kā arī jebkādu interneta mājaslapu, kur tiktu tirgots Dialine, Diena šajā sarakstā gan neatrada. Tiesa, vairākas no šīm mājaslapām vairs nav aktīvas. 

Tomēr viena no joprojām aktīvajām interneta vietnēm pēc vizuālā izskata šķita visai līdzīga augstāk pieminētajai Dialine reklāmai. Šajā gadījumā tiek reklamēts uztura bagātinātājs Nanovein. Arī šis uztura bagātinātājs ir atrodams Pārtikas un veterinārā dienesta Uztura bagātinātāju reģistrā, tomēr attiecīgā Nanovein reklāma var raisīt aizdomas par to, vai konkrētais tirgotājs nepiedāvā produkta viltojumu. Šajā reklāmā tiek "intervēts" Veselības ministrijas Fleboloģijas institūta vadītājs Aivars Macijevskis, kurš stāsta, ka vēnu varikoze ir gadsimta mēris, no kura izglābs Nanovein. Šāds institūts, protams, neeksistē un nekad nav bijis. Aizdomas par mājaslapas patiesumu rada arī vairākas citas lietas.

Tikmēr Latvijas Reklāmas asociācijas vadītāja Baiba Liepiņa Dienai skaidro, ka pirmais, pie kā šādos gadījumos būtu jāvēršas, ir reklāmdevējs, tomēr to ne vienmēr var identificēt. Nākamais, kas saskaņā ar Reklāmas likumu ir atbildīgs par šādas reklāmas izplatīšanu, ir medijs. Gadījumā, ja nav iespējams identificēt ne reklāmdevēju, ne mediju, tad šī jautājuma risināšana var izvērsties ļoti sarežģīta.

Viņa uzsver, ka šādiem gadījumiem būtu jāievieš reklāmu izsekojamības iespēja, lai varētu vērsties pret šādiem reklāmdevējiem. Tomēr šobrīd Latvijā tādas nav, un visi negodīgie preču vai pakalpojumu tirgotāji, kas atrodas ārpus Latvijas jurisdikcijas un ir neidentificējami, praktiski izbēg no soda tieši ar to, ka tie ir neaizsniedzami esošajos apstākļos.


Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta Melu Tvertne saturu atbild SIA Izdevniecība Dienas Mediji. Projekta redaktors Raivis Vilūns.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas